Saimnieks LV / 2026.gads (Septembris)

Saldus novada Šķēdes pagasta zemnieku saimniecībā Smuģi jaunie saimnieki Elīna Andersone un Kristaps Ķirpītis jau trīs gadus audzē šķirnes vistas. Ciemojoties pie šiem kurzemniekiem, grūti aptvert, ka nelielajā saimniecībā tiek darīts ne tikai pašiem saimniekiem, bet visai Latvijas šķirnes putnkopības attīstībai svarīgs darbs – šeit audzē un pilnveido šķirnes mājputnus, kā arī rūpīgi uzkrāj ciltsdarba datus un meklē arvien kvalitatīvāku ģenētisko materiālu Eiropas mājputnu audzētavās.

No pilsētas uz laukiem – bez iepriekšējas pieredzes

Zemnieku saimniecībai Smuģi ir sena vēsture, tā dibināta 1989. gadā. Kad Elīnas vecāki aizgāja pensijā, viņa kopā ar dzīvesbiedru Kristapu izlēma pārņemt saimniekošanu. Pirms tam šeit audzēja graudus un turēja cūkas, tagad – vistas. Elīnai lauki bija ierasta vide, bet Kristapam kas jauns. Viņam – rīdziniekam, biroja darbiniekam nebija nekāda priekšstata par dzīvi laukos: „Es esmu absolūts pilsētnieks. Zināju vien to, ka vista dēj olas. Par graudiem, ka ir kvieši, mieži... Ar to manas laucinieciskās zināšanas būtībā bija izsmeltas.” 

Kopīga saimniekošana abu ikdienu mainīja. Tagad Kristaps ir pilna laika zemnieks, bet Elīna vēl ikdienā strādā algotu darbu. Pirmie šķirnes putni saimniecībā nonāca, pateicoties draugiem, kuri iedeva vaislas materiālu un palīdzēja spert pirmos soļus. Pamazām radās izpratne par putnu labturības prasībām, inkubāciju, ciltsdarba principiem un šķirņu daudzveidību. Pēc pirmajām neveiksmēm inkubācijā Elīna un Kristaps saprata, ka vēlamo rezultātu nevar sasniegt, paļaujoties tikai uz Latvijā pieejamo vaislas materiālu. Sekoja pirmais brauciens uz Rumāniju, no kurienes saimniecībā nonāca aptuveni astoņsimt inkubācijas olu. Vēlāk pieredzes un kvalitatīvāka vaislas materiāla meklējumi aizveda arī uz Vāciju, kur tika meklētas jaunas asinslīnijas un veidoti kontakti ar pieredzējušiem audzētājiem. „Biodrošības apsvērumu dēļ, pārsvarā no ārzemēm un citām saimniecībām ievedam tikai olas,” stāstījumu papildina Kristaps. Viņš skaidro, ka šķirnes putnu audzēšanā nepietiek vien ar vizuāli skaistu un šķirnei līdzīgu putnu. Nereti tikai nākamajās paaudzēs atklājas ģenētiskas novirzes vai nevēlamas īpašības, tādēļ katrs vaislas putns tiek izvēlēts īpaši rūpīgi.

Putnu šķirnes mērāmas desmitos

Pašlaik saimniecībā audzē divdesmit šķirņu putnus, taču mērķtiecīgs ciltsdarbs tiek veikts ar septiņām – Australorp, Amrok, Saseksas, Ņūhempšīras, Marānas, pundurkohinu un vēl vairākām līnijām, kuru izcelsmei un attīstībai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Ir šķirnes, kurām ir vairākas ģimenes, dažām tikai pa vienai.

„Dažu šķirņu pārstāvji, ir vien daži indivīdi, kurus turam, lai izstādēs varētu demonstrēt cik daudzveidīga un interesanta var būt mājputnu pasaule. Piemēram, Dongxiang punduršķirnes vistas dēj zaļgani zilas olas, tām raksturīga melna āda, melni kauli, melna gaļa un gaišs apspalvojums, tāpēc tās dēvē arī par melnās gaļas vistām,” aizrautīgi stāsta Kristaps.

Iegūt šādu retu un eksotisku šķirņu vaislas materiālu tālākai pavairošanai un audzēšanai esot sarežģīti. „Mums no septiņām olām izšķīlās viens gailītis, vēl atrast kādu šīs šķirnes vistiņu ir grūti,” piebilst Elīna.

Saimniecība specializējusies kombinēto šķirņu audzēšanā, tās piemērotas gan olu, gan gaļas ieguvei. Nebūšot gan tik ātraudzīgas kā broileri, bet gaļa uz kauliem būšot...

Pilnu rakstu lasiet septembra SAIMNIEKS LV numurā!