, .
fair_day 8.7℃
Vārda dienu svin: Māris, Mārica, Maigurs

TRADICIONĀLIE KRŪMOGULĀJI – VEIKSMĪGAI IZVĒLEI

Sarmīte Strautiņa , 29-03-2021
TRADICIONĀLIE KRŪMOGULĀJI – VEIKSMĪGAI IZVĒLEI

Upenes

Upenes ir ļoti vērtīga ogu kultūra, kas bagāta ar bioloģiski aktīvām vielām. Tās satur ne tikai vitamīnus un minerālvielas, bet arī bioloģiski aktīvus savienojumus, kas lieliski palīdz saaukstēšanās slimību profilaksei un ārstēšanas procesā. Japānas zinātnieki tajās arī atklājuši vielas, kas palīdz SARS simptomu mazināšanā.

Lai gan upenes ir salīdzinoši viegli pavairojamas un audzējamas arī ļoti lielās platībās, pašmāju tirgū tās nav pietiekami novērtētas. Bieži vien iemesls ir nepatika pret upeņu specifisko aromātu, kaut gan ir daudz šķirņu, kurām tas nav tik izteikts. Šķirņu sortiments ir plašs, tāpēc iespējams izvēlēties gan svaigam patēriņam, gan universālam lietojumam.

Izvēloties šķirni, svarīgi ņemt vērā ne tikai ogu garšu un lielumu, bet arī izturību pret slimībām (miltrasu, virālo pilnziedainību un lapu plankumainībām) un, protams, kaitēkļiem, īpaši upeņu pumpuru ērci.

Stādāmo krūmu skaitu izvēlas atkarībā no tā, cik daudz un kādā veidā ogas tiks patērētas. No viena krūma vidēji var ievākt 2−3 kg ogu, no labi koptām un ražīgākām šķirnēm arī vairāk, tādējādi viegli var izrēķināt nepieciešamo krūmu skaitu. Ja grib ar svaigām ogām mieloties ilgāk, ieteicams izvēlēties šķirnes, kas ienākas dažādos laikos.

Šķirnes ar lielām un saldām deserta ogām

Agrs ienākšanās laiks

  • Gofert’    Ziemcietība laba. Krūmi spēcīgi. Ogas vidēji lielas vai lielas ar labu garšu. Ražība augsta. Šķirne izturīga pret miltrasu un jāņogulāju iedegām, bet samērā ieņēmīga pret sīkplankumainību.
  • Izjumnaja’    Ziemcietība laba. Ražība laba. Ogas vidēji lielas līdz lielas, saldas, garšīgas. Šķirne vidēji izturīga pret pumpuru ērci un lapu plankumainībām.

  • ‘Joniniai’     Ziemcietība laba. Krūmi vidēja auguma, vidēji plaši. Ogas ienākas samērā agri. Tās ir lielas, izskatīgas, saldas, garšīgas. Ražība vidēja vai laba. Izturība pret miltrasu un lapu plankumainībām apmierinoša, bet atsevišķos gados var novērot inficēšanos ar miltrasu.

Vidēji agrs ienākšanās laiks

  • Domino’    Ziemcietība laba. Krūmi spēcīgi, ar mērenu zarojumu. Ražība laba. Ogas ienākas vidēji agri. Tās ir ļoti izskatīgas − lielas, apaļas, spīdīgas. Ķekari īsi. Garša salda, patīkams aromāts. Ogas izmantojamas kā svaigam patēriņam, tā pārstrādei. Gatavas ogas nebirst. Izturība pret miltrasu un lapu plankumainībām laba.
  • Gagatai’    Ziemcietība laba.Vidējs ogu ienākšanās laiks. Ražība augsta. Ogas lielas, garšīgas. Izturība pret slimībām un kaitēkļiem samērā laba.

