Dārzs un Drava / 2025.gads (RUDENS)

Foto: publicitātes foto, personīgais arhīvs

Pēdējās desmitgadēs gan Latvijas dārzos, gan tirgū arvien populārākas kļūst dārza zilenes jeb krūmmellenes. Šīs ogu kultūras audzēšana sākās ASV, kur izveidotas pirmās šķirnes un kas joprojām ir pasaulē lielākā šo ogu ražotāja (333 660 t 2023. gadā). Mūsu lielveikalos nopērkamās zilenes parasti tiek ievestas no Polijas, kas ar savām 61 900 t gadā ir šīs kultūras lielākā ražotāja Eiropā.

Kas tad īsti ir augstās zilenes

Melleņu un zileņu (Vaccinium) ģintī ir apmēram 100 sugu, kuras izplatītas no tundras līdz tropiem. To skaitā ir gan mūsu mežu parastās mellenes (Vaccinium mirtillus), gan zilenes (V. uliginosum), gan brūklenes (V. vitis-idaea). Ziemeļamerikā ‒ ASV un Kanādas mežos un purvos aug vēl daudz citu sugu, to skaitā zemās šaurlapu zilenes (V. angustifolium), vairogu zilenes (V. corymbosum) un Eša zilenes (V. virgatum, sinonīms V. ashei). Šīm Amerikas sugām raksturīgi lielāki krūmi un ogas. Tās krustojot gan savā starpā, gan ar mūsu mellenēm un zilenēm, ir iegūtas ražīgas kultūršķirnes. Latviskais nosaukums augstās zilenes ir burtisks highbush blueberry tulkojums no angļu valodas. To ieviesis izcilais selekcionārs Alfreds Ripa, kurš veicinājis šīs kultūras audzēšanu Latvijā un arī pats izveidojis vairākas mūsu klimatam piemērotas šķirnes. Savukārt Polijā, Zviedrijā un Somijā Amerikas zileņu šķirnes bieži vien dēvē par krūmmellenēm (piemēram, somu pensasmustikka), jo angliski blueberry attiecina gan uz zilenēm, gan mellenēm.

Augstās zilenes ir 1‒3 m augsti daudzgadīgi vasarzaļi krūmi. Sakņu sistēma ir sekla un sīki sazarota, lielākoties atrodas 15‒40 cm dziļumā. Parasti neveido pazemes dzinumus un sakneņus. Zari 3‒4 cm diametrā, ar laiku vecie dzinumi atmirst, tos nomaina jauni ar koši zaļu līdz gaiši brūnu mizu. Ziedpumpuri veidojas vasaras vidū jauno dzinumu galos. Tie ir apaļi, pa 3‒4 uz dzinuma, katrs ziedpumpurs nākamgad veidos ķekaru no 5‒10 ziediem.

Lapas vienkāršas, līdz 8 cm garas, eliptiskas vai ovālas, ar gludu vai sīkzobainu malu, pavasarī koši zaļas, rudenī spilgti krāsojas no purpursarkanā līdz oranžam tonim.

Zied maijā. Ap 1 cm gari baltie vai iesārtie ziedi atgādina maijpuķītes, tie ir ķekaros pa 8‒10. Ogu izveidošanai ir nepieciešama svešappute, ko nodrošina kukaiņi.

Augļi ir zilganas ogas ar apsarmi, līdz 2,5 cm diametrā, to forma un garša līdzīga mūsu meža mellenēm, tomēr baltais mīkstums ir blīvāks un saldāks, ogas labāk uzglabājas un mazāk smērē rokas. Raža var būt ļoti dažāda, tā atkarīga gan no kopšanas un laikapstākļiem, gan no šķirnes, gan krūma lieluma. Dažas šķirnes var dot līdz 10 kg ogu no krūma!

Mūsdienās augsto zileņu ogas tiek augsti vērtētas ne tikai savas garšas, bet it īpaši antioksidantu antociānu satura dēļ. Jāpiezīmē, ka antociānus satur zilganmelnā miziņa, kas tad arī ir vērtīgākā ogas daļa. No tā izriet interesanta likumsakarība, kas pierādās ogu ķīmiskajās analīzēs: kaut arī lielās ogas bieži vien ir saldākas un vieglāk lasāmas, diētiski vērtīgākas izrādās tieši sīkaugļu šķirņu ogas, kurām ir vairāk virsmas (tātad arī miziņas) attiecībā pret apjomu.

