Dārzs un Drava / 2020.gads (Rudens.)

Šis gads rit neparasti nemierīgi – jāglābj ne vien bitītes, bet arī to aprūpētāji. Vairums dravnieku taču ir cienījamos gados. Runa ir par neganto vīrusa SAR COV-2 pandēmiju, vienkāršības labad dēvētu par COVID-19. Vārdiņš vīruss cēlies no latīņu valodas virus, kas nozīmē inde vai toksīns. Nelūgtais, netīkamais viesis ir ļoti sīks parazīts, patogēns, kas vairojas vienīgi dzīvās šūnās.

Senie romieši ar vārdu vīruss sapratuši smakas un indīgus izgarojumus, kas pacēlušies virs purviem, dūksnājiem, apzīmējot vienlaicīgi visus infekciozos procesus. Patiesā vīrusu izpēte sākusies tikai 19. gadsimta beigās līdz ar elektronmikroskopu ieviešanu. Lielās jebkuru vīrusu mainības dēļ cilvēces vēsture vīrusu rašanās sākumu nav noteikusi. Tie atklāti pat Ēģiptes mūmijās.

Negantie vīrusi var inficēt jebkura veida organismu, baktērijas, augus, kukaiņus, arī bites. Vīrusu ietekmi uz bitēm teicami aprakstījusi Ineta Eglīte. Jebkura vīrusu infekcija cilvēka vai dzīvnieka organismā izraisa iekaisumu. Nekavējoties iesaistās imūnsistēma ar savu pretreakciju, seko saslimšana. Saimnieka organisms lielākoties ar to visai labi tiek galā. Vīrusiem raksturīga struktūras mainība – mutācija – īpašība, kas cilvēkiem pazemina spēju izveidot specifisko imunitāti. Pētniekus tas satrauc, arī domājot par vakcīnu pret vīrusu SAR COV-2.

Koronavīruss ir respiratorais vīruss, kas vispirms nonāk elpošanas ceļu gļotādu membrānā, bet labvēlīgos apstākļos iekļūst dziļāk, līdz pat plaušām. Tās iekaisuma rezultātā netiek pietiekoši apgādātas ar skābekli bagātām asinīm, cilvēkam ir grūti elpot, viņš smok, jo plaušās uzkrājas šķidrums. Nepieciešams elpināmais aparāts, reanimācijas pasākumi. Tāda īsumā ir smaga, komplicēta COVID-19 vīrusa izraisītā plaušu karsoņa gaita. Vīrusa radīto iekaisumu arvien pavada bakteriālā infekcija, kas vēl vairāk pasliktina jau tā smago slimības norisi. Ar antibiotikām cenšamies novērst bakteriālās infekcijas sekas. Turklāt jālieto ļoti spēcīgas, t.i., plaša spektra antibiotikas un savlaicīgi!

Par jaunā vīrusa izcelsmi dzirdētas vairākas visai interesantas hipotēzes. Viena no tām vēsta, ka vīrusa ceļš pasaulē sācies Uhaņas tirgus gaļas paviljonā no nelegāli pārdotiem dzīvniekiem – bruņnešiem jeb pangolīniem, kas Ķīnā kopš seniem laikiem tiek izmantoti tradicionālajā medicīnā (žurnāls Nature). Tiek vainoti sikspārņi. Savukārt Juaņnaņas provincē pētītais sikspārņu koloniju genoms liecinot par iespēju pārnest vīrusu. Par vīrusa jauno transformāciju ir apsūdzēta pat labi neizcepta kobra (Ķīnā cepta kobra esot delikatese, Science Alert). Cita, visai ticama hipotēze ir, ka koronavīrusa proteīni it žigli spējot piesaistīties cilvēku šūnu AK₂ receptoru enzīmam. Pētnieki nākuši pie slēdziena, ka sākusies vīrusa dabiskā atlase. Izrādās, koronavīruss jau ir pastāvējis un ilgāku laiku rātni mitis cilvēkos.

Cilvēces mierinājumam zinātniskais žurnāls Nature Medicine pārliecinoši apgalvo, ka vīrusa radīšana laboratorijas apstākļos nav iespējama, tādēļ šādas domas ir jāatsakās. Vai varam ticēt? Laiks rādīs.

Vīrusi nav baktērijas. Nabaga vīrusiņam nav pat sava kodola. Tas ir 1000 reižu sīkāks par jebkuru no baktērijām, un tā sastāvā nav nukleīnskābju DNS vai RNS fragmentu, kas satur vien ģenētisko informāciju. Toties ārpusi klāj apvalciņš – kapsīda. Ar parasto optisko mikroskopu vīruss nav redzams, bet elektronmikroskopu gan, izrādās, tā forma mainīga – sfēriska, ovāla, nūjiņveida utt. Nosaukumu koronavīruss guvis no raksturīgās, skaistās cepurītes, vainadziņa, kronīša. Corona – lat. kronis, gredzens. Labāk izklausās, ja koronavīrusu dēvētu par kroņvīrusu. Vienkāršāk, mīlīgāk, kaut maita liels! Lai gan, taisnību sakot, nav vienīgais, kas var būt nāvējošs.