  • ‘Interkontinental’     Ziemcietība laba. Krūms spēcīgs, diezgan plaši izplests. Ogas ļoti lielas, saldas, garšīgas, deserta tipa, ienākas vidēji agri. Ražība laba. Izturība pret lapu plankumainībām vidēja, pret miltrasu laba.
  • Ritmo’     Ziemcietība laba. Krūmi spēcīgi, ar mērenu zarojumu. Ogas ienākas vidēji agri, ir lielas, apaļas, spīdīgas. Ķekari īsi. Garša salda, patīkams aromāts. Ogas izmantojamas kā svaigam patēriņam, tā pārstrādei. Gatavas ogas nebirst. Ražība augsta. Izturība pret miltrasu un lapu plankumainībām laba.

  • Seļečenskaja’     Ziemcietība laba. Ziedi samērā izturīgi pavasara salnās. Krūmi vidēja auguma, diezgan kompakti, dzinumi samērā tievi. Ogas ienākas vidēji agri, piemērotas svaigam patēriņam un pārstrādei. Tās gandrīz melnas, spīdīgas, lielas, saldas, aromātiskas. Ķekari vidēji gari. Ogas atrāvums sauss. Ražība laba, bet šķirne prasīga augšanas apstākļu ziņā. Izturība pret miltrasu laba, pret lapu plankumainībām − apmierinoša. Šķirne intensīva tipa, prasa regulāru krūmu veidošanu. Ieņēmīga pret upeņu pumpuru ērci.

Vidēji vēls ienākšanās laiks

 

  • Bagira’    Šķirne ziemcietīga, agri sāk ražot. Krūmi spēcīgi, nedaudz skraji, ar mērenu zarojumu. Ogas ienākas vidēji vēlu, ir ļoti izskatīgas: lielas, spīdīgas, pilienveida, ar ļoti izturīgu miziņu. Garša saldskāba, patīkams aromāts. Ogas izmantojamas kā svaigam patēriņam, tā pārstrādei. Gatavas ogas nebirst. Ražība laba. Atsevišķos gados šķirne var nedaudz inficēties ar miltrasu. Izturība pret lapu plankumainībām laba. Diezgan ieņēmīga pret pumpuru ērci, tāpēc stādījumus nedrīkst iekārtot vecu upeņu stādījumu vai upeņu savvaļas audžu tuvumā.
  • Ļentjai’    Ziemcietība laba. Krūmi lieli, diezgan plaši. Ogas ienākas vidēji vēlu, ir ļoti lielas, saldas, garšīgas. Ražība augsta, no 4−5 gadus veciem krūmiem var novākt 5−6 kg ogu.  Lielāku ražu iegūst, ja audzē kopā ar citām šķirnēm, kas var apputeksnēt. Šķirne vidēji izturīga pret pumpuru ērci, miltrasu un rūsu.

Šķirnes universālai lietošanai ar nedaudz skābākām ogām 

Ļoti agrs ienākšanās laiks

  • Ijunskaja Kondrašovoi’     Ziemcietība laba. Krūms spēcīgs, mēreni izplests. Ogas ienākās ļoti agri − jau jūnija pēdējā dekādē. Tās diezgan lielas, garšīgas, aromātiskas. Ķekari samērā īsi. Ražība diezgan zema, iespējams, apputeksnēšanās problēmu dēļ. Šķirne izturīga pret sausumu, miltrasu, iedegām, pumpuru ērci, bet var slimot ar virālo pilnziedainību (reversiju).

Vidējs ienākšanās laiks

  • Karina’     Ziemcietība laba. Krūms spēcīgs, vidēji izplests. Ogas ļoti lielas, apaļas, melnas, saldskābas, garšīgas. Ķekari vidēji gari. Ražība augsta. Izturība pret miltrasu, lapu plankumainībām laba, pret upeņu pumpurērci pagaidām laba.

