Saimnieks LV / 2025.gads (Jūnijs)

Tukuma novada Smārdes pagastā atrodas saimniecība Mazburkas, kur audzē aitas un vīnogas. Tās saimnieki jau sen lolojuši sapni kādu dienu dalīties sava darba augļos ar citiem – uzņemt ciemiņus, ļaujot viņiem izbaudīt Latvijai tik neierasto vīnogu dārza ainavu. Kā vēstī ieraksts saimniecības mājaslapā, tas piepildījās 2021. gada oktobrī, kad Mazburku Namiņi pirmo reizi vēra vaļā durvis viesiem, lai sniegtu miera malku no ikdienas darba dunas. Tālāk par savu saimniecību stāsta saimniece Gunta Niedra.

– Kā sākāt saimniekošanu?
Gunta: – Mazburkas ir vēsturisks kalpu mājas nosaukums. Saimnieku mājas bija Burkas, vēl netālu ir arī Vecburkas un Jaunburkas.

Mazburkas esam mantojuši no mana vīra Ulda Niedras vecmāmiņas. Kad pilsētniekam rodas tāda situācija, ka ir zeme, tad ir arī iespējas. Audzējām kartupeļus, burkānus, dilles un bietes, sākām ar mazumiņu un braucām uz vietējiem tirgiem, līdz sapratām, ka ir jādara kaut kas nopietnāks. Mums šeit ir skaista nogāze, kādu vakaru, kopā ar vīru šķirstot žurnālus, iekrita acīs fotogrāfija ar vīnogu rindām. Nospriedām, ka mēs arī tā varētu. Tolaik tā šķita eksotika, teju vai neiespējamais. Nu mums patiešām ir vīnogu rindas. Ir arī ogas, ko pārdot, no kā spiest sulu un gatavot vīnu. Taču tas ir prasījis ilgu laiku un lielu pacietību.

Saimniecības teritorijā atrodas kūtis, domājām, ko varētu ar tām iesākt. Konsultanti ieteica turēt aitas, tas mums – tādiem pilsētniekiem nezinīšiem būšot īsti piemēroti. Tā mēs sākām nodarboties ar aitkopību.

– Cik ilgi jūs jau esat laucinieki?
Gunta: – Dārzu iestādījām 2004. gadā, bet laukos dzīvojam no 2001. gada. Paši esam tukumnieki.

– Kāds ir jūsu vīnogu stāsts?
Gunta: – Tas sākās tovakar, kad žurnālā ieraudzījām skaistu foto ar vīnogām, kas auga nogāzē. Vīrs uzmeklēja Gati Kužumu, un mēs braucām pie viņa pēc stādiem. Arī pie Ēvalda Pūpola Jēkabpilī stādus gādājām. Vienīgais, ko zinājām, ka gribam vīnogu dārzu. Tagad saprotam, ka ne jau viss aug uz lauka. Ir arī siltumnīcu vīnogas, un ir liela atšķirība starp siltumnīcas un dārza vīnogām.

Toreiz ņēmām visu, ko varam iestādīt zemē. Citas šķirnes nav tik ļoti izturīgas pret salu, citas ir jutīgas pret miltrasu, to dārzā var redzēt. It īpaši, ja vīnogas nekādi netiek apstrādātas, tad viņas uzreiz parāda savu dabu. Tomēr redzēt, ka sanācis, var tikai pēc vairākiem gadiem.

Pārsvarā mums ir latviešu šķirnes – Paula Sukatnieka ‘Zilga’, ‘Supaga’, ‘Sukribe’. Vēl nedaudz dažādu citu šķirņu. Dārza platība mainās. Es nezinu, vai zeme savelkas vai izplešas, bet brīžam mums ir 4 ha, brīžam 3.8 ha. Pavisam tātad nepilni 4 ha, viss vīnogām...

Pilnu rakstu lasiet jūnija SAIMNIEKS LV numurā!