Vīrusa COVID-19 visvairāk apdraudētās riska grupas ir cilvēki, kam ir paaugstināts asinsspiediens, sirds un asinsvadu slimības*, cukura diabēts, rūdītie smēķētāji (bieži pavada HOPS – padomājiet par smēķēšanas vajadzību), seniori, cilvēki pēc orgānu transplantācijām, ar imunitātes nomākumu, imunosupresīvie pacienti. Te nu vietā atcerēties vērtīgos bišu produktus.

Savulaik amerikāņu bakteriologs K. Vaits, 1906. gadā pētot stropa tīrību, atrada, ka stropos praktiski nemīt dabā tik ierastie mikrobi. Tas vedināja uz zināmām pārdomām. Antibiotikas tad vēl nepazina. Protams, K. Vaits lietu neatrisināja. Viņu izsmēja un aizmirsa. Pēc aptuveni 50 gadiem franču pētnieks Remī Šovēns ar savu skolnieku un līdzautoru Pjēru Lavī izlēma noskaidrot, kā tad īsti ir ar sterilitāti stropā. No medus, propolisa, vaska, putekšņiem, cirmeņu barības, stropu grīdiņām ņēma skalojumus un sāka rūpīgu izpēti.

Brīnumdaris propoliss

Atklājās interesanta aina – dabiska pretmikrobu klātbūtne un ietekme. Visspēcīgākā tā izrādījās propolisam. Lai gan propolisa iedarbība daudzkārt vājāka kā modernajām antibiotikām, tas ir mazāk toksisks, alerģisks un tam nav blakņu kā antibiotikām.

Interesanti fakti par propolisu:

• Propoliss paaugstina kapilāru rezistenci, stiprina asinsvadu sieniņas, aizsargā tās no iekaisuma, pārsvarā flavonoīdu sinerģiskā darbība (A. Dereviči,1985) – pretiekaisuma iedarbība.
• tam piemīt antiagregantas īpašības (S. Popravko ar līdzaut., 1969), stiprina kapilārus.
• preparāts darbojas bakteriostatiski pret grammpozitīvām, pat grammnegatīvām baktērijām, dažām sīkākām sēnītēm – antibakteriāla un fungicīda iedarbība.
• paaugstina komplimentāro un fagocitāro darbību, pat properdīna daudzumu. Pētījumi veikti gan tikai ar dzīvniekiem (V. Kivalkina, 1964). Propoliss paaugstina specifisko imunitāti, proti, aglutinīnus, precipitīnus, imunoglobulīnus − imūnsistēmu stiprinoša iedarbība.
• darbojas antitoksiski un tam ir antioksidatīva iedarbība.
• Propoliss kavē  vīrusu augšanu. Dažādos medicīnas literatūras avotos minēta tā iedarbība uz  herpes vīrusu,  adenovīrusu,  rotavīrusu  u.c. Daži autori norādījuši, ka efektīvāks ir ūdens un propolisa šķīdums, kam ir antivirāla ietekme.

Un kur nu vēl propolisa savelkošā, spazmolītiskā, kardioprotektīvā, neiroprotektīvā iedarbība! Izteikta pat doma par pretaudzēju īpašībām, bet tam vajadzīgi padziļināti pētījumi.

Nepārvērtēsim propolisu, bet produkts ir interesants. Iespējams, vairāk prasītos zinātnieku uzmanības, īpaši vīrusa COVID-19 apstākļos, jo pret kroņvīrusu jācīnās visiem iespējamiem līdzekļiem − ne zāļu, ne vakcīnas taču vēl nav. Patlaban, sekojot ieteikumiem, atliek vien krietni mazgāt rokas ziepjūdeņos, lietot dezinfekcijas līdzekļus ar spirtu un bēgt no neredzamā vīrusa svaigā gaisā, socializēties 2 metru attālumā, lai gan vīruss arī to spēj pārvarēt. Ko nu? Piebildīšu, ka rokas jāmazgā labi karstos ziepjūdeņos, nevis remdenos vai vēsos – arī tas sagādās vīrusam nepatikšanas, jo tas ir termolabils. Maskas ne pārāk līdz. Vīrusiņš, kaut ļoti sīciņš, gana ziņkārīgs būdams, spraucas cauri turpat vai visām maskām. Par labākajiem respiratoriem – maskām atzītas P2 jeb FFP2 ar filtrācijas spēju līdz 94 % un P3 jeb FFP3 ar filtrāciju pat līdz 99 %. Galvenais, lai maska labi pieguļ sejai. Maska nav panaceja, bet viens no aizsardzības pasākumiem. Pašrocīgi gatavotās maskas bieži ir tikai aksesuārs un apgrūtina elpošanu.