  • Titania’    Ziemcietība laba. Krūmi nedaudz skraji, ļoti liela auguma. Ogas ienākas vidēji agri, uz jauniem dzinumiem tās ir lielas, izskatīgas, ar plānu miziņu. Ogās ir diezgan zems pektīnvielu saturs, tāpēc džems nesarec. Ražība jauniem krūmiem laba, bet, tiem novecojot, ogas kļūst sīkākas. Lai nodrošinātu labas ražas, krūmi regulāri – katru gadu jāveido. Šķirne izturīga pret miltrasu un lapu plankumainībām, maz ieņēmīga pret pumpuru ērci.
  • ‘Zagadka’     Ziemcietība laba. Šķirne izceļas ar kompaktu augumu, stāviem zariem. Krūmi vidēji augsti. Ogas ir lielas, ar plānu miziņu, patīkamu saldskābu garšu, labi atdalās no kātiņa, transportējot izturīgas, piemērotas saldēšanai, pārstrādei un svaigam patēriņam, mehanizētai ogu vākšanai. Ražīga − trešajā gadā pēc stādīšanas no krūma var iegūt 3,5–4 kg ogu. Šķirne vidēji izturīga pret miltrasu. Izturība pret lapu plankumainībām laba, pret upeņu pumpuru ērci − apmierinoša.

Vēls ienākšanās laiks

  • Mara Eglite’    Ziemcietība laba. Krūms vidēja auguma, spēcīgs. Ogas lielas, pilienveida, ļoti izskatīgas, ienākas vidēji vēlu. Garša laba, saldskāba. Ogas piemērotas mehanizētai vākšanai. Ražība ļoti augsta. Šķirnes izturība pret miltrasu un lapu plankumainībām laba. Ieņēmīga pret pumpuru ērci, tāpēc audzējama vietās, kur nav ērču perēkļu.

 

Jāņogas

No viena jāņogu krūma vidējas kopšanas apstākļos var iegūt 3−4 kg ogu, bet, labi kopjot, arī vairāk. Ņemot to vērā, var aptuveni aprēķināt, cik krūmu būtu nepieciešams, lai apmierinātu ģuimenes vajadzības.

Uzskata, ka jāņogas piemērotas galvenokārt pārstrādei, bet ir šķirnes ar garšīgām, saldskābām ogām, kas labi noder arī svaigam patēriņam.

Jāņogu šķirnes svaigam patēriņam

Sarkanās jāņogas

  • Asja’     Izveidota Krievijā. Agrs ogu ienākšanās laiks. Laba ziemcietība un ražība. Ogas ļoti lielas, garšīgas. Gari ķekari. Laba izturība pret slimībām.
  • Ņiva’    Ziemcietība Latvijā nav pietiekami pārbaudīta, bet līdz šim ziemojusi labi. Krūmi vidēja auguma, vidēji blīvi, nedaudz izplesti. Dzinumi vidēji gari, resni, gaiši brūni. Ogas nogatavojas vidēji agri. Tās vidēji lielas, spilgti sarkanas, apaļas vai saplacinātas, skābi saldas. Garša maiga, ar izteiktu saldumu. Ķekari vidēji gari, blīvi, nokareni, vienpusēji. Šķirne ātrražīga un ražīga. Izturība pret miltrasu un iedegām laba.
  • Osipovskaja’     Izveidota Krievijā. Ziemcietība laba, bet Latvijā vēl jāpārbauda. Krūmi spēcīga auguma, samērā izplesti, biezi. Ogas nogatavojas vēlu. Izturība pret miltrasu laba, pret piedegām apmierinoša. Ķekari gari vai vidēji, vienpusēji, blīvi, lokveidā izliekti. Ogas vidēji lielas, apaļas vai nedaudz saspiestas, tumši sarkanas, izlīdzinātas, garšīgas. Labas tehnoloģiskās īpašības. Ražība ļoti augsta.
  • Račnovskaja’     Ziemcietīga šķirne. Krūms vidēji augsts, nedaudz izplests. Nepieciešama savlaicīga nolīkušo zaru izgriešana. Ogas ienākas vidēji agri, piemērotas svaigam patēriņam un pārstrādei, ir lielas, sarkanas, saldskābas, garšīgas. Ķekari gari, novietoti blīvi. Ražība vidēja vai augsta, pieaug strauji. Šķirne izturīga pret slimībām. 
Baltās jāņogas

 

  • Bajana’     Ziemcietība pēc līdzšinējiem novērojumiem laba. Krūms spēcīgs, liela auguma. Ogas palielas, baltas, caurspīdīgas, izlīdzinātas, ar plānu miziņu. Atrāvums no kātiņa sauss. Garša patīkama saldskāba, maiga. Ķekari gari, blīvi. Ražība ļoti augsta. Izturība pret lapu plankumainībām laba, pret pumpuru ērci − vidēja.

