Smiltenes novada Trapenes pagasta zemnieku saimniecībā Niedrāji nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, ražo pienu un audzē gaļas liellopus. Inguss Krūmiņš ar mammu Ilzīti turpina audžutēva 2002. gadā aizsākto saimniecību un negaidīti kļuvuši arī par paprāvās pāvu ģimenītes saimniekiem.

– Kāds bijis Niedrāju attīstības stāsts?
Inguss: – Pirmsākumi meklējami 1998. gadā Niedrājos, pie pašas Igaunijas robežas, kad iegādājāmies un sākām audzēt 13 Šarolē šķirnes govis. Domāju, ka Alūksnes rajonā, ja ne visā Vidzemē, bijām pirmie, kas sāka turēt šo šķirni. Sākumā mums bija 42 ha. Saimniecību mans audžutēvs dibināja 2002. gadā, nopērkot nolaistu kolhoza fermu Trapenes pagasta Krampjos, kur tagad atrodas pašreizējais saimniecības komplekss. Šeit atradās neliela zāģētava un lopu kūts ar milzīgu mēslu grēdu. Ilgi cīnījāmies, lai šo teritoriju sakoptu.

Tajā brīdī par lauksaimniecību neinteresējos, bet ar laiku sāku arvien biežāk iesaistīties saimniecības darbos, līdz nolēmu turpināt audžutēva iesākto.

Nodarbojamies ar piena lopkopību un audzējam gaļas govis. Tā nu ir sanācis, ka Niedrājos dzīvo arī savvaļas zirgu ķēvītes un pāvi.

Krampjos atrodas viena kūts, kur pa ziemu dzīvo slaucamās govis, citā īpašumā, nedaudz atstatus, atrodas otra kūts, kur turam ataudzējamās govis un gaļas liellopus. Gaļas liellopi pašlaik vēl atrodas ganībās 15 km no šejienes uz Apes pusi. Pavasarī tos aizvedam uz ganībām, tad divas, trīs reizes dienā darbinieks aizbrauc pārbaudīt elektriskos ganus, bet rudenī atkal vedam lopiņus atpakaļ uz bāzes vietu, kur viņi pa ziemu dzīvo nelielā nodalījumā zem jumta.

Pašlaik esam izauguši līdz 490 ha, no kuriem 127 ha ir nomā.
 

– Kā organizējat darbu saimniecībā?
Inguss: – Saimniecību vadām divatā – es un mamma. Viņas pārziņā vairāk ir lopi, es atbildu par tehniskajiem jautājumiem – zemi, sēšanu, barības sagatavošanu u.tml. Kā mēdzu par sevi pasmieties, esmu daudzu profesiju pārstāvis – vienā...

Pilnu interviju lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!