Saimnieks LV / 2026.gads (Septembris)

Šveices mežsaimniecības un kokrūpniecības modeli raksturo stingra tiesiskā aizsardzība, decentralizēta publiskā pārvaldība un izteikta orientācija uz dabas procesu simulāciju, kurā koksnes ieguve ir pakārtota meža aizsargfunkcijām Alpu reģionā. Šogad valsts īsteno nozīmīgu stratēģisku pagriezienu, par vienu miljonu kubikmetru plānojot palielināt mežizstrādi, lai mazinātu atkarību no importa un veicinātu klimatneitrālu būvniecību. 

Vēsture un meža īpašumu struktūra no 19. gadsimta līdz šodienai 

19. gadsimta vidū industrializācijas un dzelzceļa būvniecības dēļ Šveices Alpu meži tika pamatīgi izcirsti, kam sekoja postoši plūdi un zemes nogruvumi, kas lika sabiedrībai saprast meža kritisko nozīmi ekosistēmu noturībā. 1876. gadā tika pieņemts Federālais Meža likums, kas noteica radikālu principu – pilnīgu meža platību saglabāšanu un aizliegumu samazināt meža zemi. Jebkura atļautā mežizstrāde bija obligāti jākompensē ar jauna meža stādīšanu tajā pašā reģionā. Atbilstoši Šveices federālisma principiem mežu pārvaldība ir sadalīta trīs līmeņos – federālais līmenis Bernē nosaka vispārējos likumus, 26 kantoni veido reģionālo politiku, bet komūnas un vietējās kopienas īsteno praktisko uzraudzību. 

Lielākā daļa Šveices mežu pieder publiskajam sektoram: ~70 % ir publiskie meži, kas pieder pašvaldībām jeb komūnām un pilsoņu korporācijām, savukārt ~30 % pieder privātīpašniekiem. Privātie meži ir ļoti sadrumstaloti – vidējais īpašuma lielums ir mazāks par 5 ha, kas, protams, apgrūtina komerciāli rentablu apsaimniekošanu.

Pēc aktuālākajiem datiem, šobrīd mežu platība Šveicē sasniedz ~1.32 milj. ha, tā lēnām turpina pieaugt, galvenokārt uz pamesto Alpu ganību rēķina valsts dienvidos un kalnos. Šveices meži ir vieni no blīvākajiem un krājas ziņā bagātākajiem Eiropā, vidēji sasniedzot pat 360 m3 uz 1 ha. Kopējā koku krāja ir divas reizes mazāka nekā Latvijā un veido aptuveni 422 milj. m3. Valsts meža politika 2026. gadā ir vērsta uz milzīgās uzkrātās krājas aktīvāku un ilgtspējīgāku izmantošanu būvniecībā, lai mazinātu pāraugušu audžu riskus. Šveicē galvenais bioloģiskās daudzveidības aizsardzības instruments mežos ir oficiāli reģistrētie meža rezervāti, kas iedalās stingrā režīma dabas rezervātos, kur saimnieciskā darbība ir pilnībā pārtraukta, un speciālos apsaimniekojamos biotopu liegumos. Esošā liegumu platība ir 104 611 ha, kas ir gandrīz 8 % no visiem Šveices mežiem...

Pilnu rakstu lasiet septembra SAIMNIEKS LV numurā!