  • Hele’     Ziemcietība laba. Krūms vidēji spēcīgs. Ogas lielas, dzeltenīgi baltas, puscaurspīdīgas, piemērotas svaigam patēriņam. Garša patīkami saldskāba. Ķekari gari. Ražība laba. Izturība pret slimībām laba.
  • Werdavia’    Ziemcietība laba. Krūmi spēcīgi, vidēji blīvi, skeletzari spēcīgi, stāvi vai pusstāvi, arī ja ir raža. Ogas ienākas vidēji agri un ir vidēji lielas līdz lielas, nedaudz saspiestas, bāli dzeltenīgas, sēklas gaiši brūnas, labi redzamas. Garša maiga, mazāk skāba kā sarkano jāņogu šķirnēm. Ogas piemērotas svaigam patēriņam, pārstrādei sulās, vīnā un dzirkstošajā vīnā. Ķekari vidēji gari vai gari. Ražas augstas un stabilas. Samērā izturīga pret lapu plankumainībām.

Zelta jāņogas

Latvijas dārzos tiek audzētas maz. Pazīstamas kā dekoratīvs augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem. Zelta jāņogas ir ražīga ogulāju kultūra, ja vien izvēlas piemērotu šķirni. Pēc garšas ogas nelīdzinās ne upenēm, ne jāņogām, ne ērkšķogām. Pārstrādes produkti, īpaši ievārījums, ir ļoti garšīgi. No viena krūma vidēji var iegūt 4−5 kg ogu.

  • Laila’     Ziemcietība laba. Krūms liels, plašs, spēcīgi augošs. Lapas vidēji lielas, ādainas, tumši zaļas, veģetācijas beigās intensīvi krāsojas. Ķekari nokareni, ar 2−4 ogām. Ziedi spilgti dzelteni, lieli, smaržīgi, krūma ziedēšanas ilgums 9−12 dienas. Ogas melnas, spīdīgas eliptiskas, lielas, izlīdzinātas, nogatavojas augusta sākumā. 65−80 % ogu veidojas ar neattīstītām sēklām. Miziņa vidēji bieza, elastīga, mainīgos mitruma apstākļos neplaisā. Mīkstums oranždzeltens, saldskābs, aromātisks. Ogas nogatavojas un vācamas pakāpeniski 2−3 paņēmienos. Vidējā raža no krūma 7−11 kg ogu. Šķirne izceļas ne tikai ar ražīgumu, bet arī ar dekorativitātāti, jo pavasarī krāšņi zied, bet rudenī skaisti krāsojas lapas.

  • Kišmišnaja’     Ziemcietība laba. Krūmi vidēja auguma, kompakti. Lapas vidēji lielas, 3−5 daivainas, zaļas, spīdīgas. Ziedi lieli, citrondzelteni. Ogas melnas, ieapaļi ovālas, lielas, ķekaros pa 4−6, saldskābas, ar plānu miziņu un mazu nobirstošu zieda palieku. Nogatavojas salīdzinoši vienlaicīgi, nebirst, var savākt 1−2 paņēmienos. Ražība laba.
  • Uzbekistanskaja Krupnoplodnaja’    Ziemcietība laba. Krūmi spēcīgi, skraji līdz pusskraji. Lapas vidēji zaļas, spīdīgas, rudenī nekrāsojas purpura toņos. Ziedi lieli, citrondzelteni, pārziedot nekrāsojas sarkani. Ogas nogatavojas vidēji agri. Tās ir melnas, apaļas, lielas, saldskābas, bez apziedņa. Nenogatavojas vienlaicīgi, gatavām ogām tendence nobirt. Var novākt 2−4 paņēmienos. Ražība laba.

