, .
partlycloudy_day 7.5℃
Vārda dienu svin: Atis, Otomārs, Oto

Alūksnes putnu ferma – no roku darba līdz starptautiskam olu un olu proteīna ražotājam

Elīna Grase , 04-11-2026
Alūksnes putnu ferma – no roku darba līdz starptautiskam olu un olu proteīna ražotājam

Saimnieks LV / 2026.gads (Novembris)

Šī gada septembrī Latvijā vecākā putnu ferma Alūksnes putnu ferma svinēja savu 65 gadu jubileju, iezīmējot vairāk nekā sešas desmitgades ilgu attīstības ceļu no nelielas padomju laika lauksaimniecības līdz vienam no modernākajiem un tehnoloģiski attīstītākajiem olu un olu produktu ražošanas kompleksiem visā Baltijas reģionā. Nozīmīgais gadu skaitlis ir lieliska iespēja atskatīties uz uzņēmuma paveikto un iezīmēt nākotnes stratēģiskos mērķus.

No pirmās kolhozu iniciatīvas līdz padomju mehanizācijas pirmsākumiem

Alūksnes putnkopības vēstures pirmsākumi meklējami 1961. gadā, kad saskaņā ar Alūksnes rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas lēmumu vairāki apkārtnes kolhozi apvienoja līdzekļus, lai kolhoza Vienība teritorijā izveidotu Alūksnes rajona starpkolhozu putnu fabriku. Sākotnējais mērķis bija nodrošināt centralizētu putnkopības ražošanu reģionā, iemaksājot aptuveni vienu rubli par katru aramzemes hektāru. Pirmajos darbības gados ražošanas apstākļi bija tālu no mūsdienu izpratnes par modernu saimniekošanu – putnu kopšana, barošana un olu savākšana no ligzdām tika veikta pilnībā ar rokām. Pirmajos cehos, kur katrā turēja aptuveni 5000 putnu, sākotnēji nebija ne elektriskā apgaismojuma, ne tekoša ūdens. 

Infrastruktūras attīstība sākās pakāpeniski: 1964. gadā ferma tika pieslēgta elektroenerģijas padevei un tika iežogota tās teritorija, savukārt 1965. gadā tapa jauna ēka ar dzīvokļiem darbiniekiem, administrācijas telpām un vēlāk arī ēdnīcu. Vasarās jaunputnu audzēšanai izmantoja pārvietojamas kolonijmājiņas, kas ļāva putniem uzturēties svaigā gaisā. Pagrieziena punkts mehanizācijas virzienā bija 1966. gads, kad ferma pārtapa par valsts uzņēmumu. Roku darbu pamazām sāka aizstāt mehāniskās olu savākšanas un šķirošanas iekārtas, bet 1970. un 1980. gadā norisinājās intensīva jaunu cehu būvniecība. Jo īpaši zīmīgs bija 1986. gads, kad vienlaikus ar jaunā 6. ceha celtniecību tika izveidots specializēts jaunputnu audzēšanas iecirknis ar četrām Vācijas Demokrātiskajā Republikā ražotām kūtīm. Šīs tehnoloģijas samazināja roku darbu tiktāl, ka viens darbinieks maiņas laikā spēja aprūpēt jau līdz pat 35 000 cāļu. 

Pielāgošanās Eiropas Savienības standartiem un pirmā lielā rekonstrukcija

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un valsts iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā ražotnei bija nepieciešama radikāla modernizācija, lai izpildītu stingrās ES pārtikas drošības, kvalitātes un dzīvnieku labturības prasības. Jau 2005. gadā uzņēmumam izdevās sasniegt atbilstību pamata ES standartiem, taču reāla ražošanas modeļa maiņa sākās nākamajā desmitgadē. 

2012. gadā tika uzsākta vērienīga Alūksnes putnu fermas rekonstrukcijas programma. Modernizētā ražotne tika svinīgi atklāta 2017. gada jūnijā ar valsts finanšu institūcijas Altum, Lauku atbalsta dienesta vadības un jaunā Alūksnes putnu fermas īpašnieka Jurija Adamoviča līdzdalību. Stratēģiskā investīciju piesaiste un infrastruktūras atjaunošana kļuva par pamatu turpmākajam jaudas lēcienam. 2019. gadā un laika posmā no 2020. līdz 2021. gadam sekoja otrās un trešās putnu novietnes rekonstrukcija atbilstoši augstākajiem dzīvnieku labbūtības standartiem, kuras ietvaros tika uzstādītas augstas automatizācijas iekārtas un uzlabota ražošanas procesu vadība. 

Kotēšana biržā un pāreja uz kūtīs turētu vistu olu ražošanu 

2023. gada novembrī mātesuzņēmuma APF Holdings akcijas tika sekmīgi kotētas biržas Nasdaq Riga First North tirgū ar simbolu EGG. Sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) piesaistīja vairāk nekā 2100 investoru, nodrošinot nepieciešamos finanšu resursus tālākajiem paplašināšanās posmiem un paceļot uzņēmuma pārvaldību jaunā caurskatāmības līmenī. 

Kapitāla piesaiste ļāva uzņēmumam veikt būtisku tehnoloģiskā kursa maiņu, tostarp intensīvāku pāreju uz ārpus sprostiem jeb kūtīs dētu olu ražošanu. 2024. gada jūnijā Alūksnē sākās 4. un 5. dējējvistu novietnes būvniecība ar kopējo platību 4700 m², kas bija paredzētas tieši bezsprostu turēšanai. Šo novietņu nodošana ekspluatācijā palielināja ražošanas jaudu līdz 180 miljoniem olu gadā. 

Tehnoloģiskā attīstība neaprobežojās tikai ar standartizētu ražošanu. 2023. gada jūnijā uzņēmums publiski pieteica funkcionālā uztura zīmolu Fiteg² un šī zīmola ietvaros uzsāka olu baltuma proteīna kokteiļu un pulveru, proteīna batoniņu un olbaltumvielu blakusproduktu ražošanu. 2025. gadā Alūksnes putnu fermā darbu sāka jaunais olu pārstrādes un centrālās...

 

 

Pilnu rakstu lasiet novembra SAIMNIEKS LV numurā!

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Piena nozares stratēģija top divās daļās, kūts ar rūpnīcu vēl nav satikušās
Piena nozares stratēģija top divās daļās, kūts ar rūpnīcu vēl nav satikušās

Vasaras izskaņā uz galda nonāca divi dokumenti. Pirmais ir piecu lapu melnr...

30 gadi kopā ar Latvijas piensaimniekiem
30 gadi kopā ar Latvijas piensaimniekiem

DeLaval Latvija 30 gadu jubileju atzīmēja, vienkopus pulcējot klientus, sad...

ZS Dobelnieki brieži dzīvo saules paneļu mežā
ZS Dobelnieki brieži dzīvo saules paneļu mežā

Iebraucot briežu dārzā Dobelnieki Ogres novadā, cerētā staltbriežu bara vie...

Brūnie lāči Latvijā – ieteikumi drošai līdzāspastāvēšanai
Brūnie lāči Latvijā – ieteikumi drošai līdzāspastāvēšanai

Saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava 2025. gada pētījumu...