Dārzs un Drava / 2025.gads (RUDENS)

Foto: Marutas Audares personīgais arhīvs

Liepājniecei Marutai Audarei puķu mīlestība vijas cauri visai dzīvei. ‒ No agras bērnības ar pašas pirmo puķu dobīti līdz daudzveidīgu sīpolpuķu šķirņu ‒ peoniju, liliju, tulpju, narcišu pavairošanai un godalgām ziedu izstādēs.

‘Forever Susan’

Pirmais pulkstenis ar ravēšanu

Maruta: „Esmu dzimusi kādreizējā Liepājas rajona, tagad Dienvidkurzemes novada Rudes ciema Otaņķos. Tur man – piecgadīgam meitēnam bija ierādītas pašai savas dobītes, kas bija jāapstāda un jākopj. Dārzkopības gudrībās mani ievadīja krustmāte, kas dzīvoja turpat mājas otrā galā. Viņa ņēma mani līdzi uz darbu lauku brigādē, ierādīja, kā ravēt. Tas bija tik interesanti. Ar ravēšanu tolaik nopelnīju savu pirmo pulksteni. Tā kā ģimenē bijām prāvs bērnu pulciņš, kad sāku iet skolā, bija sev jānopelna arī pusdienu nauda. Devos līdzi lauku brigādei, ravēju. Tas bija Laurciemā, toreizējā kolhozā Zelta zvaigzne. Mammas tētis ļoti mīlēja darboties dārzā. Mums, bērniem, bija jābrauc pie viņa lasīt ogas.

Mācoties Nīcas vidusskolā, pēdējos gados daudz slimoju, skolotāji brauca pie manis uz mājām, no gala eksāmeniem tiku atbrīvota. Domājot, ka tas varētu būt šķērslis studijām klātienē, iestājos Lauksaimniecības tehnikuma neklātienē apgūt agronoma ‒ dārzkopja specialitāti. Puķkopību gan tur mācīja ļoti maz, pamatā bija augļkopība. Puķkopību visu lielākoties apguvu praksē. Savulaik strādāju uzņēmuma Liepājas zieds dārzniecībā par agronomu ‒ uzskaitvedi, tad Liepājas Metalurga dārzniecībā, kur man bija uzticētas noteiktas kultūras, piemēram, krizantēmu vairošana un audzēšana, arī tomātu audzēšana.”

Sīpolpuķu pavēlniece

Šobrīd Maruta Audare vairāk nodarbojas ar sīpolpuķēm: „Audzēju lilijas, narcises, tulpes, pirms tam bija gladiolas, bet to audzēšanai un pavairošanai vajag daudz zemes. Sīpolpuķes izvēlējos tāpēc, ka tās ir labi pieprasītas. Liepājas pusē man ir divi dārzi, divas galējības ‒ tuksnesis un purvs. Tuksnesī aug īrisi, dažādi daudzgadīgie augi, lilijas. Skatos, ko var tur stādīt un cik spēt apliet.”

‘Flavia’

‘Arabian Knight’

‘Flusion’

‘Fusian’

‘Dizzy’

‘Easy Dream’

‘Whistler’

‘Red Tiger’

Kas cilvēkiem vairāk patīk?

„Šogad topā ir peonijas, gibētāji stāv rindā. Gaumes, protams, atšķirīgas ‒ vieniem patīk anemoņveidīgās, citiem pildītās. Patīk raibās, piemēram, balts ar sarkanu, bet rozā, kas vai katrā dārzā, nevisai. Peonijas visbiežāk vēlas dzeltenās  vai kaut ko no jaunajām šķirnēm, un tad cilvēki naudu neskaita. Pati esmu nopirkusi šķirnes peonijas sakni pat par 500 EUR. Ekskluzīvām jaunajām šķirnēm stāds pat var maksāt 2500 EUR, bet es tik dārgas gan neesmu atļāvusies. Tagad modē nāk arī lilijas, pildītas kā ūdensrozes.

