Labību un citu kultūraugu sēklu termiskā apstrāde pirms sējas, izmantojot karstu tvaiku, ir jauns, inovatīvs paņēmiens, kas pasaulē jau ilgāku laiku pazīstams kā “ThermoSeed” metode slimību ierobežošanai. Tas ir labs un efektīvs veids, kā aizstāt sēklas materiāla apstrādi ar ķīmiskiem līdzekļiem pirms sējas.

Viens no Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem ir virzība uz videi mazāk kaitīgām saimniekošanas metodēm, tā sasniegšanai  pesticīdu lietošanas apjoma samazināšana lauksaimniecībā ir liels izaicinājums. Metode ir izstrādāta Zviedrijā un tā ir rūpīgi pārbaudīta dažādu kultūraugu sēklu apstrādei dažādos klimatiskos apstākļos visā pasaulē, nodrošinot efektīvu sēklās sastopamo patogēnu kontroli.

Ar “ThermoSeed” palīdzību 2021. gadā Zviedrijā tika apstrādātas 75 000 tonnas sēklu. Konstatēts, ka ar karsto tvaiku speciālā iekārtā ir iespējams iznīcināt sēņu un baktēriju slimību ierosinātājus, kukaiņus un nematodes graudaugu, dārzeņu un lopbarības augu sēklās.

“ThermoSeed” sēklu apstrādes priekšrocības ir:

- augsta patogēnu kontroles efektivitāte;

- pārbaudīta sēklu dīgtspēja;

- videi droša lauksaimniecība un pārtikas produktu ražošanas tehnoloģija, tai skaitā – atbilst bioloģiskās lauksaimniecības prasībām;

- laba darba vide, personālam strādājot ar sēklām, nav ķīmisko vielu iedarbības riska, nav nepieciešami  individuālie aizsardzības līdzekļi.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar bioloģiski sertificētu zemnieku saimniecību “Kalna Smīdes 1” Cēsu novada Drabešu pagastā un konvencionālo zemnieku saimniecību “Lejas Ruķi” Valmieras novada Plāņu pagastā  2022. gadā uzsāka demonstrējumu, lai pārbaudītu ar “ThermoSeed” metodi apstrādātu graudaugu sēklu ietekmi  uz sējumu ražību un izturību pret augu slimībām salīdzinājumā ar neapstrādātu sēklu ietekmi.

2023. gadā demonstrējums turpināts.  Z/s “Kalna Smīdes 1” demonstrējuma lauks ierīkots smilšmāla augsnē. Ar “ThermoSeed” metodi apstrādātas auzu šķirnes ‘EOS ’sēklas iesētas 2023. gada 26. aprīlī. Kontroles variantā tādā pašā platībā iesētas neapstrādātas auzu šķirnes ‘EOS’ sēklas.  Katrā variantā jūnija sākumā iemērīts 0,5 ha novērojumu un demonstrējumu lauks, kurā uzskaitīta augu biezība, nezāles un augu slimības. Jāatzīmē, ka atbilstoši Vidzemes apstākļiem lauks nebija vienmērīgs, tajā bija ieplakas un pakalni, kas ietekmēja gan dīgšanu, gan nezāļainību, gan arī slimību izplatību.

Zemnieku saimniecībā “Lejas Ruķi” 2023. gada 22. aprīlī  iesēta   vasaras kviešu šķirne ‘Flippen’ trīs variantos: 1) kontrole – neapstrādātas sēklas; 2) ar “ThermoSeed” metodi apstrādātas sēklas; 3) ar kodni Celest Trio 060 FS, deva  2 l/t,  apstrādātas sēklas.

Saimniecībā iesēta arī vasaras miežu šķirne ‘RGT Planet’ trīs variantos: 1) kontrole – neapstrādātas sēklas; 2) ar “ThermoSeed” metodi apstrādātas sēklas; 3) ar kodni Celest Trio 060 FS, deva  2 l/t,  apstrādātas sēklas.  Sējumā pamatmēslojumā dots kompleksais mēslojums NPK 15:15:15, 250 kg/ha, papildmēslojumā 12. maijā dots karbamīds 200 kg/ha. 2023. gada 1. jūnijā sējumi migloti pret nezālēm ar herbicīdu maisījumu Mezzo WG 20 g/ha, MCPA Super  0,7 l/ha, pievienojot virsmas aktīvo vielu un mēslojumu Kristalonu  3 kg/ha. Vasarāju stiebrošanas sākumā sējumi migloti ar fungicīdu slimību ierobežošanai.

