Saimnieks LV / 2022.gads (Janvāris.)

Laiks, kad lauksaimnieku turēja cieņā un godā par smagā darbā saražoto pārtiku, šķiet, ir pagājis. Iestājusies jauna ēra, kur zemniekus kritizēt un ķengāt var ikkatrs. Daži pat uzskata gluži vai par pienākumu atkal un atkal nāk klajā ar aizvien jaunām idejām, kādēļ lauksaimnieki ir teju katras ikdienas problēmas sakne.

Motivācija ir katram sava – kāds sapratis, ka šāda retorika ir ļoti pateicīga, lai regulāri tiktu laikrakstu virsrakstos, TV ekrānos un radio, kas lieti noderēs, startējot nākošajās Saeimas vēlēšanās. Kāds sapratis, ka, noniecinot vienu ražošanas metodi vai nozari, visai labi var izsist finansējumu citai. Citam tas vienkārši ir brīvā laika pavadīšanas veids, citam – maizes darbs. Nevar noliegt, ka tam visam pa vidu ieskanas arī pa kādai racionālai balsij par patiesu problēmu, diemžēl reti. Lai vai kā, situācija, kurā šobrīd atrodamies, ir izgaismojusi jau ieilgušu problēmu – lauksaimniecības nozare nekomunicē ar sabiedrību. Un nav brīnums – katrs esam aizņemti savos darbos un publiski runājam vien tad, kad ir slikti – nelabvēlīgi dabas apstākļi, zemas cenas vai dārgas izejvielas. Tāda pieeja ir nesusi kroplus augļus – ja reiz par nozari nerunājam paši, tad ēteru aizpilda pašpasludinājušies eksperti, kuriem nereti nav nedz praktisku, nedz akadēmisku zināšanu lauksaimniecībā.

Šovasar, saprotot, ka vairs nepavisam nav labi, lauksaimnieku sabiedrībā bija manāma viegla panika: „Kaut kas jādara, sitam pretī, tā jau vairs nevar!” Kaut arī pirmajā brīdī tā šķiet loģiska ideja, ilgtermiņā šāda sišanās starp divām pusēm nevedīs pie nekāda loģiska kopsaucēja. Daudz pareizāk tomēr būtu sākt sabiedrībai stāstīt, rādīt un runāt par to, ko mēs darām savos laukos, dārzos vai fermās, iepazīstināt ar produkta ceļu no lauka līdz galdam. Tieši šī iemesla dēļ 2021. gada sākumā tika dibināta Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi. Šobrīd Apvienības biedri ir zināmākie lauksaimniecības uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas, piemēram, LPKS Latraps, SIA Baltic Agro, SIA Linas Agro, LPKS VAKS, SIA Elagro trade, SIA Scandagra, SIA Yara Latvija, Zemnieku saeima un Lauksaimniecības un industriālās tehnikas asociācija. Apzinoties, ka spiediens lauksaimniecībā pieaugs visās nozarēs, strādājam, lai jau drīzumā mūsu rindas papildinātu arī lopkopji.

Jau sākotnēji tika nolemts, ka Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi nebūs organizācija, kas aktīvi iesaistās politikas veidošanā. Arī ne organizācija, kas darbotos viena konkrēta uzņēmuma interesēs, tai jāstāsta un jārunā par nozari kopumā. Turklāt jāsniedz ar skaitļiem, datiem, faktiem pamatota un pētījumos balstīta informācija. Pirms uzsākt jebkādas informācijas kampaņas, vēlējāmies saprast, ko īsti latvietis parastais domā par lauksaimniecību, tādēļ sadarbībā ar SKDS veicām sabiedriskās domas pētījumu. Jāatzīmē, ka plašsaziņas līdzekļi ne vienmēr objektīvi ataino sabiedrības noskaņojumu un situācija nav tik slikta, kā varētu domāt. Izrādās, ka 85 % iedzīvotāju neuzskata, ka būtu jāatsakās no gaļas, 78 % nedomā, ka lopu skaits būtu jāsamazina, savukārt plaši apspriestais rapsis cilvēkiem tīri labi patīk: 60 % atbildējuši, ka atbalsta rapša audzēšanu, 20.3 % īsti nezina, bet 19.7 % negrib rapsi Latvijas laukos. Tāpat varētu domāt, ka cilvēkus visvairāk uztrauc kūtmēslu smaka vai lauku smidzināšana, bet nē – patiesībā viņiem vairāk dara raizes sliktais ceļu stāvoklis un aizaugušās platības. Lai gan veiktā aptauja liecina, ka sabiedrības izpratne nemaz nav tik slikta, tas nenozīmē, ka varam atslābt un turpināt strādāt savās saimniecībās, ar sabiedrību nerunājot.

Šis ir tikai pirmais ieskrējiena gads, tomēr esam padarījuši jau gana daudz. Vienkāršā valodā skaidrojām, kas ir augu aizsardzības līdzekļi un vai katru reizi, ieraugot smidzinātāju, ir jākrīt panikā. Esam iepazīstinājuši ar dažādiem mēslošanas līdzekļiem (organiskajiem un minerālajiem), skaidrojot to plusus un mīnusus. Kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkiem, kā arī vairāku valsts iestāžu ekspertiem veidojuši skaidrojošus klipus par iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, piemēram: Vai tiešām Latvijas lauki pārvēršas par tuksnesi? Kāds labums sabiedrībai no lielajiem traktoriem un gudrajiem agregātiem? Neiztikt arī bez saimnieku stāstiem, no kuriem sevišķi iecienīts bija Delfi rubrikā Rapsis zied publicētais Flakšu ģimenes pieredzes stāsts par to, kā, viens otru papildinot, lieliski var sadzīvot biškopība un augkopība. Vēlējāmies spert soli racionāla dialoga virzienā arī ar tām vides organizācijām, kuras sevišķi asi iestājušās par bišu aizsardzību. Diemžēl labā iecere beidzās ar to, ka otra puse tomēr izvēlējās nesadarboties un šo aicinājumu centās pārvērst publiskā sava tēla spodrināšanā. Tomēr mēs nenokaram galvas un ceram, ka nākošajā sezonā sadarbība tiešām izdosies.

Apzinoties, ka sabiedrībai svarīgs ne tikai ražošanas process, bet arī rezultāts, vēl šogad esam ieplānojuši skaidrot, kas ir laba un veselīga pārtika, neaizmirstot atbildēt uz jautājumu, vai arī Latvijas zemnieku ražojums ir uzskatāms par augstākās kvalitātes lolojumu. Ne mazāk svarīgs ir arī ekonomiskais ieguvums, ko jūt gan valsts budžets, gan katrs Latvijas iedzīvotājs. Tā kā svaigi pētījumi un dati par lauksaimniecības ekonomisko pienesumu nav pieejami, mēs sadarbībā ar domnīcu CERTUS esam veikuši šādu pētījumu un jau drīzumā sabiedrību iepazīstināsim ar tā rezultātiem: kāds ir lauksaimniecības īpatsvars un nozīme Latvijas ekonomikā, kur esam stipri un kur varbūt vēl nedaudz jāpiestrādā.

Lai turpmāk veidotu gudru dialogu ar sabiedrību un labāk izglītotu par to, ko darām savās saimniecībās, aicinām iesaistīties arī katru no jums. Rakstiet, stāstiet, filmējiet un publicējiet savus viedokļus un pieredzes stāstus. Ja tomēr nevarat atrast tam laiku, piesekojiet Apvienībai par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi sociālajos tīklos un dalieties ar to informāciju, kura jums šķiet saistoša.