Saimnieks LV / 2024.gads (Decembris)

2024. gads lēnām tuvojas izskaņai, un top pirmie apkopojumi par aizvadīto laiku. Sarunā ar Lande Latvija vadītāju Haraldu Neimani uzzinājām par dažādiem kritērijiem atbalsta gūšanai un to, kas ir uzņēmuma klienti.

–Kā jūs raksturotu šo gadu lauksaimniecībā?
Haralds: – Līdzīgi kā pagājušajā gadā novērojams, ka, izdevumi ir salīdzinoši augsti un graudu cenas nav tādas, uz kādām cerēja zemnieki. Stabilāka situācija ir lopkopības nozarē. Nevarētu teikt, ka graudkopjiem iet slikti, bet nav arī tā, ka ļoti labi.

Ja runājam par Lande klientiem, tad nav konkrētu izaicinājumu, un tie katram zemniekam var būt dažādi. Šogad saimnieki ir piesardzīgāki lēmumu pieņemšanā, vidējais iepirkumu apmērs ir mazinājies. Pērk mazāk, piedomā vairāk.

–Kuri bija kritiskākie punkti zemniekiem 2024. gadā?
Haralds: – Ir daudz saimniecību, kurām bija ļoti neveiksmīgs2023. gads, sekas ir jūtamas arī šogad. Savukārt zemnieki, kam pērn klājās labāk, šogad saskaras ar cita veida izaicinājumiem, piemēram, neparedzētiem laikapstākļiem. Ir arī, protams, tādi, kas pēc savas būtības ir piesardzīgi, iegulda mazāk un arī attiecīgi rudenī sagaida mazāk.

Šogad zemnieki daudz vairāk salīdzina un izvērtē savas iespējas, pirkumus, ir izvēlīgāki arī tehnikas un traktoru iegādē. Esam novērojuši, ka lauksaimnieki biežāk salīdzina izejvielu cenas. Lande atbalsta šo procesu un nodrošina arī cenu apkopojumu. Esam pateicīgi Lande kluba biedriem, kas pēc mūsu aicinājuma iesūta šo informāciju.

Esam izstrādājuši ērtu rīku, kā visu procesu paātrināt, zemnieks veic pieprasījumu par konkrētu produktu, apjomu, un mēs šo informāciju nododam tirgotājiem, ražotājiem. Labākos piedāvājumus apkopojam un nosūtām dažādus variantus, kur un ko iespējams iegādāties un par kādu cenu, tālāk jau zemnieks izvēlas pats.

– Vai ir iespējams prognozēt nākamā gada situāciju?
Haralds: – Neviens nespēs sniegt atbildi par prognozēm,ne zemnieki, ne mēs. Zināmi apsvērumi, protams, ir, bet mēs redzam iepriekš minēto tendenci – piesardzību.

Ir viena vispārējā tendence: pēdējo 20 gadu laikā saimniecību skaits Latvijā ir samazinājies par 31.7 %, bet vidējais saimniecību lielums ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. Tas liecina par lauksaimniecības uzņēmumu konsolidāciju un paplašināšanos.

Kad saimniecība kļūst liela, lauksaimnieki aktīvi ievieš modernās tehnoloģijas, piemēram, precīzo lauksaimniecību, bezpilota lidaparātu izmantošanu lauku uzraudzībai un programmatūras procesu optimizācijai. Protams, lai to īstenotu, ir nepieciešams finansējums, un mums ir prieks, ka daudzas saimniecības vēršas pie mums, lai digitalizētu savu saimniecību.

–Kas ir jūsu klienti?
Haralds: – Mēs esam lauksaimniekiem pretimnākošs, neitrāls finansētājs. Ļaujam klientam izvēlēties, kur viņš pērk izejvielas, nodrošinot jau ierasto pēcapmaksas principu, un piedāvājam iespēju patstāvīgi pieņemt galīgo lēmumu graudu pārdošanas jautājumos. Mūsu klienti paši pieņem lēmumus, seko līdzi tendencēm un ir atvērti Lande atbalsta mehānismiem. Lielākoties klients ir jauns, mazs vai vidējs lauksaimnieks, vai arī jauns, taču pārņēmis ģimenes saimniecības darbību un ienāk ar savu redzējumu, šādus zemniekus cenšamies iesaistīt arī Lande kluba darbībā, jo virziens un redzējums mums saskan. Papildus palīdzam, cik spējam, ar konsultācijām, atbalstu projektu rakstīšanā un piedāvājumiem.