Vidzemes pusē 2023. gada pavasaris bija ļoti sauss. Maija un jūnija sākumā nedēļas laikā naktīs bija ļoti zemas temperatūras (pat līdz -8 grādiem), kas kavēja normālu vasarāju labību attīstību.

Z/s “Kalna Smīdes 1” sējumi sadīga ļoti nevienmērīgi, uz 19.05. sadīguši bija mazāk kā 50% sējumu, slimību pazīmes uz augiem netika novērotas nevienā variantā. 26.05.23. vidēji kontroles variantos bez sēklas apstrādes bija 340 augi uz m², ar “ThermoSeed” metodi apstrādātajām sēklām sētajos laukos 396 augi uz m².

Veģetācijas perioda laikā abās demonstrējuma saimniecībās dažādās augu attīstības fāzēs sējumos tika novērtēta slimību un nezāļu izplatība.

Z/s “Lejas Ruķi” vidējais augu skaits uz 1 m² 26.05.23. bija vasaras kviešiem kodinātajā variantā 395 augi, kontroles variantā 385 augi, ar “ThermoSeed” metodi apstrādātajam sēklu  variantam  420 augi. Vasaras miežu sējumu biezība bija ar “ThermoSeed” metodi apstrādātajās sēklās 380 augi/m², kontroles variantā 430 augi/m², kodinātajā variantā 415 augi/m². Miežu sējumos varēja atrast miežu lapu tīklplankumainību.

Z/s “Kalna Smīdes 1”, turpinot lauku apsekošanu 8. jūnijā,  sējumi sadīguši joprojām nevienmērīgi, cerošana mazliet labāka (koeficients 1,1) variantā ar “ThermoSeed” apstrādātajām sēklām. Cerošanas koeficients variantā ar neapstrādātam sēklām bija 1,05. Tā kā vēl joprojām uz demonstrējuma lauka nokrišņi nebija bijuši, tad sadīgšana joprojām novērojama ļoti nevienmērīgi. Lai ierobežotu nezāles, sējumi tika divas reizes ecēti. 22. jūnijā uz auzām nekādas slimību pazīmes netika novērotas.

Pēc divām nedēļām, 11. jūlijā, apsekojot demonstrējuma laukus, kad bija nolijis lietus, joprojām parādījās sadīgušas auzas, uz jau piengatavības fāzē esošajām auzām parādījušās rūsas pazīmes. Savukārt 7. augustā, apsekojot auzu sējumus, tika novēroti 20% auzu lapu bojājumi ar auzu vainagrūsas slimību pazīmēm abos variantos. Variantā, kur sētas neapstrādātas sēklas, tika atrastas inficētas auzu lapas ar auzu brūnplankumainības un auzu lapu pelēkplankumainības infekcijas pazīmēm 5% apjomā.

Z/s “Lejas Ruķi” 8. jūnijā  tika veikta cerošanas intensitātes novērtēšana. Vasaras kviešiem cerošanas koeficients bija 1,0. Tikai vienā no divdesmit paraugiem tika konstatēts kaut kāds mazattīstījies stiebrs. Vasaras miežiem cerošanas koeficients bija 1,0, no 20 paraugiem diviem tika konstatēts otrs stiebrs, bez attīstītas vārpas. To visu ietekmēja ieilgušais sausums. 22. jūnijā tika veikta slimību uzskaite. Vasaras kviešiem tika konstatēta nelielā apjomā uz lapām pelēkplankumainība nekodinātajā un ar “ThermoSeed” metodi neapstrādātajā variantā. Vasaras miežiem neapstrādātajā variantā tika novērota miežu putošā melnplauka  5% apmērā, ar “ThermoSeed” metodi apstrādātajā variantā tika uzskaitīti 1% inficēto augu. Savukārt ar kodni apstrādātajā variantā miežu putošo melnplauku nekonstatēja.