Šķirnes pārstrādei

 

  • Detvan’   Šķirnes ziemcietība Latvijā nav pietiekami pārbaudīta. Krūmi augsti, spēcīgi, kompakti. Ogas ienākas agri, ir palielas, izlīdzinātas, sarkanas. Garša laba. Ķekari gari, irdeni. Ražība laba. Kompleksa izturība pret sēņu slimībām, sarkanpangu laputi un tīklērci.

  • Holandes Sarkanās’     Ziemcietība ļoti laba. Krūmi spēcīgi, lieli. Ogas nogatavojas vidēji vēlu, piemērotas galvenokārt pārstrādei, transportējot izturīgas. Vidēji lielas, ķekarā neizlīdzinātas, sarkanas, skābas, stingri turas pie ķekara, nebirst. Ķekari jauniem krūmiem gari, vecākiem − vidēji gari. Garša skāba. Ražība augsta. Izturība pret lapu plankumainībām apmierinoša.
  • Jonkheer Van Tets’     Vidēji ziemcietīga šķirne. Bargās ziemās iespējama dzinumu apsalšana. Krūmi spēcīga auguma ar stāviem zariem. Tā kā šķirne zied agri, to ziedēšanas laikā var apdraudēt salnas. Ogas ir lielas, sarkanas, ar plānu miziņu, diezgan mīkstas, tāpēc to transportizturība nav augsta. Garša skāba, diezgan asa, pilngatavībā apmierinoša, aromāts izteikts. Gatavas ogas stiprā vējā un lietū birst. Ķekari gari, vecākiem krūmiem īsāki. Ražība augsta. Šķirne vidēji izturīga pret lapu plankumainībām, samērā ieņēmīga pret pelēko puvi.
  • Marmeladņica’     Ziemcietīga šķirne. Krūmi vidēja auguma. Ogas vidēji lielas, viegli saplacinātas, oranži sarkanas ar labi redzamām baltām dzīsliņām. Garša saldskāba, laba. Ogas izcili piemērotas pārstrādei. Ķekari vidēji gari, blīvi. Ražība augsta. Izturība pret miltrasu un iedegām laba.

  • Orlovskaja Zvezda’     Laba ziemcietība. Ogas ienākas ļoti vēlu, ir ļoti lielas, ar saldskābu garšu. Gari, blīvi ķekari. Ražība augsta. Apmierinoša izturība pret slimībām.

  • Rondom’    Ziemcietība no apmierinošas līdz labai. Jāstāda no vēlām pavasara salnām psargātās vietās. Krūmi spēcīgi augoši. Krūmiem novecojot, nepieciešama spēcīga apgriešana. Ogas nogatavojas vidēji vēlu. Garša skāba, asa, aromāts neizteikts. Ogas izturīgas pret lietu un pelēko puvi, viegli vācamas, birst nedaudz. Ķekari vidēji gari līdz gari, ļoti blīvi novietoti. Pārāk gaišās sulas dēļ nav īsti piemērotas sulas ieguvei. Šķirne samērā izturīga pret lapu plankumainībām, bet uzņēmīga pret lapu pangu ērci.

  • Rotet’     Ziemcietība pēc līdzšinējiem novērojumiem pietiekami laba. Krūms spēcīgs. Ogas vidēji lielas vai lielas, intensīvi sarkanas, stingras, nogatavojas vēlu. Izturīgas pret lietu. Garša saldskāba, aromāts spēcīgs. Ķekari gari. Ražība ļoti laba. Izturība pret lapu plankumainībām laba.

  • ‘Rovada’    Ziemcietība pēc līdzšinējiem novērojumiem laba. Krūmi vidēja auguma. Zied vēlu vai ļoti vēlu. Ogas nogatavojas vēlu, ir lielas, sarkanas, stingras, ilgi saglabājas krūmā, viegli vācamas, piemērotas svaigam patēriņam un pārstrādei. Garša skāba, aromāts spēcīgs. Ķekari gari, blīvi. Ražība augsta. Izturība pret lapu plankumainībām laba.
  • Tatran’     Ziemcietība laba. Ogas ienākas vēlu, ir lielas, garša samērā laba. Ķekari vidēji gari un gari. Ražība ļoti augsta. Laba izturība pret slimībām.