– Kādiem mērķiem lauksaimnieki biežāk ņem finansējumu?
Haralds: – Šogad finansiālais atbalsts biežāk tika izmantots apgrozāmajiem līdzekļiem. Vēl salīdzinoši nesen zemnieks varēja prognozēt, kas viņam būs nepieciešams vai kur varētu rasties lielāki izdevumi. Tagad piesardzības dēļ viņš piesakās apgrozāmo līdzekļu atbalstam pēdējā brīdī, kad jau zina, ka ir jānorēķinās par degvielu, izejvielām, tehnikas remontu vai jāmaksā darbinieku algas. Steidzamos gadījumos spējam rīkoties ātri un finansējumu varam piesaistīt 3 darba dienu laikā. Šie ir apgrozāmie līdzekļi, kas pieejami ar īsiem aizdevuma termiņiem. Lielāku saimniecību īpašnieki meklē finansējumu tehnikas modernizācijai vai jaunas vienības iegādei.

Vidējais finansējuma apmērs ir 23 tūkstoši eiro. Taču vajadzības ir dažādas – sākot no pāris tūkstošiem līdz pat 150 tūkstošiem eiro.

– Kādi ir kritēriji, lai saņemtu finansējumu?
Haralds: – Svarīgākais ir saprotams un pārredzams biznesa plāns. Piemēram, pēdējie viens, divi vai trīs gadi dažādu iemeslu dēļ (neveiksmīgi pirkumi, laikapstākļu ietekme, nav izmantoti apdrošināšanas pakalpojumi u.tml.) bijuši ar zaudējumiem, tāpēc ir parādsaistības. Arī šādos gadījumos Lande var palīdzēt – piedāvājam garāku atmaksas termiņu ar individuālu atmaksas grafiku, lai abām pusēm atvieglotu sadarbību. Nepieciešams tikai, lai ir labi izstrādāts plāns, kas pierāda ilgtspēju. Ja plāns ir pamatots, tad sadarbojamies ar šo klientu un palīdzam arī līguma izpildes laikā, piemēram lētāk iegādāties izejvielas.

– Kādas ir uzņēmuma jaunākās aktualitātes?
Haralds: – Šī gada februārī saņēmām kopfinansēšanas platformas licenci, kas Latvijā nav izplatīta lieta. Pieteicāmies EIF garantijas fondam, tās ir Eiropas līmeņa garantijas ar mērķi palīdzēt mazajiem, vidējiem zemniekiem.

Lande ir nostabilizējusies Rumānijas tirgū, kur redzam lielu izaugsmes potenciālu. Salīdzina ar Lietuvu, kuras tirgus ir diezgan līdzīgs Latvijai, Rumānijā bija ievērojamas atšķirības – sākot ar cilvēku mentalitāti un beidzot ar laikapstākļiem, vietējiem likumiem, īpatnībām. Tas padarīja šo pieredzi izaicinošu. Taču šis tirgus ir daudz reizes lielāks, un līdz šim Rumānijas zemniekiem jau ir izsniegti vairāk nekā pieci miljoni eiro.

– Ko gribētos īstenot nākotnē?
Haralds: – Piecu gadu laikā ar mūsu palīdzību ir piesaistīts finansējums vairāk nekā 1100 projektiem, lauksaimniekiem Latvijā, Lietuvā un Rumānijā izsniedzot vairāk nekā 27 miljonus eiro. Iepriekšējā gadā tika izsniegti 11.4 miljoni, un 2024. gadā prognozējam aptuveni tikpat. Investoru tīrā peļņa sasniedza divus miljonus eiro.

Lande ir aktuāli veicināt investīciju kultūru Latvijā, īpaši lauksaimniecības nozarē. Pašlaik lielākā daļa investoru ir no ārvalstīm, tāpēc vēlamies piesaistīt arī vietējos ieguldītājus, lai atbalstītu Latvijas lauksaimniecību. Tā ir mūsu nākotne – mazie, vidējie zemnieki, kas nodrošina lielu daļu Eiropas saražoto produktu. Svarīgi ir viņus atbalstīt un stiprināt, ne tikai ekonomiskās ilgtspējas nodrošināšanai, bet arī vietējās sabiedrības vienošanai un savstarpēja atbalsta veicināšanai.