Augsto zileņu krūmi ir lieliska dārza rota gan pavasarī ‒ ar baltiem ziediem, gan vasarā ‒ ar savām krāsaino ‒ zaļo, purpursarkano un zilo ogu ķekariem, gan rudenī ‒ ar koši sarkanām lapām.

Audzēšana

Augstās zilenes labprāt aug siltā, saulainā vietā, skābā (pH 4‒5), ar trūdvielām bagātā, irdenā augsnē. Tās slikti panes gan nopludināšanu, gan mitruma trūkumu. Jāņem vērā, ka zileņu saknes ir viegli iebojāt, irdinot un ravējot, jo ir smalkas un atrodas tuvu virsmai, tādēļ ieteicams tās mulčēt.

Augsto zileņu krūmus izstāda dārzā 2‒3 gadu vecumā, vēlams pavasarī, attālums starp krūmiem rindā – vismaz 1,5 m, starp rindām – 3 m. Augsni rūpīgi sagatavo, atbrīvojot no nezāļu saknēm, un bagātīgi pievieno skābo (neneitralizēto) kūdru: gan iejaucot to augsnē, gan iepildot stādīšanas bedrē. Nav ieteicams lietot organiskos mēslojumus – kūtsmēslus, putnu mēslus un pat kompostu, jo tie paaugstina pH līmeni, pret kuru zilenes ir īpaši jutīgas. Ieteicams lietot tos pašus kompleksos minerālmēslus, kas paredzēti zileņu radiniekiem rododendriem. Augsnes virsmu nomulčē ar 10 cm biezu mizu mulčas vai kūdras kārtu. Kaut arī Latvijas vasaras parasti ir pietiekami mitras, sausā un karstā laikā zilenēm var būt nepieciešama laistīšana.

Barības vielas

No slāpekļa ir atkarīga zileņu dzinumu augšana. Visvairāk slāpekļa ir nepieciešams jūnijā, tuvāk rudenim tā patēriņš samazinās. Ja nepietiek slāpekļa, ir mazs dzinumu pieaugums, sīkas, dzeltenīgas lapas, bet stiprs slāpekļa trūkums izpaužas sīkos nekrotiskos plankumos uz lapām un sīkās, negaršīgās ogās. Labākie mēslošanas līdzekļi ir amonija sulfāts un amonija nitrāts.

Trūkstot fosforam, palēninās auga augšana, lapas ir sīkas, retas, tās priekšlaicīgi sārtojas un nobirst. Fosfora trūkumu novērš, mēslojot ar superfosfātu.

No kālija atkarīgs ogu lielums, augu izturība pret slimībām, sausumu un aukstumu. Kālija defi cīts vispirms novērojams uz jaunām lapām – starp dzīsliņām izveidojas sīki nekrotiski plankumi, lielāka trūkuma gadījumā žūst lapu malas. Bojātās lapas nenobirst, bet paliek pie zariem. Zilenēm nepatīk hlors, tādēļ labākais kālija mēslojums ir kālija sulfāts.

Smilšainās augsnēs, īpaši tad, ja augsnē ir daudz kālija, zilenes var ciest no magnija trūkuma. Sausā laikā uz apakšējām lapām parādās dzelteni plankumi, tad lapa iekrāsojas pa vidu sarkana un malās – dzeltena, saritinās un nobirst. Magnija defi cītu novērš, apmiglojot ar 2 % magnija sulfātu divas reizes ‒ maija sākumā un pēc ziedēšanas.

Kalcija trūkums zilenēm novērots ļoti reti. Pazīmes: lapu galotnes sažūst, starp dzīslām parādās nekrotiski plankumi, lapas līdz pusei saritinās. Kalcija trūkuma gadījumā un ja augsne ir ļoti skāba (pH zemāks par 4), rudenī augsnē iestrādā veldzētos kaļķus. Pārāk augsts kalcija saturs zilenēm arī ir nelabvēlīgs, jo aizkavē augšanu un apgrūtina citu mikroelementu, sevišķi mangāna uzņemšanu.