  • ‘Vīksnes Sarkanās’    Ziemcietība vidēja vai laba. Ļoti aukstās ziemās var apsalt. Krūmi vidēji augsti. Ogas vidēji lielas, tumši ķiršsarkanas, labi turas pie ķekariem, vairāk piemērotas pārstrādei. Garša apmierinoša vai laba. Ogas agri krāsojas, bet pārgatavojoties nobirst kopā ar ķekariem. Ķekari gari. Pārstrādes produkti, īpaši sula, izceļas ar ļoti pievilcīgu krāsu. Ražība ļoti augsta. Šķirnes izturība pret slimībām apmierinoša.

Ērkšķogas

Ērkšķogas ir visražīgākā ogu kultūra, pilnražā no viena krūma var novākt apmēram 6 kg ogu. Labas kopšanas apstākļos ievāktā raža var būt arī lielāka, sliktos − mazāka. Ērkšķogas vēl joprojām vairāk tiek audzētas galvenokārt svaigam patēriņam, bet pārstrādei nav pārāk iecienītas, lai gan to sukādes ir ļoti garšīgas. Lielākoties izvēlas Latvijā, Krievijā un Baltkrievijā selekcionētas šķirnes.

  • ‘Avenīte’     Ziemcietība laba. Krūms ļoti spēcīgs, stāvs. Ērkšķi 1 vai 2 daļīgi, lieli, spēcīgi, izvietoti līdz pašai zara galotnei. Ogas ienākas ļoti agri, jau jūnija beigās. Tās pasīkas, tumši sarkanas, gandrīz melnas, olveida. Garša laba. Ražība ļoti laba. Izturība pret Amerikas miltrasu vidēja.
  • ‘Belorusskij Saharnij’    Ziemcietība pēc līdzšinējiem novērojumiem laba. Krūmi augsti, kompakti. Ērkšķainība vidēja. Ērkšķi divdaļīgi, retāk trīsdaļīgi. Ogas ienākas vidēji agri. Tās lielas un ļoti lielas, apaļi ovālas, gludas, kailas, zaļi baltas. Miza plāna, blīva. Mīkstums, salds, ļoti garšīgs.
  • Jarovoi’     Ziemcietība samērā laba. Krūmi vidēja auguma. Dzinumi taisni. Ērkšķu vidēji daudz. Ogas ienāks vidēji agri. Tās vidēji lielas, izstiepti apaļas, kailas, gaiši dzeltenas. Miziņa plāna, mīkstums sulīgs, ļoti salds. Izmanto desertam. Pārgatavas ogas kļūst miltainas. Ražība vidēja. Izturība pret miltrasu laba vai apmierinoša.
  • ‘Koknese’ Ziemcietība laba. Krūms plašs, dzinumi smalki, gari, lokveidā noliekti, ar nelieliem, paretiem, divdaļīgiem ērkšķiem. Ogas vidēji lielas, brūni sarkanas, klātas ar vienkāršiem matiņiem. Ogas mīkstums salds, garšīgs, miza skābena. Ogas izmanto svaigā veidā un pārstrādei. Ražība laba. Izturība pret miltrasu laba, pret lapu plankumainību − apmierinoša.
     
  • ‘Kolobok’    Ziemcietība augsta, bet krūms var ciest atkušņainās ziemās. Krūmi lieli, bet samērā maz ērkšķoti, pēc apsalšanas ātri atjaunojas. Vidēji agrīna, ražīga šķirne. Ogas lielas, tumši sarkanbrūnas, apaļas ar vaska apsarmi, garšīgas. Slimībizturība laba.
  • Krasnoslavjanskij’    Ziemcietība augsta. Krūms vidēja auguma. Ērkšķi vidēji gari, divi vai trīsdaļīgi. Ogas lielas, apaļas, tumši sarkanas, ar vāju vaska apsarmi un biezu samtainu apmatojumu, aromātiskas un garšīgas. Miziņa plāna. Izturība miltrasu vidēja.

