Dārzs un Drava / 2019.gads (Rudens.)

Ronalds Kreilis un Loreta Birzule tepat Latvijā – Jelgavas novada Valgundes pagastā – 750 m² segto platību audzē 44 šķirņu čili un gatavo no tiem dažādus konservus, kas tautā tiek laisti ar zīmolu Burka & Ledus. Zīmols tirgū pastāv piecus gadus, un nu jau var teikt, ka čili cienītāju vidū tas ir labi pazīstams. Dārzs un Drava devās ciemos pie Latvijā lielākajiem čili piparu audzētājiem.

Vasaras māja – darbam
Visa čili audzēšana bāzējas Zvaņu mājās, kas atrodas starp ceļu Tīreļi−Jelgava un Lielupi. Zemgales rāmā un ūdeņiem bagātā upe ir bīstami tuvu, ja atceras lielos plūdus šajā apkaimē pirms teju desmit gadiem. Ronalds gan teic, ka viņam tas ir pluss, jo upe ar palu ūdeņiem labi samēslo saimniecības zemi. Un vispār – čili acīmredzami patīkot Lielupes ūdens, ar ko tos laista, − aug raženi.

Darbdienas pusdienlaikā saimniecībā sastopams tikai Ronalds, jo Loreta strādā Rīgā, viņas ikdiena saistīta ar televīziju, un čili audzēšanai tiek veltīts brīvais laiks. Iztaujāju Ronaldu, kā sokas un kā īsti visa tā čili lieta sākās, jo esmu jau dzirdējusi, ka abi ar Loretu ir rīdzinieki un agrāk ar dārzkopību viņiem nav bijis nekāda sakara. „16 gadus es nostrādāju mārketingā, tas bija ideāls darbs starptautiskā mediju aģentūrā un ar ļoti labu algu, bet nu jau divus gadus esmu no tā prom. Kad sākām ar katru gadu paplašināt ražošanu, attīstīties, beigās vairs nevarēju abos virzienos paspēt. Bija jāizlemj – vai nu viens, vai otrs. Izvēlējos šo – man ir zemnieku saimniecība Ciprese, kurā audzēju čili, un nodarbojos ar mājražošanu. Saimniecībai ir 3,5 ha zemes. Tā kā ir, kur attīstīties.

Es jau smejos – kamēr siltumnīcas nebūs sabūvētas līdz pašai šosejai, mierā nelikšos. Pagaidām gan puse zemes nodota lietošanā kaimiņam, man tik daudz vēl nevajag.”

Sākumā nav bijis ne mazākā nodoma pievērsties nopietnai ražošanai. Zvaņus pirkuši atpūtai – tuvu upei, var doties pamakšķerēt. Arī tagad māja ir kā vasarnīca, jo galvenā dzīvesvieta abiem ir dzīvoklis Rīgā, bet ideja par atpūtu apmetusi kūleni un izvērtusies par jaunu perspektīvu. „Domājām – uzsliesim mazu siltumnīciņu, kur savus gurķus, tomātus audzēt. Vienā gadā uzbūvējām vienu mazo, otrā gadā uzslējām otru. Gribēju sev čili izaudzēt, jo man tie garšo. Kādā vasarā ļoti daudz čili izauga, daudz arī sakonservēju un sapratu, ka ar draugiem to visu neapēdīsim. Ākstoties pirms Ziemassvētkiem aizvedu burkas uz vienu mājražotāju tirdziņu. Tur visu manu saražoto izpirka. Tad sapratu, ka čili varētu veiksmīgi ražot un tirgot. Pakāpeniski liku klāt siltumnīcas, audzējām aizvien vairāk, un pagājušajā gadā jau novācām trīs tonnas. Tagad čili aug 750 m² platībā. Iestādīti aptuveni 2000 stādu.” Ronalds vēl piebilst, ka līdz šim iztikuši bez kredītiem un lielās birokrātijas dēļ nav arī centušies tikt pie Eiropas projektu naudas. „Attīstāmies tikai par saviem līdzekļiem, tāpēc lēnām.”

