Saimnieks LV / 2026.gads (Maijs)

Madonas novada Praulienas pagastā, ainaviskā vietā atrodas zemnieku saimniecība Kalna Rubeņi, kurā rosās Agnese un Rūdolfs Medeņi. Jaunie zemnieki saimnieko ar bioloģiskām metodēm, audzējot Herefordas tīršķirnes liellopus un graudaugus. 

Kalna Rubeņi 2023. gadā konkursā Sējējs saņēma veicināšanas balvu nominācijā Ģimene lauku sētā. Vienlaikus saimnieki iesaistās arī dažādos projektos un arvien ir atvērti jaunām iecerēm. Atklāsim Kalna Rubeņu izaugsmes stāstu kopā! 

No eksperimentiem dārzkopībā līdz liellopu audzēšanai 

Tomēr, kā viss sākās? Saimnieks stāsta, ka pēc augstskolas strādājis algotu darbu dažādās jomās, taču vienmēr vēlējies darboties ģimenes lauku īpašumā, kur, kā jau savulaik laukos, bijuši lopi un jāpalīdz vecākiem lauku darbos. Tā 2015. gadā Rūdolfs pārņēma saimniecību no vecākiem, īstenojot projektu Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai. 

Tolaik tika nozāģēta un pārdota daļa saimniecībai piederošā meža un jaunā ģimene kopā ar Rūdolfa vecākiem izlēmusi par iegūto naudu nevis sākt būvēt ģimenes māju, bet investēt saimniecības attīstībā, iegādājoties pirmos liellopus. 

„Bija vienkārši jāizlemj, ko darīt ar iegūtiem līdzekļiem, – būvējam vai attīstām saimniecību. Nolēmām tomēr par labu lopiem un nopirkām pirmās grūsnās teles no Lubānas. Tad govīs investējās vēl viens meža gabaliņš, pēc tam vēl viens. Tā tas aizgāja,” atceroties sākumu, stāsta saimnieks. 

Rūdolfs vēl augstskolā gan teicis kursa biedriem, ka viņam jau gan govis nekad nebūšot. Tomēr dzīvē viss iegriezies citādi – govis gan ir, lai arī ne piena devējas. „Nekad, nesaki nekad,” smejas Herefordu ganāmpulka īpašnieks. 

Pirms pievēršanās lopkopībai tika izmēģināta arī dārzeņkopība, tostarp ķiploku audzēšana, kas sākotnēji šķita perspektīva – pieprasījums bija, tirgus stabils. Taču viena neveiksmīga sezona būtiski mainīja plānus. 

„Trīs hektāri ķiploku, labs pieprasījums... bet slikts pavasaris – sals izcilāja saknes, un mēs palikām bez ražas. Tad sapratām, ka šis nav tas virziens, kur gribam darboties,” atceras Agnese. 

Šī pieredze kļuva par būtisku pagrieziena punktu – bija skaidrs, ka nepieciešama stabilāka un apstākļiem piemērotāka nozare. Tā pakāpeniski izveidojās specializācija gaļas liellopu audzēšanā. 

Herefordi – izvēle ar aprēķinu 

Pašlaik Kalna Rubeņu pļavās ganās ap 200 dažāda vecuma Herefordas šķirnes liellopu, no kuriem 80 ir zīdītājgovis. Izvēle par labu šai šķirnei nav nejauša, jo svarīgi bija ne tikai produktivitātes rādītāji, bet arī praktiskie saimniekošanas aspekti. Herefordas šķirne šajā ziņā izrādījās piemērota Latvijas apstākļiem. 

„Jau studiju laikā augstskolā biju dzirdēju par gaļas lopiem, palasīju informāciju arī internetā un tad sapratām kādus dzīvniekus vēlamies. Meklējām lopus, kas ir mierīgi, bez ragiem un spēj dzīvot ārā bez liekām problēmām. Herefordi ir ļoti pateicīga šķirne – gan ēd ganību zāli, gan nograuž krūmājus, nav agresīvi un neprasa pārmērīgu uzmanību,” pārliecināts par savu izvēli jaunais saimnieks.

Sākumā bija ap 10 govīm un saimnieks bulli nomāja no kaimiņa, jo vēl nebija vērts ieguldīt tik vērtīgā vaislas materiālā. Tagad pašiem ir trīs ciltstēvi un var iznomāt bulli citam kaimiņam, kuram ir mazs ganāmpulks.

Ganāmpulks ir tīršķirnes, tāpēc teles lielākoties tiek atstātas ganāmpulka ataudzēšanai. Vienlaikus selekcijas darbs saimniecībā kļūst arvien sarežģītāks, jo jāmeklē jauns vaislas materiāls, lai izvairītos radniecības riska. „Lai atjaunotu šķirnes asinību ganāmpulkā, saimniecībā tagad ir viens bullis no Vācijas. Turklāt ar mums ik pa laikam sazinās lopkopji no Lietuvas un Vācijas, kas arī interesējas par Herefordas šķirnes vaislas buļļiem,” aizrautīgi stāsta Agnese...

Pilnu rakstu lasiet maija SAIMNIEKS LV numurā!