Trūkstot boram un mangānam, jaunie dzinumi kļūst zilgani un sažūst. Uz lapām parādās nekrotiski plankumi, kas vēlāk brūnē. Bora trūkums izraisa galotņu atmiršanu, mangāna defi cīts – ogu vīšanu un lapu hlorozi (nobālēšanu) gar malām un starp galvenajām dzīslām. Bora trūkumu novērš, 2‒3 reizes apsmidzinot augus ar 0,15 % borskābes šķīdumu; mangāna defi cītu – ar 0,2% mangāna sulfātu, tā neitralizēšanai pievienojot 0,1 % kalcija oksīdu.

Dzelzs trūkums novērots augsnēs ar zemu organisko vielu saturu. Pirmā pazīme ir hlorotiskie plankumi starp lapu dzīslām, vēlāk lapa pilnīgi nodzeltē. Jaunie dzinumi ir ar sīkām, hlorotiskām lapām. Dzelzs defi cītu novērš, augsnē iestrādājot dzelzs helātu: 40‒100 g uz vienu krūmu. 

Vara trūkums zilenēm novērots ļoti skābās vai sārmainās smilts vai kūdras augsnēs. Pazīmes: lapas kļūst sīkas un laiviņveidā izliektas uz augšu, vecākās brūnē un atmirst, sažūst dzinumu gali. Vara defi cītu novērš, apmiglojot ar 0,1 % vara sulfātu.

Sēra deficīts novērots reti. Pazīme: hlorotiski plankumi; ja sēra ļoti trūkst, – lapas ir dzeltenīgi baltas. To var novērst, mēslojot ar kālija vai amonija sulfātiem.

Cinka deficīts gadās ļoti reti, bet tas var veidoties, ja augsnē ir daudz fosfora. Pazīmes: hloroze, sīklapainība, var pat samazināties posmi starp lapām, veidojot lapu rozetes. Novēršanai augus apmiglo ar 0,25 % cinka sulfātu.

‘Agrīnais Herberts’

‘Butel’

Krūmu apgriešana. Veco zaru laicīga apgriešana veicina ziedēšanu un samazina ziemas bojājumus. Krūmus atjaunina, sākot jau no 3‒4 gadu vecuma. Augstās zilenes apgriež agri pavasarī pirms pumpuru uzbriešanas vai rudenī pēc lapu nobiršanas. Sākumā nogriež sausos, slimos, bojātos zarus, kā arī tos, kas gūlās zemē. Tad izgriež vecos zarus, zaru augšdaļas, kas nedod stiprus pieaugumus. Jāizgriež arī tievie zari, kas sabiezina krūma vidu, pat ja uz tiem ir ziedpumpuri. Jāpaliek vismaz 3‒5 stipriem viengadīgiem dzinumiem, kas nāk no zemes. Stipra atjaunojoša apgriešana tiek veikta 15‒20 gadus veciem krūmiem.

Augsto zileņu šķirnes pavairo ar noliekšņiem un puspārkoksnējušiem spraudeņiem.

Mūsu stādu tirgos ir pieejams liels augsto zileņu stādu daudzums gan no Latvijas, gan Polijas un Holandes kokaudzētavām. Pērkot importa stādus, jāatceras, ka klimatiskie apstākļi pie mums atšķiras un stādi var būt mazāk ziemcietīgi.

‘Chippewa’

‘Delite’

Vairogu zilenes ir visvairāk pārstāvētas zileņu šķirņu vidū. Tās ir 3 m augsti krūmi ar izplestiem zariem. Jaunie dzinumi dzeltenzaļi, ar brūnām kārpiņām, lapas eliptiski lancetiskas, 3‒8 cm garas, smailas. Rudenī tās krāsojas sarkanas. Ziedi ciešos ķekaros, balti vai iesārti. Ogas zilgani melnas, 7‒10 mm diametrā. Savvaļā vairogu zilenes aug Ziemeļamerikā pārpurvotos mežos. Latvijā introducētas šādas šķirnes: ‘Jersey’, ‘Earlyblue’, ‘Dixi’, ‘Atlantic’, ‘Concord’, ‘Heerma’, ‘Ama’, ‘Duke’, ‘Berkeley’, ‘Bluecrop’, ‘Blueray’, ‘Rancocas’, ‘Stanley’, ‘Herbert’, ‘Sierra’ ‘Improved Stanley’, ‘Herbert’, ‘Darrow’, ‘Chandler’, ‘Spartan’, ‘Coville’, ‘Toro’, ‘Bluegold’, ‘Brigita Blue’, ‘Weymouth’ u.c.

