Šogad pavasaris nāca ļoti nesteidzīgi. Bieži arī maijā laikapstākļi ir krasi mainīgi un atšķirīgi ne tikai reģionu, bet pat novadu robežās. Vairs neesam tik pārsteigti, ja maijā rapšu ziedošās ziedkopas ir noliekušās no pēkšņi uzsnigušā sniega smaguma vai ziedos slīgstošos dārzus ir piemeklējis stiprāks sals. Tomēr pavasarī darāmo darbu kārtība paliek nemainīga. Jāsteidz sēt un stādīt, kā arī paveikt darbus, ko negaidīti var sagādāt daba. Arī šogad maijā zaļos lauki, ziedēs dārzi un pļavas un lauksaimnieki centīsies pasargāt sējumus un stādījumus no kaitēkļiem un slimībām.

Graudaugu sējumi
Ziemāju graudaugu sējumos katru pavasari pēc sniega nokušanas vērojamas sniega pelējuma pazīmes. Martā un aprīlī daudzviet apsekotajos laukos bija sastopami pelēkā un sārtā pelējuma bojājumi. Sārtais sniega pelējums biežāk skar cerošanas mezglu, bet, ja tas ir dzīvs, tad augi ataug, nedaudz gan aizkavējas to tālākā attīstība, kas savukārt var samazināt gaidāmo ražu. Veģetācijai atsākoties, visu reģionu apsekotajos ziemāju sējumos uz augu apakšējām lapām bieži novērojamas kviešu lapu pelēkplankumainības, stiebrzāļu gredzenplankumainības, graudzāļu miltrasas, dažviet arī rūsas rudens infekcijas pazīmes.

Turpmāko lapu slimību attīstību un izplatību ziemāju laukos noteiks laikapstākļi maijā. Kviešu lapu pelēkplankumainības...

Pilnu interviju lasiet Maija SAIMNIEKS LV numurā!