Ar vīrusu COVID-19 saslimušajiem maskas jālieto obligāti.

Ierosinājums dehidratācijas nolūkos dzert daudz tīra ūdens jāskata ļoti individuāli. Maskās var lietot aromātiskas eļļas, par propolisu maskās neesmu dzirdējis. Latvijas Apiterapijas biedrība LAB ir informējusi par bišu produktu labvēlīgo ietekmi.

Iesaku degunā lietot propolisu eļļā, labāk olīveļļā vai propolisu ar kliņģerīti, propolisu ziedēs u.c. Propoliss saulespuķu, smiltsērkšķu, rapšu eļļā nebūs no patīkamākajiem. Personīgi lietoju propolisa un kliņģerīšu aerosolu, iepūšot katrā nāsī 1–2 pūtienus 2–3 reizes dienā. Labs ir aerosols Propoli AVSP, tas lietojams ne vien degunā, bet arī mutes dobumā. Mutes dobumā inhalēsim Dr. Pakalna Islandes ķērpja aerosolu, Faringospray, Hexoral u.c.

Lietosim propolisu, izejot sabiedrībā. COVID-19, būdams sīciņš, diez vai vēlēsies īpaši draudzēties ar propolisu, kulties pa eļļaino, ziedes klāto gļotādas slāni.

Radīsim nekrietnelim neērtības!

Cienījami Latvijas Apiterapijas biedrības fitoterapeiti ieteikuši propolisu košļāt, uzskatot, ka, siltajā mutes un deguna dobumā nonākuši, propolisa izdalītie gaistošie savienojumi ietekmēs neganto vīrusu. Zinot propolisa šķīdības pakāpi un fizikāli ķīmiskās īpašības, uzskatu, ka šoreiz viņi alojas. Būdams otorinolaringologs, labi zinu mutes un deguna dobuma mikrobiomu. Darīt jau var visu, bet vai tam ir kāda jēga. Tāpat vai ir prātīgi pilināt propolisu uz cukura grauda? Ogļhidrāti (cukurs) ir teicama mikrobu pasaules barotne.

Labāk tomēr lietot dabisku, tīru medu, ziedputekšņus, bišu maizi vai peru pieniņu.

Drīzumā būs jaunais, svaigais 2020. gada peru pieniņš. Kas attiecas uz dezinfekcijas līdzekļiem – nemazgāsim rokas ar propolisa spirta šķīdumu! Var gadīties, ka tieši šāda sastāva lipīgums palīdzēs vīrusam labāk pieķerties jūsu rokām.

Un vēl kāds noderīgs padoms – biežāk iegriezīsimies bišu dravā, tur vīrusu nav! Celsim imunitāti**. Ēdīsim medu, bišu maizi, peru pieniņu. Par to gan daudz esmu rakstījis savās iepriekšējās publikācijās. Ievērosim distancēšanos sabiedrībā, bet pie bitītēm nē! Saprāta robežās lietosim šķidrumu. Vairāk uzturēsimies mājās vai dravā. Novēlu visiem labu veselību un bagātīgu ienesumu dravā!

* Sekoja steidzams Eiropas Kardiologu biedrības paziņojums, lai cilvēki ar paaugstinātu asinsspiedienu, kuri līdz šim lietojuši AKEI un ARB preparātus, lieki neuztraucoties, jo neesot zinātnisku pamatojumu par šie preparāti pastiprinātu COVID-19 darbību. Cilvēkiem, kuriem tie nozīmēti, jālieto, kā līdz šim!

* * Imūnsistēma atrodas mūžīgā cīņā ar mikrobu pasauli, tai mūsu organismā jāuztur zināms līdzsvars, t.i., cilvēks = mikrobi. Vienkārši runājot, imunitāte ir tā, kas nosaka mūsu veselību. Vīrusi par varītēm cenšas apiet, apmānīt imūnsistēmu. Bērni gandrīz neslimo ar COVID-19, jo viņiem labi attīstīti T-limfocīti, savukārt cilvēkiem ar lielāku vecumu šo limfocītu kļūst mazāk. COVID-19 gadījumā visvairāk cieš limfocīti. Imunitāte katram individuāla, to var spēcināt ar vitamīniem, bišu produktiem, optimismu, uzturēšanos svaigā gaisā, fiziskām aktivitātēm − norūdīšanos utt.