Dažas zināmākās šķirnes:

‘Bluecrop’ Vairogu zileņu šķirne, pazīstama kopš 1952. gada. ASV izplatītāka rūpnieciski audzēta šķirne. 1,6‒1,9 m augsti krūmi, dzinumi vertikāli, lapas tumši zaļas, vidēja lieluma. Ogas lielas, 17‒20 mm diametrā, mazliet saplacinātas, zilas, ar stipru apsarmi, blīvas, nelielos ķekaros. Vidēji agra, nogatavojas nevienmērīgi, ražo regulāri, bagātīgi, 6‒9 kg no krūma. Ogas labi uzglabājas, garša ļoti laba, intensīva. Šķirne izturīga pret slimībām, ziemcietīga un relatīvi sausumizturīga. Salcietība ‒ 29‒34 °C zem nulles (pēc ASV un Polijas datiem), pavasara salnās ziedi var izturēt līdz −7 °C. Tiek ieteikta stipra apgriešana.

‘Bluegold’ Šī vairogu zileņu šķirne izveidota ASV 1988.‒1989. g. Krūmi zemi, līdz 120 сm, ar daudziem dzinumiem. Šķirne vēlīna, vidēji lieli augļi agri iekrāsojas, bet garša izveidojas vēlāk, pilnīgi gatavas ogas mēdz nobirt. Tiek augsti vērtēta vēlas nogatavošanās, ražīguma un labās garšas dēļ. Nepieciešama regulāra krūmu retināšana. Ogas nogatavojas gandrīz vienlaicīgi, tāpēc šķirne piemērota mehanizētai novākšanai. Augļi ļoti labi uzglabājas ledusskapī. Šķirne ir uzņēmīga pret ogu mumifi cēšanos. Ziemcietība līdz 29‒35 °С zem nulles.

‘Early Blue’ (‘Earliblue’) Vairogu zileņu šķirne, izveidota ASV ap 1952. g. Vidēja auguma (1,2‒1,8 m), stāvi krūmi, veido samērā nedaudz dzinumu. Viegli pavairojas. Krūmi ļoti dekoratīvi. Ogas vidēji lielas, 15‒18 mm, vēlāk nogatavojušās ir mazākas, gaiši zilas, garšīgas, tās ieteicams lietot svaigas. Šķirne agrīna, vidēja raža 4‒7 kg. Mazāk piemērota uzglabāšanai un transportēšanai, tomēr tiek augsti vērtēta agras nogatavošanas un mazprasīguma dēļ. Šķirne izturīga pret miltrasu, bet mazāk izturīga pret citām slimībām, piemēram, vīrusu izraisītām un ogu mumifi cēšanos. Pēc Polijas datiem, iztur salnas līdz mīnus 37 °C.

‘Rancocas’ Viena no vecākajām zileņu šķirnēm, pazīstama kopš 1926. gada. Vidēji agrīna. Krūms 1,5‒1,8 m augsts, veido daudz viengadīgo dzinumu, tādēļ regulāri jāretina. Ražīgums – 4‒6 kg. Ogas vidēji lielas, 13‒15 mm, gaiši zilas, saplacinātas, bez aromāta, garšīgas, saldas, labi uzglabājas, izmanto gan svaigas, gan pārstrādei. Šķirne ir ziemcietīga un izturīga pret slimībām. Ziemā zari iekrāsojas koši sarkani.

‘Jersey’ Arī veca šķirne, tirdzniecībā kopš 1928. gada. Krūms 1,6‒2 m augsts, nedaudz izplēsts. Lapas lielas, gaiši zaļas. Ziemā dzinumi iekrāsojas gaiši sarkanos un zeltaini brūnos toņos. Agrīna, zied vienlaicīgi ar šķirni ‘Bluecrop’, tādēļ labi noder tās apputeksnēšanai, bet augļi nogatavojas nedaudz vēlāk. Ogas gaiši zilas, apaļas, blīvas, mazas vai vidēji lielas (16 mm), garša ļoti laba, intensīva. Ieteicams izmantot pārstrādei, šo šķirni dēvē par cepēja mīluli. Raža – 4‒6 kg. Šķirne ir viena no labākām apputeksnētājām. Mēreni izturīga pret ogu mumufi cēšanos, bet uzņēmīga pret citām vīrusu slimībām. Salcietība līdz 29‒35 °C zem nulles (ASV dati). Izturīga pret pavasara salnām.