Man ir aptuveni 300 šķirņu peonijas un ap 150 šķirņu liliju. Vairāk cenšos audzēt smaržīgās lilijas, piemēram, austrumnieces. Cilvēki vēlas likt vāzēs ko smaržīgu, un tādas ir smaržīgās lilijas. Pietiek ar vienu ziedu, lai smarža piepildītu visu telpu.

Lielākais pieprasījums ir no Latgales, Vidzemes un Pierīgas. Piemēram, mans pastāvīgais klients Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis agrāk aizrāvās ar lilijām, nu pievērsies peonijām. Liepājnieki šajā ziņā ir diezgan kūtri. Pa visu Latviju man ir kādi 700 klienti.”

Vai piedalāties arī ziedu izstādēs?

„Ar sīpolpuķēm februārī parasti piedalos izstādē Ražots Liepājā. Šim notikumam sāku gatavoties jau oktobrī, lai februārī būtu, ko cilvēkiem piedāvāt. Regulāri piedalos liliju ziedu izstādēs Rīgā u.c. ziedu izstādēs Latvijā. Katru gadu liliju izstādē Latvijas Nacionālajā dabas muzejā skatītāji balso par skaistāko liliju. 2023. gadā uzvarēja mana šķirne ‘Blizzard’. Pērn ceļojošo kausu Par vispopulārāko liliju par šķirni ‘Night Rider’ dalījām mēs ar Nacionālā Botāniskā dārza liliju audzētāju Lieni Butāni.”

Par ko cilvēki interesējas izstādēs?

„Par audzēšanu, audzēšanas knifiņiem. Tā kā man ir liela pieredze, protu vienkāršiem vārdiem izstāstīt, kā dažādos jautājumos rīkoties. Sniegt padomus savulaik sāku draugiem.lv, kur man puķu grupās uzdeva daudz jautājumu par lilijām, dālijām un citām puķēm.”

‘Golden Splendor’

‘Menorca’

‘Yellow Bruse’

‘Orange Marmalade’

‘Apricot Fudge’

‘Easy Beauty’

‘Lycos’

‘Nightrider’

‘Must See’

Vai izmantojat koppirkumu iespējas puķu sīpolu iegādē?

„Nē, neesmu to pasākusi. Pati pavairoju, arī pasūtu internetā. Protams, tas ietekmē cenu, bet par pieprasījumu nesūdzos. Darbs ir liels – kopšana, fasēšana, izsūtīšana. Peonijas fasēju sūnās, cilvēkiem patīk. Blakus mājai atrodas mežs, atliek tikai sagādāt. Tā nu puķu sīpoli saguldīti kā sūnu gultiņās, katrai šķirnei klāt pievienoju nosaukumu. Sadarbojos ar Latvijas pastu, sūtu caur viņu pakomātiem.”

Un kā ar atpūtu?

„Darbs ir visos gadalaikos, tikai janvārī varu izrauties uz 10 dienām. Tās parasti izmantoju ekskursijām. Ziemā biju ceļojumā uz Azūru salām. Pie mums bija ziema, bet tur valdīja īsta vasara. Tā ir vulkānu zeme. Mums ceļmalās visbiežāk ir nezāles, bet tur aug puķes, piemēram, kallas. Kur vien brauc, visur ir puķes!”

Puķes prasa lielu darbu. Ko tās jums dod pretī?

„Ziedi ir veldze dvēselei. Turklāt ir jauki ar tiem izplīdzēt citiem ‒ iegūt kādu īpašu šķirni. Un klienti ir pateicīgi – viss iegādātais ziedot brīnišķīgi.

Kad aizgāju no darba dārzniecībā, jutos pilnīgi slima, jo nebija vairs, kur rušināties. Vairs nejūtos savā ādā, ja nevaru zemē iebāzt rokas un rušināties pa to. Tā jau daudziem latviešiem. Manai mammai pat 90 gadu vecumā patika audzēt puķes.

Kad sabrauca ciemiņi, vispirms viņus veda rādīt savas puķes.

Man ļoti patīk dzejnieces Kornēlijas Apšukrūmas vārdi:

„Puķes man kā maize un sāls, izdzīvot bez tām būtu grūti.”