Z/s “Kalna Smīdes 1” maijā–jūnija sākumā sējumā nedaudz izplatījās viengadīgās nezāles, bet vēlāk jūlijā strauji izplatījās usnes, vārpata, mīkstpienes un citas daudzgadīgās nezāles. Pirms ražas novākšanas nezāļu izplatība bija ļoti liela (20–30  nezāles uz m²).

Z/s “Kalna Smīdes 1” raža tika vākta septembra vidū.

Graudu raža un kvalitāte auzu šķirnei ‘EOS’ bioloģiski sertificētā z/s “Kalna Smīdes 1”, 2023

Auzu šķirnes ‘EOS’ graudos atšķirības kvalitātes rādītājos ir nebūtiskas, tas varētu būt arī ļoti novēlotās novākšanas dēļ.

Zemnieku saimniecībā “Lejas Ruķi” vasaras kviešus un vasaras miežus novāca  2023. gada 13. augustā. Tā kā šī gada ražu ļoti ietekmēja laika apstākļi, tad izdarīt secinājumus par ražas lielumu nav korekti.

Vasaras kviešu un miežu graudu raža un kvalitāte z/s “Lejas Ruķi”, 2023

Diemžēl  jāsecina, ka ar “ThermoSeed” metodi apstrādāto sēklu ietekme uz proteīna un lipekļa saturu samazina šo rādītāju, arī graudu tilpummasa ir mazāka variantā ar “ThermoSeed” apstrādātām sēklām. Vasaras miežiem rādītāji ir līdzīgi un būtiski neatšķiras.

Šogad  LAAPC laboratorijā graudu paraugos četros atkārtojumos tika noteikts arī patogēnu daudzums, lai varētu saprast graudu inficētību, it īpaši, ja tiek gatavots sēklas materiāls.

Fusarium  ģints piesārņojums graudos, %

Vasaras kviešiem vismazāk inficētu graudu bija variantā ar “ThermoSeed” apstrādātām sēklām – 11,75%, kodinātā variantā – 16,5% un neapstrādāto sēklu variantā – 16%.

Arī vasaras miežiem ar “ThermoSeed” apstrādātajā variantā inficēšanās ar Fusarium  bija viszemākā – 19,75%, kodinātajā variantā – 29%, variantā bez sēklas apstrādes – 26%. Konvencionālajā saimniecībā ļoti labi novērojamas “ThermoSeed” metodes priekšrocības infekcijas izplatības ierobežošanā, tā ir par 5–10% zemāka kā kodinātajā vai sēklu neapstrādātajā variantā.

Auzas z/s “Kalna Smīdes 1” bija inficētas 25–27% apmērā, kas ir daudz, ja gribam iegūt sēklas materiālu.

Atziņas

Bioloģiskajās saimniecībās “ThermoSeed”  metode sēklas materiāla sagatavošanai ir ļoti progresīva, tā var veicināt iespēju iegūt lielāku ražu, līdz ar to iegūt lielākus ieņēmumus. Konvencionālajā saimniekošanā vēl būtu jāturpina izmēģinājumi un novērojumi, jo svarīgi ievērot videi draudzīgu saimniekošanu, kā arī cilvēku drošību, strādājot ar ķīmiskām kodnēm sēklas materiāla sagatavošanas laikā. Turklāt gan Skandināvijas, gan citu pasaules valstu prakse pierāda “ThermoSeed” sēklu apstrādes priekšrocības un plašo pielietojumu.

Jāvērtē iespējas šādas dārgas iekārtas iegādāties lielajiem graudu  kooperatīviem, jāvērtē iespējas iepirkt jau apstrādātas sēklas no ārzemēm, izvērtējot cenu un to izdevīgumu. Jāturpina demonstrējums un būtu lietderīgi iekārtot izmēģinājumus zinātniskajās iestādēs. 

Demonstrējums “Ar inovatīvu metodi “ThermoSeed” apstrādātu sēklu izmantošanas novērtējums un demonstrējums” (17. lote), ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10.2.1-20/22/P12.