‘Northblue’ Krūmu augstums 60‒120 сm. Ogas tumši zilas, 12,5 mm diametrā, garšīgas, lieto gan svaigas, gan pārstrādei, labi uzglabājas ledusskapī. Ražīgums 1,5‒3,5 kg. Šķirne agrīna, augsnes sastāva ziņā mazprasīga. Izturīga pret ogu mumifi cēšanos. Laba salizturība: mīnus 35 °C un zemāka temperatūra.

‘Spartan’ Tirgū kopš 1977. g. Krūms stāvs, 1,5‒2 m augsts. Vēlīna šķirne. Ogas gaiši zilas, 16‒18 mm, blīvas, labi transportējamas, patīkami skābenas, ļoti aromātiskas, ieteicams lietot svaigas. Raža 4,5‒6 kg. Šķirne nepanes lieku augsnes mitrumu. Ir iespējama mehāniska ogu ievākšana. Laba izturība pret slimībām.

Agrīnais Kovills ‒ Sēklaudzi no ‘Coville’ pašapputes izdalījis A. Ripa 1995. g. Forma nav reģistrēta kā šķirne. Vidēji agrīna. Ogas tumši zilas, plakani apaļas, lielas (2,0–2,5 g), saldas, garšīgas. Vidējā raža 2 kg no krūma.

Eša zilenes (Vaccinium virgatum, syn. V. ashei) ir 1,5‒3 m augsti krūmi (Latvijā audzētām šķirnēm ‒ 1,6‒2,2 m). Lapas ovālas vai eliptiskas, tumši zaļas vai zilganas, ziedu krāsa ‒ no zaļganbaltas līdz sārtai. Ogas melnas, saldas, 8‒18 mm diametrā. Latvijā introducētas Eša zileņu šķirnes ‘Woodart’, ‘Delite’, ‘Tifblue’ un Latvijā tapušās ‘Salaspils Izturīgā’, ‘Lielogu’ un ‘Augusta’.

Dr. Biol. Alfreda Ripas Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā izveidotās Eša zileņu šķirnes:

‘Lielogu’ (hibrīds ‘Delite’ × ‘Woodart’). Sēklaudzis izdalīts 1998. g. Šķirne agrīna. Krūmi spēcīgi, skraji. Ogas tumši zilas, plakani apaļas, vidēji lielas (vienas ogas masa 1,72‒1,76 g), saldas. Vidējā raža 6,8 kg no krūma.

‘Salaspils Izturīgā’ Sēklaudzis izdalīts 1993. g. no ‘Tifblue’ brīvās apputes sējeņiem. Šķirne vidēji agrīna, ziemcietīga. Krūms ar vertikāliem dzinumiem, desmitgadīgi krūmi 1,5 m augsti un 1,4 m plati. Ogas gaiši zilas, apaļas, vidējas (13–16 mm, 1,2–1,8 g), saldas. Vidējā raža 3,5 kg no krūma.

‘Augusta’ (‘Delite’ x ‘Coville’). Šķirne izdalīta 1995. g. Krūms plats, šķirne vidēji agrīna, ogas tumši zilas ar spēcīgu apsarmi, vidēja lieluma (18 mm, 2 g), saldas.

Zemās šaurlapu zilenes (Vaccinium angustifolium) dabā ir 10‒14 cm augsti puspundurkrūmi  ar gariem ložņājošiem sakneņiem. Lancetiskas, 7‒20 mm garas, spīdīgas lapas. Ziedi zaļganbalti. Ogas spilgti zilas, 6‒12 mm diametrā, garšīgas, saldas.

Latvijā introducēta šaurlapu zileņu šķirne ‘Butel’. Ir izveidotas pusaugstās hibrīdās šķirnes ‘Northblue’, ‘Polaris’, ‘Chippewa’, ‘Patriot’, ‘Northland’, ‘Roschold’. Atkarībā no šķirnes krūmu augstums ir 0,6‒1,4 m.

