Saimnieks LV / 2026.gads (Novembris)

Vasaras izskaņā uz galda nonāca divi dokumenti. Pirmais ir piecu lapu melnraksts ar nosaukumu Latvijas piena nozares attīstības stratēģija 2026–2036. Otrais ir pārstrādes uzņēmumu jeb Latvijas Centrālās piensaimnieku savienības biedru slaids ar tabulu. Abi ir par vienu un to pašu – pienu, bet katrs savā griezumā. Teorētiski līdz septembra beigām abi skatījumi bija jāapvieno, jo Latvijas lauksaimniekiem vajag vienu, nevis divus skatījumus par nozares attīstību. 

Stratēģija nonāks ministrijā un dokumentam jābūt tik konkrētam, lai to nevar nolikt plauktā. Raksta sagatavošana brīdī autora rokās ir nonākusi viena no jaunākām versijām. Skaitļi ir indikatīvi, tās ir tendences un aprises, kas var tikt papildinātas. Pats dokuments mērķrādītājus sauc par orientieriem, kas precizējami pēc bāzes datu apstiprināšanas. 

Kas stāv aiz skaitļiem 

Lai saprastu, kāpēc stratēģija vajadzīga, pietiek ar vienu skaitļu rindu. 2000. gadā Latvijā bija 204.5 tūkstoši slaucamo govju un 42 tūkstoši piena piegādātāju. 2025. gada beigās govju bija 111 tūkstoši un pienu piegādāja nepilni 4 tūkstoši saimniecību. Govju skaits sarucis gandrīz uz pusi, piegādātāju skaits vairāk nekā desmitkārt, bet iepirktais piens ir vairāk nekā dubultojies, proti, no 398 līdz 840 tūkst. t (sk. 1. attēlu). Izslaukums no govs 2025. gadā sasniedza 8675 kg, salīdzinājumam – 2010. gadā tas bija nepilni pieci tūkstoši. Saimniecību skaits rūk, govis kļūst ražīgākas, piens paliek. 2025. gadā Latvija saražoja 978.7 tūkst. t piena, par 1.8 % vairāk nekā gadu iepriekš un par trešdaļu vairāk nekā valsts patērē. 

Otrs skaitlis ir nepatīkamāks ik vienam Latvijas iedzīvotājam. Svaigpiena eksports neapstrādātā veidā 2014. gadā bija 240 tūkst. t jeb 30 % no iepirktā. 2025. gadā tas jau ir 43 %. Uz Lietuvu vien pērn aizceļoja 379 tūkst. t par 196 milj. EUR. 2015. gadā tā pati plūsma bija 245 tūkst. t par 56 milj. EUR. Izejviela kļūst dārgāka, bet tā ir un paliek izejviela, ko mēs aizvedam kaimiņiem, lai viņi pārstrādā un daļu no tā ved atpakaļ uz veikaliem. 

Ko grib piena lopkopības nozares pārstāvji 

Lopkopības pārstāvju piedāvātais pamatprincips ir palielināt produktivitāti, saimniecību efektivitāti, kooperācijas tirgus spēku un Latvijā radīto pievienoto vērtību. Nozares attīstības vīzija 2036. gadam paredz, ka „arvien lielāka piena daļa tiek pirmapstrādāta un pārstrādāta Latvijā”. Rīcības virzieni ir četri – produktivitāte un saimniecību efektivitāte, kooperācijas tirgus spēks, paplašināts finanšu resurss kooperatīviem un kopprojektiem, Latvijā radītā pievienotā vērtība. Interesantākā ir mērķrādītāju tabula. Tā ir indikatīva, bet virziens ir redzams (skat. 1. tabulu). Realizētā piena apjoms no 839.5 tūkst. t 2026. gadā uz 978 tūkst. t 2036. gadā, t.i., par 16.5 % vairāk. Govju skaits...

Pilnu rakstu lasiet novembra SAIMNIEKS LV numurā!