2025. gada maijs bija bagāts nokrišņiem, lauksaimnieku sējumus un stādījumus ir skāruši pamatīgi plūdi, applūdinot tīrumus un dārzus, iznīcinot daļu šā gada ražas vai būtiski samazinot ražību kultūraugu platībās. Turklāt situācija neuzlabojās arī jūnijā, kad nokrišņu daudzums pārsniedza attiecīgā mēneša dekādes normas. Augsne ir pārmitra, starp vagām sakrājies ūdens, uz lauksaimniecības zemēm un zemākās vietās redzamas lielas ūdens lāmas, arī upju palienes ir applūdušas.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: “Diemžēl arī jūnijā turpinājās lietavas, vietām pat ar spēcīgu krusu. Saskaņā ar meteoroloģiskajām prognozēm nokrišņi gaidāmi arī turpmāk, tāpēc Zemkopības ministrija pagarina termiņu  informācijas iesniegšanai par nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ cietušajām lauksaimniecības platībām līdz 2025. gada 31. jūlijam.”

Lauksaimnieki ir aicināti Lauku atbalsta dienestā (LAD) līdz šā gada 31. jūlijam iesniegt informāciju par nelabvēlīgo apstākļu skartajām teritorijām, norādot cietušo platību apmēru un kultūras. Pēc postījumu apkopošanas un zaudējumu aprēķināšanas Zemkopības ministrija vērsīsies Eiropas Komisijā ar aicinājumu no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem nelabvēlīgo klimatisko laikapstākļu dēļ radušos zaudējumus.

Jau pēc maija nogales lietavām zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva atbildīgajām institūcijām operatīvi apzināt šā gada pavasara salnu un maija lietavu nodarītos postījumus un to apmēru lauksaimniecībā – sējumos, dārzeņu platībās un augļudārzos.

Tā kā arī 2025. gada pavasara salnas daļai Latvijas augļkopju nesušas vērā ņemamus zaudējumus, augļkopji ir aicināti pieteikt arī salnu izpostītās platības LAD, lai apzinātu šā gada pavasara salnu postījumi augļu dārzos.