Northland Agrīna hibrīdā šķirne. Tirgū kopš 1967. g. Krūmi 1,0‒1,2 m augsti, plati un spēcīgi. Dzinumi gaiši zaļi arī ziemā. Lapas vidēji lielas vai mazas, ovālas, gaiši zaļas. Ogas nogatavojas no jūlija vidus līdz beigām. Ražo regulāri, 4‒8 kg no krūma. Ogas vidēji lielas, gaiši zilas, blīvas, saldas, labi uzglabājas. Izmanto galvenokārt pārstrādei. Šķirne ir ļoti ziemcietīga ‒ 35‒40 °C zem nulles (pēc ASV datiem), ar īsu veģetācijas periodu, tādēļ piemērota audzēšanai ziemeļos.

‘Patriot’ Agrīnā hibrīda šķirne. Tirgū kopš 1976. g. Krūmi 1,2‒1,8 m augsti. Ogas 17‒19 mm, blīvos ķekaros, negatavām ogām raksturīga sarkana krāsa. Šķirne ir ļoti aukstumizturīga (mīnus 30‒40 °C), iztur paaugstinātu mitrumu un bargāko klimatu ar īsu veģetācijas periodu, bet labi jūtas saulainās un siltās vietās.

Augsto zileņu ogas nogatavojas pakāpeniski, to šķirnes iedalītas pēc ogu nogatavošanās laika, to lieluma un krūmu ražīguma.

‘Jersey’

‘Salaspils Izsturīgā’

‘Lielogu’

Agrīnām šķirnēm pirmās ogas nogatavojas no 10. jūlija līdz 2. augustam (atkarībā no gada), pēdējās – pēc 30‒45 dienām. Tās ir: ‘Patriot’, ‘Roschold’, ‘Duke’, ‘Chippewa’, ‘Butel’, ‘Berkeley’, ‘Delite’, ‘Earliblue’, ‘Jersey’, ‘Tifblue’, ‘Woodart’, ‘Lielogu’, ‘Heerma’, ‘Ama’, ‘Northblue’ un ‘Northland’.

Vidēji agrīnām šķirnēm pirmās ogas ienākas no 22. jūlija līdz 11. augustam, pēdējās – pēc 40‒50 dienām. Tās ir: Agrīnais Kovills, ‘Augusta’, ‘Salaspils Izturīgā’, ‘Bluecrop’, ‘Blueray’, ‘Rancocas’, ‘Stanley’, ‘Rubel’, ‘Sierra’, ‘Improved Stanley’.

Vēlīnām šķirnēm ogas ienākas no 24. jūlija līdz 14. augustam, lielas ražas gados turpinās līdz pat oktobra vidum. Tās ir: ‘Atlantic’, ‘Concord’, ‘Herbert’, ‘Darrow’, ‘Dixi’, ‘Chandler’, ‘Spartan’, ‘Brigita Blue’, ‘Bluegold’, ‘Toro’ un ‘Coville’.

Izcili lielas ogas (3,1‒5 g): ‘Chandler’, ‘Darrow’, ‘Coville’, ‘Atlantic’, ‘Herbert’, ‘Patriot’, ‘Spartan’, ‘Dixi’, ‘Bluecrop’, ‘Blueray’.

Lielas ogas (2,1‒3 g): Agrīnais Kovills, ‘Woodart’, ‘Jersey’, ‘Berkeley’, ‘Delite’, ‘Tifblue’, ‘Lielogu’, ‘Toro’, ‘Bluegold’, ‘Roschold’, ‘Concord’, ‘Sierra’.

Vidējas ogas (1,5‒2 g): ‘Salaspils Izturīgā’, ‘Augusta’, ‘Chippewa’, ‘Duke’, ‘Earlyblue’.

Sīkas ogas (1‒1,4 g): ‘Butel’, ‘Polaris’, ‘Stanley’, ‘Improved Stanley’, ‘Rubel’, ‘Weymouth’, ‘Rancocas’, ‘Scammel’.

Ražīgums ir atkarīgs no ziemošanas apstākļiem (ziedpumpuri izsalst, termometra stabiņam noslīdot zem 0 oC) un agrotehnikas.

Pēc A. Ripas novērojumu datiem Nacionālajā botāniskajā dārzā:

• ‘Woodart’ – vidējā raža ir 3,3 kg no krūma, maksimālā – 9,4 kg no krūma;

• ‘Berkeley’ – vidējā 2,4 kg, maksimālā – 7,5 kg;

• ‘Lielogu’ – vidējā 6,8 kg, maksimālā – 13,3 kg;

• ‘Salaspils Izturīgā’ ‒ vidējā 3,5 kg, maksimālā – 6,5 kg.