Saimnieks LV / 2021.gads (Decembris.)

Tuvojas gada nogales svētki, kas nav iedomājami bez to galvenās rotas – dzīvas, zaļas un smaržīgas eglītes. Katram ir sava Ziemassvētku egle. Vienam noteikti vajadzīga liela egle,  citam  svarīgi,  lai  eglīte  smaržotu,  vēl  cits  grib,  lai nākamajā gadā to varētu iestādīt dārzā. Ziemassvētku rotai var  izvēlēties  arī  interesantu  priedi  vai  citu  skuju  koku. Iespējams, ka, apmeklējot AS Latvijas valsts meži kokaudzētavas  vai  stādu  pārdošanas  laukumus,  uzrunās  tieši  tas kociņš, kas būs jūsējais ne tikai Ziemassvētkos vien.

Priekšrocības
Podiņeglītei ir vairākas priekšrocības – nav jādomā, kā eglīti nocirst un kā nostiprināt, lai tā būtu taisna un glīta. Zaļa eglīte podiņā ir arī lieliska dāvana draugiem un tuviniekiem. Tomēr podiņā augošā eglīte prasa uzmanību, lai ilgāk kuplotu un pavasarī būtu pārstādāma laukā.

Priekšdarbi
Kad eglīte iegādāta un atvesta mājās, dažas dienas pirms novietošanas siltā istabā to vajadzētu paturēt kādā vēsākā vietā – verandā, kāpņu telpā vai priekšnamā, lai tā neciestu no pārāk krasām temperatūras maiņām. Arī pēc tam istabā eglīte jānovieto pēc iespējas vēsākā vietā – tālāk no radiatoriem vai  krāsns.

Laistīšana
Istabā par eglīti jārūpējas – regulāri jālaista, lai tās sakņu kamols visu laiku būtu mitrs un neizžūtu. Podu, kurā aug eglīte, ieteicams ielikt kādā bļodā (līdzīgi kā puķupodiem ir šķīvīši vai paliktņi) un tad laistīt, līdz traukā zem podiņa parādās ūdens.

Rotāšana
Podiņā augošas eglītes rotāšanai nav ierobežojumu, tomēr jāraugās, lai zariņi netiktu traumēti. Un svecītes arī tajā nevajadzētu likt. Ja rodas vēlēšanās sajust istabā Ziemassvētku smaržas, kas rodas, aizdedzinot egles skujas, tad labāk sagādāt kādu lielās egles vai kadiķa zariņu un padedzināt to.

Pēc svētkiem
Ziemassvētku eglīti, kas nopirkta podiņā un ir priecējusi visu svētku laiku, nevajadzētu tūdaļ pēc svētkiem nest laukā. Ziemassvētku laikā eglīte telpās jau ir pabijusi pietiekami ilgi, lai sajustu pavasari un sāktu augt. Tas nozīmē, ka siltumā eglītē sākas pavasarim raksturīgie fizioloģiskie procesi. Ja šādu eglīti  iznesīs salā, tad plaukstošie pumpuri apsals, kociņš cietīs no lielām temperatūras svārstībām un salā var aiziet bojā. Vislabākais risinājums ir eglīti atstāt mājās līdz pavasarim un uzreiz pēc svētkiem to pārvietot uz vēsākām telpām, pakāpeniski pieradinot pie zemākas temperatūras. Šajā laikā, atbilstoši kopjot, eglītei izplauks pumpuri un normāli attīstīsies dzinumi. 

Tūdaļ pēc salnām kociņu var izstādīt pagalmā vai mežā. Ja ziema padevusies silta un bez sala, eglīti var pārstādīt uzreiz.

Kā un kur stādīt
LVM kokaudzētavās augošās eglītes var palikt podiņā līdz pat diviem gadiem, tomēr, lai tās spētu augt krāšņi un vareni,  sakņu kamolam nepieciešams vairāk vietas, tādēļ tās ieteicams pārstādīt laukā. To var izdarīt pavasarī aprīļa otrajā pusē, kad augsne jau atkususi, lai sāktu veidoties jaunas saknītes un egle varētu turpināt augt. Vajadzētu izvēlēties mitrāku vietu, eglēm tas patīk. Stādīšanas vietā izrok bedri egles poda augstumā, tās apakšā esošo zemi sairdina un samaisa ar ūdeni, lai rastos dubļi. Egli no podiņa izņem lēni, neraujot, lai pie saknītēm saglabātos augsne. Kociņš zemē  jāiestāda tikpat dziļi, cik tas ir audzis podiņā. Kad eglīte jau ielikta bedrē, jāraugās, lai saknes būtu brīvas, tās nedrīkst  locīties uz augšu, taču vienlaikus jāuzmana, vai tās nav ieliktas bedrē pārāk dziļi. Nedēļu pēc pārstādīšanas eglīti der aplaistīt, bet vēlāk gan brīvā dabā augošu koku laistīt nav nepieciešams. 

Ja viss tiks izdarīts pareizi, nākamajos gados par svētku rotu mājās nu jau gādās pašu stādīta zaļā skaistule.

Ko tad izvēlēties
Ja patīk nelielas un piramīdveida formas, var izvēlēties Kanādas egles ‘Conica’. Tās augumā nebūs jāierobežo, jo sasniedz tikai apmēram 1.5–2.5 m augstumu. Ja dārzā nav daudz vietas, tad var izvēlēties egles, kas augot veido šauru vainagu, piemērotas būs Serbijas egle vai tās šķirnes. Kā brīnumskaistuli ar sidrabainu skuju iekrāsojumu varam minēt Serbijas egles šķirni ‘Nana’ un Korejas baltegli ‘Silberlocke’ ar sudrabaini kruzuļotām skujām. Īpaši interesantas un apbrīnas vērtas ir čūskegles, kuru zari atbilstoši to nosaukumam nav tik kupli un ir izlocījušies kā čūskas.

Ja pavasarī dārzā gribas radīt un baudīt dažādas krāsu saspēles, apstādījumiem var izvēlēties egles, kuru jaunie dzinumi ir koši dzelteni, piemēram, ‘Aurea Magnifica’,  ‘Acrocona’ vai rozā, piemēram, ‘Roseospica’. Savukārt izteikti tumši zaļas krāsas zari ir ‘Barrryi’  šķirnes eglēm ar konisku vainagu. 

Lai zaļa, kupla un smaržīga eglīte ienāk jūsu mājās un atnes prieku un svētku sajūtu!