Ronaldm un Loretai saimniecībā ir katram sava atbildības joma. Loretai uzticēta visa čili audzēšana, kopšana, Ronaldam – ražošana un pārdošana. Audzēt esot viegli – jāravē maz, jo siltumnīcā izklāta melnā agroplēve, augus stāda tajā izgrieztos caurumos. Galvenais – augi ir jālaista un savlaicīgi jāpiesien pie balsta, lai neapgāžas. Mēslojumam izmanto tikai zirgu mēslus, jo tie sadaloties izdala vairāk siltuma nekā govs vai cūku mēsli. Tos pusi uz pusi sajauc ar kūdru un atstāj uz gadu, lai veidojas komposts, kuru tad izmanto stādīšanā. Minerālos mēslošanas līdzekļus saimniecībā nelieto. Augus laista ar Lielupes ūdeni.

Padoms čili degustētājiem
Čili dedzinošo garšu mutē un kaklā var noņemt tikai ar piena produktiem, etilspirtu, rīsiem. Noteikti nederēs ūdens.

No paprikas līdz pasaulē asākajam čili
Pēc savas pieredzes Ronalds zina teikt, ka vidējais latvietis izšķir tikai divu veidu čili – sarkanu un zaļu, kaut arī patiesībā ne krāsai, ne formai nav nekādas nozīmes. Asumu un garšu nosaka šķirne. Čili asumu mēra skovilos – pēc amerikāņu zinātnieka Vilbēra L. Skovila skalas. Asums var būt no 0, kas atbilst paprikai, līdz 2 miljoniem skovilu, kas ir pasaulē asākajam piparam ‘Carolina Reaper’, ierakstītam Ginesa rekordu grāmatā.

Čili saimē ir milzumdaudz dažādību, bet pasaules apritē lielākoties esot sastopamas 20 šķirnes, kas tad arī ir vairāk pazīstamas. Zvaņos kopumā izmēģinātas kādas 200, meklējot apstākļiem un produkcijas ražošanai vispiemērotākās. Šogad siltumnīcās aug 44 čili šķirnes – no maigākā (ja tā var teikt par čili) līdz pasaulē asākajam. Visvieglāk esot audzēt halapenjo, tas ražo daudz un ilgi – sāk ap Jāņiem un beidz rudenī. No viena stāda novāc 3−4 kg. Asākajām šķirnēm raža ir pat desmitreiz mazāka. Jo asāks pipars, jo vēlāk tas nogatavojas un mazāk saražo. „Man patīk, ka čili nolasi, bet tas turpina ziedēt un ražot. Nav kā, piemēram, ar zemenēm, kam ražas laiks ilgst trīs nedēļas, kurās tad ar visu ir jātiek galā. Es varu vienmērīgi strādāt līdz pat rudenim.”

Kopējais čili audzēšanas periods ir diezgan garš, tas sākas jau ziemā, līdzīgi kā tomātiem. „Sēj februārī. Mums ir laba sadarbība ar Aldermaņa dārzniecību, kas pēc mūsu pasūtījuma izaudzē konkrētu šķirņu stādus. Sēklas pasūtām Holandē, paši tās neaudzējam, jo daudzas šķirnes ir hibrīdi. Es asāko piparu pamēģināju izaudzēt no savām sēklām, bet forma bija pavisam cita un arī asums ne tas. Dārzniecībā izaudzē ļoti kvalitatīvus stādus. Tos savās siltumnīcās stādām maija sākumā, kad parasti salnas ir beigušās. Katru gadu jau maijā nav tāds sals, kāds uznāca šajā pavasarī, – termometrs Valgundē rādīja -5 grādus! (Čili optimālā temperatūra ir 25 grādi.) Mēs tieši tikko bijām iestādījuši. Nekas cits neatlika, kā kurināt ugunskurus apkārt siltumnīcām, likt tajās sveces. Izdevās nosargāt.”

Pirmos čili Cipresēs vāc pēc Jāņiem, tie ir halapenjo, pēc tam pakāpeniski sāk ienākties šķirne pēc šķirnes – līdz pat salnām. Reizē ar pirmajiem čili Ronalds sāk gatavot produktus, ko likt burkās un vest uz Kalnciema tirdziņu. „Tā ir mūsu pastāvīgā vieta, kur nopērkams viss sortiments un ražas laikā vienmēr ir arī svaigie čili. Kalnciema tirgū esam katru sestdienu, bet vēl jau ir dažādi pilsētu svētki un gadatirgi, kur tirgojam. Aicinu arī studentus, kas palīdz tirgot, jo viens pats es to nekādi nevarētu, piemēram, pagājuša gada decembrī mūsu produkciju tika vesta uz 36 tirdziņiem.”

