Pirmdien un otrdien, 23. un 24. jūnijā, Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš Luksemburgā piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē, kurā apsprieda priekšlikumus Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanai un diskutēja par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem ilgtspējīgai zvejai ES un zvejas iespējām nākamajam gadam.

Ministri izteica viedokļus par EK priekšlikumu KLP vienkāršošanai, kas ietver administratīvā sloga samazināšanu un elastīgākas prasības lauksaimniecības politikas īstenošanai, tāpat arī atvieglinātas prasības vairākos laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (LLVS) nosacījumos, atbalstā jaunajiem, mazajiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem un citus. Tāpat EK, sagatavojot priekšlikumu, ir ņēmusi vērā dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas iebildumus par apgrūtinājumiem KLP stratēģisko plānu pārvaldībā un grozīšanā.

Kaut arī Latvija kopumā atzinīgi vērtē EK ierosinātās izmaiņas LLVS nosacījumos, tomēr atkārtoti aicināja LLVS1 (ilggadīgo zālāju saglabāšana) un LLVS2 (mitrāju un kūdrāju aizsardzība) svītrot no nosacījumu sistēmas, lai neradītu papildu slogu lauksaimniekiem un dalībvalstīm, kuras piedzīvo strukturālas pārmaiņas nozarē un kurās ir liels mitrzemes un kūdras augsnes īpatsvars. Bet EK piedāvātās atkāpes no nosacījumu sistēmas mazajiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem Latvija vērtē piesardzīgi, jo šādi izņēmumi var negatīvi ietekmēt citus atbalsta pretendentus, uzliekot tiem lielāku slogu ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību izpildē. Arī EK ierosinātā KLP stratēģisko plānu grozīšanas atvieglināšana ir atbalstāma, tomēr tikai šo lēmumu īstenošana parādīs patieso vienkāršošanas līmeni.

ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš: “Domāju, ka Eiropas Komisijai jābūt drosmīgākai, iekļaujot priekšlikumos tādus papildu elementus kā prasību vienkāršošanu augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām, it īpaši mazajām un jaunajām, LLVS nosacījumu atcelšanu mežsaimniecības pasākumos, valsts atbalsta nosacījumu vienkāršošanu un tamlīdzīgi. Kopumā Latvija pozitīvi vērtē Komisijas ierosinājumus, bet uzskata, ka priekšlikumā nepieciešami uzlabojumi, lai panāktu patiesu vienkāršošanu.”

EK priekšlikumā rosina arī samazināt lauksaimniecības rezerves izmantošanu, vienlaikus paredzot iespēju dalībvalstīm izveidot jaunu krīzes maksājumu lauksaimniekiem pēc dabas katastrofām, nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem vai katastrofāliem notikumiem. Latvija uzskata, ka efektīvāks un taisnīgāks risinājums krīzes situācijām būtu primāri izmantot tieši lauksaimniecības rezervi, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju atbalstam visām dalībvalstīm un samazinot risku tirgus un konkurences kropļošanai visā ES.

Apspriežot EK paziņojumu par ES zivsaimniecības, tajā skaitā Baltijas jūras ilgtspēju un zvejas apmēru nākamajam gadam, Latvija aicināja ļoti nopietni izvērtēt visus apstākļus un atbildību par zivju krājumu sarukumu neattiecināt tikai uz ES dalībvalstu zvejniekiem. Krievijas turpinātā mērķzveja Baltijas jūrā, kas neatbilst zinātnieku rekomendācijām, ir papildu drauds jau tā apdraudētajiem zivju krājumiem.