  •  ‘Kuršu Dzintars’     Ziemcietība laba. Krūms vidēji spēcīgs, stāvs, ērkšķu nedaudz, bet tie diezgan asi. Ogas ienākas agri. Tās vidēji lielas, iegarenas, dzeltenas, ar plānu, kailu mizu, patīkami saldas, garšīgas, deserta tipa. Ražas augstas un regulāras. Izturība pret miltrasu laba, pret lapu plankumainību vidēja.
  •  ‘Lepaan Punainen’     Ziemcietība laba. Krūms vidēji augsts, samērā ērkšķains. Ogas piemērotas svaigam patēriņam un pārstrādei. Tās vidēji lielas, tumši sarkanas. Garša laba. Ražība augsta.
    Samērā izturīga pret miltrasu. Vidēji izturīga pret lapu plankumainību.
  • Maija’    Ziemcietība laba. Krūms vidēji augsts, stāvs, kompakts, ērkšķains. Ogas ienākas vidēji agri, ir lielas, ovālas, gaiši zaļas. Garša salda, deserta tipa. Ražība ļoti augsta. Izturība pret miltrasu laba, pret lapu plankumainībām apmierinoša.

  •  Mašeka’     Ziemcietība laba. Krūms augsts, kompakts. Dzinumi taisni, spēcīgi, vidēji ērkšķaini. Ogas ienākas vidēji agri. Tās ovālas, lielas, oranžas, ļoti garšīgas. Ražība laba. Izturība pret miltrasu laba.
  •  Rita’     Ziemcietība laba. Krūms vidēji spēcīgs. Dzinumi spēcīgi, nolīkuši. Zarojas vidēji. Ērkšķu praktiski nav. Ogas lielas, tumši sarkanas, ovālas, ienākas vidēji vēlu. Garša laba. Ražība laba. Izturība pret miltrasu laba.
  •  Russkij’    Ziemcietība laba. Krūms spēcīgs, nedaudz izplests. Ērkšķu samērā maz, tie novietoti dzinumu lejasdaļā. Ogas ienāks samērā vēlu, ir palielas, ovālas vai eliptiskas, tumši sarkanas, bez apmatojuma, ar vaska apsarmi. Miziņa plāna, bet blīva. Mīkstums sulīgs, maigs, saldskābs, aromātisks un garšīgs. Ražība ļoti augsta. Izturība pret miltrasu augsta.
  •  Severnij Kapitan’     Ziemcietība ļoti laba. Krūms spēcīgs, nedaudz skrajš. Ērkšķi īsi, pa vienam, reti. Ogas nogatavojas vidēji vēlu. Tās neizlīdzinātas, pa 2−3 ķekarā, ieapaļi ovālas, melnas, ar spēcīgu vaska apsarmi, vidēji lielas. Ogām izcilas tehnoloģiskās īpašības, tāpēc šķirne piemērota pārstrādei. Garša samērā pieņemama. Ražība augsta. Laba izturība pret miltrasu un lapu plankumainībām.

 

 
 

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
KĀMJU DZIMTAS GRAUZĒJI  pilsētā un laukos
KĀMJU DZIMTAS GRAUZĒJI pilsētā un laukos

Mazo istabas kāmīšu radinieki ir peles un citu sugu grauzēji, kas dzīvo sau...

BEIDZOT SAVS stūrītis zemes
BEIDZOT SAVS stūrītis zemes

Pēdējos divos gados ir radies jauns vilnis māju vai citu nekustamo īpašumu ...

VASARA dravā
VASARA dravā

Peru telpas apsekošana. ilnībā apdzīvo telpu starp šķirdēli un sedzējrāmi, ...

Gribu savu pirmo bišu stropu. AR KO SĀKT?
Gribu savu pirmo bišu stropu. AR KO SĀKT?

1. Vietas izvēle Lai bišu strops netraucē: 1. Kaimiņiem. 2. Garāmgājējie...