Pieprasījums lielāks nekā piedāvājums
Visa mērču un pastu vārīšana notiek Rīgā. Ronalds šai vajadzībai ir iekārtojis un aprīkojis atsevišķu virtuvi ar divām plītīm un 50 l katliem. Vienā piegājienā tad var izvārīt 100 l viruma. Kad ražas laikā ķeras pie vārīšanas, tad to dara 14 stundas no vietas.

Ar zīmolu Burka&Ledus tiek piedāvāti 30 nosaukumu konservējumi. Visos ir čili. Receptes tiekot meklētas grāmatās, internetā, noskatītas YouTube. Ronalds uzsver, ka vienmēr ievēro oriģinālo recepti, nekur neliek klāt tomātus, lai dabūtu lielāku apjomu un zemāku cenu, kā ražotāji mēdzot darīt. Burka&Ledus čili pastā 90 % ir tikai čili.„Man vienmēr ir paticis gatavot ēdienu. Es arī labprāt eksperimentēju – gatavoju kaut ko jaunu pats pēc savas gaumes. Ja man garšo, tad lieku burkās, bet, ja negaršo, nepārdodu. Pašlaik pasaules modē ienākuši fermentēti dārzeņi – raudzēti, skābēti. Pēc pāris gadiem tā arī līdz mums atnāks. Mēs jau esam sākuši gatavot skābētu čili.”

Jautāts, vai, ražas apjomiem augot, iespējams visu pārdot, varbūt tiek meklēti jauni tirgi, Ronalds atbild, ka realizācijas iespējas vēl nav izsmeltas: „Ir tā, ka nespējam saražot tik, cik varētu pārdot. Pieprasījums tirdziņos nemazinās. Arī lielie veikali labprāt mūsu produkciju ņemtu, bet tad mums būtu ļoti jāpalielina ražošanas jauda. Vajadzētu meklēt cilvēkus, kas ar audzēšanu ņemas un kas gatavo produkciju. Man tad paliktu administratīvais darbs. Bet vai es to gribu? Nezinu gan! Tāpēc pagaidām uz to neejam.“

Vecajā kūtī Ronalds domā ierīkot vietu, kur runāties ar ekskursantiem, rādīt augus un gatavo produkciju. Ronaldam patīk kolekcionēt senas lietas, piemēram gludekļus. Lielākā esot 2000 pavārgrāmatu kolekcija.

Čili audzētāja ieteikumi tiem, kas grib pamēģināt

• Ja ir siltumnīca, piemērotākā un vienkāršāk audzējamā šķirne būs halapenjo. Ja grib audzēt ārā, tad jāņem šķirne ‘Ciklon’. Tā ir radīta Polijā un ir audzējama arī mūsu apstākļos. Sēklas var nopirkt internetā.
• Čili nevajag stādīt vienā siltumnīcā ar papriku, citādi tie var saziedēties un izmainās garša.
• Pirmais čili zieds ir jānokniebj, citādi augs visus spēkus atdos tam un sliktāk augs.
• Čili nedrīkst pārliet. Labāk laistīt tad, kad lapas jau sāk nolaisties. Zvaņos parasti laista reizi divās nedēļās, bet tad tā pamatīgi.
• Kad čili paaudzies garāks, tas jāpiesien pie balsta.
• Pazares nav jāizkniebj, bet lietainākā vasarā daļēji jāatlapo, lai saule vairāk tiek klāt pie pākstīm.
• Pipars ir gatavs, ja tas viegli atdalās no kātiņa. Ražas īstais laiks gaidāms uz vasaras beigām.
• Ja grib pats audzēt dēstus, jānodrošina, lai augam 12 stundas būtu atbilstošas intensitātes gaisma. (Ronalds katru pavasari iztirgo dēstus, kas pašiem paliek pāri, jo vienmēr tos sagādā ar uzviju, tikai iepriekš jāpiesakās).

'Jalapeno' (jau nogatavojies).

'Hot Portugal'

'Jalapeno Gigant'

'Scotch Bonnet'

'Bhut Jolokia' šokolādes, to sauc arī par Ghost, otras asākais čili pasaulē.

'Cayenne orange'

'Thai Dragon'

'Satan Kiss'

'Cayenne Thick'

'Biquinho'

Paprika 'Corno Di Toro Yellow'

'Hungarian Hot Wax'