Saimnieks LV / 2021.gads (Oktobris.)

Biedrība Siera klubs organizē daudzus pasākumus, taču visskaistākā un ievērības cienīgākā ir Latvijas novadu Siera diena. Un tāda gadā ir viena – ar sieriem un par sieriem, īsti Siera svētki!

Siera rituļi laika gaitā izripināti pa Latvijas lielākajām pilsētām – esam bijuši Preiļos, Limbažos, Smiltenē, Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Kuldīgā, Mālpilī, Valmierā, Cēsīs, Rēzeknē, Ikšķilē, Jelgavā. Svētki vienmēr ir pārsteigumu pilni – atklāts piemineklis Siera dimants un skulptūras, ceptas pustonnīgas siera tortes un simtmetrīgi pīrāgi, celti siera kalni, pīti siera vainagi, šūti sieriem tērpi un cepures, gatavotas skaistumplates. Pasākumi veido krāsainu enciklopēdiju.

Šogad Siera svētki atkal notika Jelgavā sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādi Kultūra. Jau deviņpadsmito reizi! Atbalstītāju vidū ir Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība un piena pārstrādes uzņēmumi. Ne tikai dižtirgū, bet arī sieru ēdienos, sacensībās satikās svētku ģenerālsponsora PKS Straupe, AS Smiltenes piens, AS Jaunpils pienotava, AS Limbažu siers, AS Talsu piensaimnieks, SIA ELPA, PLPKS Dundaga, AS Lazdonas piensaimnieks, SIA Malevss jeb SierŠtelle un apmēram 30 zemnieku saimniecību sieri.

Pārstrāde ir vienīgā nozare, kas tik ilgus gadus saviem produktiem saglabājusi skanīgu un lielu cildinājumu. Mums ir, ar ko lepoties. Zinām, ka 2020. gads siera ražotājiem bija veiksmīgs, un tikpat veiksmīgi aizvadīti šā gada pirmie seši mēneši – rūpnieciskā siera ražošana palielinājusies par 2.9 %, sasniedzot jaunu rekordu – 26.3 tūkst. t, eksports naudas izteiksmē pieaudzis par 3 %, bet imports samazinājies par 12 %. Tātad vairāk patērējam savā zemē ražoto sieru un biezpienu.

(No kreisās uz labo): Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante, AS Smiltenes piens padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, Siera klubs valdes priekšsēdētāja Vanda Davidanova, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks, PKS Straupe ražošanas vadītājs Rolands Jomerts, AS Jaunpils pienotava valdes loceklis Jānis Bērtulsons, SIA ELPA valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes Kultūra direktors Mintauts Buškevics.

Siera restorāna septiņu virtuvju ēdienus nobaudīja arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Pārsteigumi, pārsteigumi!
Siera svētku pirmais pārsteigums bija jaukais laiks pēc vairākām lietainām un drēgnām dienām.

Otrais pārsteigums – uzteicām vislielāko siera plati, kuru no deviņu ražotāju sieriem gatavoja Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma skolotāja Inese Bedeice un audzēkne Veronika Gasparena. Plate bija vairāk nekā trīs metrus gara – saskanīgās krāsās un garšās veidots siera milzenis, kam noslēgumā – arbūzu torte kā atspirdzinājums pēc sieru baudīšanas. Desmit kilogrami siera plus dažādi dekori bija paredzēti degustācijai. Plate simbolizēja Latvijas sieru draudzīgo tikšanos svētkos.

Trešais pārsteigums – ģenerālsponsors PKS Straupe svētku apmeklētājiem uzsauca 70 kg smagu siera rituli. To gatavoja ražošanas vadītājs Rolands Jomerts. Viņš norādīja, ka tas ir Jāņu siers, vēl mūsu sentēvu lolots, gatavots pēc Eiropas Komisijas apstiprinātas receptūras, iekļauts Eiropas Savienības Aizsargāto produktu izlasē. Ritulis izskatījās kā glezna. Taču tas bija ne tikai acu priekam. Šķēle pēc šķēles nozuda svētku apmeklētāju mutēs, un visi slavēja – gards!

Ceturtais pārsteigums – uz sieru ceļa satikās divas slavenības, spēkavīri – Latvijas vairākkārtējais čempions Didzis Zariņš, kuram dota iesauka akmens cilvēks, un pasaules čempions baļķa celšanā Māris Juzups. Didzis gandrīz kā nieku (tā mums visiem šķita) vilka 15 tonnas smago piena mašīnu, bet Māris svētku apmeklētājiem piedāvāja vieglāku spēka pārbaudi espandera vilkšanā. Pēc tam abi spēkavīri paspēlējās ar Limbažu siera 22 kg smago Grande Duro rituli. Jautāti, vai daudz piena produktu lieto, Didzis un Māris atsmēja: „Paskatieties uz mums! Protams, ka pat ļoti daudz, jo siers un biezpiens bagāti ar kalciju un olbaltumvielām. To zināja jau senās Romas karavīri.”

AS Smiltenes piens valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova un padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins Siera svētkos lepojās ar jauno produktu – fantastiskiem siera kraukšķiem Bombas.

70 kg smagais PKS Straupe siera ritulis.

Vismaz simts garšu sieri!
Skvērs pie Jelgavas Kultūras nama bija pārvērties par sieru ielu – cits pie cita izkārtojušies desmit lielražotāji un trīsdesmit mājražotāji. Sasummējot kopā, bija vismaz simts dažādu garšu sieri, arī biezpiens, biezpiena tortītes, deserti, jogurts, sviests. Tā bija piena produktu leiputrija. Pircēji nāca un gāja, un pirka. Apmierināti visi!

Spēkavīrs Didzis Zariņš velk 15-tonnīgo piena mašīnu.

Ineses Bedeices gatavotā deviņu uzņēmumu sieru plate Sieru draudzīgā satikšanās.

Siera restorāns ar novadu garšām
Zem Jelgavas debesīm atvērās Siera restorāns ar novadu garšām, kopā – septiņas virtuves. Uzkodu rindas, salātu bļodas, zupu katli, pamatēdieni, sāļās un saldās tortes, kūciņas, plātsmaizes vilināt vilināja apmeklētājus. Katrā ēdienā siers vai biezpiens, kas ir unikāli, jo sader ar jebkuru citu produktu – bioloģiski ražotiem, ar zīmolu Zaļā karotīte marķētiem un Eiropā īpaši aizsargājamiem Latvijas mantojumam. Restorāna virtuves ierīkoja Lazdonas piensaimnieka restorāns Efeja, Rīgas tūrisma un radošās industrijas tehnikums, Talsu novada ZS Ēmužas, Ogres tehnikums, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums un tā struktūrvienība Saulaines profesionālā vidusskola, kā arī Jelgavas konditoreja Putni.

Pirmajiem apmeklēt restorānu un baudīt ēdienu bija gods zemkopības ministram Kasparam Gerhardam un Siera kluba vadītājai Vandai Davidanovai. Ēdienu daudzveidīgās smaržas un skaisti noformētie šķīvji aicināja arī svētku pārējos viesus.

Ilgi gatavojamies Latvijas novadu Siera dienai, un tad visai ātri svētki izskan. Tas nekas! Visu gadu, gaidot nākamos svētkus, mūsos saglabājas pozitīvās emocijas par kopā būšanu, redzēto un piedzīvoto. Esam lepni, ka saražotā siera daudzums un patēriņš arvien pieaug. Un svētki taču ir domāti šī produkta popularizēšanai.