Saimnieks LV / 2023.gads (Oktobris)

Cēsu novada Stalbes pagasta piena lopkopības saimniecība SIA Vienotnes ir viena no piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības Straupe dibinātājām. Uzņēmums attīstībā virzās soli pa solim apdomīgi un konservatīvi, taču novērtējot moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas – 2021. gada septembrī saimniecība pārgāja uz nepiesieto turēšanas sistēmu un govju slaukšanu virzītās kustības robotā. Tika uzbūvēta jauna kūts un uzstādīti divi slaukšanas roboti. Par uzņēmuma attīstību un šīm lielajām pārmaiņām stāsta SIA Vienotnes valdes priekšsēdētājs Normunds Ruķis.

– Kā veidojusies SIA Vienotnes?
Normunds Ruķis: – 1993. gadā uz kolhoza Rozula pamatiem tika izveidota paju sabiedrība Rozula. SIA Vienotnes ir šīs paju sabiedrības tiesību pārmantotāja. Kā bijušās paju sabiedrības pēctecei Vienotnēm joprojām ir 25 īpašnieki.

Liela daļa bijušā kolhoza īpašumu tika privatizēti, līdz ar to paju sabiedrība daudzējādā ziņā sāka saimniekot no jauna. Palika viena ferma, un lielu daļu zemes nomājām. Tagad apsaimniekojam 400 ha, no kuriem 170 ha ir mūsu īpašumā. Ar nomas zemes īpašniekiem izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība.

2021. gadā uzbūvējām jaunu, modernu kūti, kas tagad ir pilnībā apdzīvota, izmantojam arī veco. Lopu skaits strauji pieauga, tāpēc aktīvi domājam, kā pareizāk apsaimniekot ierobežotās platības, lai iegūtu augstākas ražas.

Pašlaik mums ir 246 slaucamās govis, kopā ar telēniem ganāmpulkā ir ap 400 galvu. Govju skaits bija pieaudzis līdz 450, bet šīs vasaras sausums radīja bažas par to, vai varēsim sagatavot pietiekami daudz barības ziemai, tāpēc ganāmpulku samazinājām par 50–60 lopiem.

– Esat viens no PKS Straupe dibinātājiem.
– Ar to lepojos. Daudzus gadus esmu arī kooperatīva valdes loceklis. Pateicoties kooperatīvam, mums ir izdevies sistemātiski atjaunot tehniku un, izņemot lielo investīciju kūts būvniecībā, attīstīties bez kredītu ņemšanas.

Visus šos gadus PKS Straupe piena iepirkumu cena ir bijusi augstāka nekā vidēji Latvijā. Iepriekšējā vasarā, kad cena tirgū bija virs 50 centiem, mums tā nepieauga tik strauji, bet tagad ļoti priecājamies, ka nepiedzīvojām tādu kritumu kā citi. Cenas stabilitātei ir liela nozīme – šogad tā nav bijusi zemāka par 45 eiro centiem par kg.

Kooperatīvs tiešām darbojas ļoti veiksmīgi, un par to jāsaka paldies tā ilggadīgajam vadītājam Imantam Balodim.

Kooperatīvam ļoti svarīgi ir piena kvalitātes rādītāji. Ir Eiropas Savienības piena kvalitātes standarts un latiņu augstāk – PKS Straupe standarts. Ja gribam labāku cenu, ir jānodrošina augstākas kvalitātes piens ar augstāku tauku saturu, olbaltumvielām un mazāku somatisko šūnu skaitu. Mūsu uzstādījums ir – nepieciešams augstas kvalitātes piens, lai ražotu kvalitatīvu gala produkciju.

Atlīdzība par nodoto pienu nekad nekavējas, un, ja nepieciešams, iespējams palūgt, lai naudu ieskaita ātrāk. Ir iespēja saņemt no kooperatīva arī īstermiņa bezprocentu aizdevumus.

Vairāki kooperatīvi pērk un pārdod pienu, bet mēs nodrošinām visu piena aprites ciklu, sākot ar piena ražošanu, pārstrādi un līdz pat realizācijai veikalu tīkliem, valsts budžeta iestādēm, kā arī daļu realizējam savos PKS Straupe veikalos. 

SIA Vienotnes (Cēsu novada Stalbes pagasts) 

Saimnieko: valdes priekšsēdētājs Normunds Ruķis. 

Apsaimnieko: 400 ha (piena lopkopība). 

Darbinieku skaits: 11. 

Dalība organizācijās: PKS Straupe, biedrība Lopkopības saimniecību asociācija. 

Jaunuzbūvētā ferma (pa vidu) no putna lidojuma. Foto autors: Jānis Salmanis. 

– Esat realizējuši vairākus būvniecības projektus, piesaistot ES fondu finansējumu. Kas bijuši šie projekti?

– Esam īstenojuši ES fondu atbalsta projektus, to skaitā trīs būvniecības projektus – izbūvējuši mēslu krātuvi, uzcēluši lopbarības novietnes. Pēdējais, lielākais projekts bija ELFLA apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās – slaucamo govju robotizētas kūts kompleksa pārbūve. Daļa tehnikas iegādāta ar ES fondu atbalstu.

Pirms robotu kūts būvniecības nebija kredītsaistību. Savukārt jaunajai kūtij bija nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, tāpēc bija nepieciešams kredīts. Tagad, kad ievērojami pieaugusi Euribor likme, kredīta slogs kļuvis smagāks. Procentu maksājumi praktiski dubultojušies. Tik lielu kāpumu neprognozējām. 

Skābbarības bedres. 

– Kāds bija jaunās kūts būvniecības projekta realizācijas process?

– Covid laikā bija sarežģīti, tāpēc uzticējos DeLaval speciālistam Andrim Spuriņam. Paldies viņam, ka izdevies radīt tik veiksmīgu projektu, kuru kā labu piemēru brauc skatīties arī ieinteresētu saimniecību pārstāvji.

Būvniecību veica SIA Mapri Būve. Tika izveidota robotizēta ferma ar virzīto govju kustību un diviem firmas DeLaval slaukšanas robotiem. Jaunā ferma paredzēta 126 slaucamām govīm. 

Pārgājām no govju piesietās turēšanas uz slaukšanu robotā, kas bija straujš lēciens attīstībā. Sākums bija grūts, bet, diskutējot ar saimniekiem, kas fermās ieviesuši slaukšanas robotus, šķiet, mūsu saimniecībā adaptācijas periods bijis īsāks. Uzskatu, ka liela nozīme šajā pārmaiņu posmā ir darbinieku atbildībai.

Projektu pieteikumu sagatavošanā sadarbojamies ar LLKC konsultantiem, bet sagatavot robotizētās fermas būvniecības projektu un piesaistīt finansējumu palīdzēja SIA Leveria, kas bija liels atbalsts projekta dokumentācijas sagatavošanā un arī uzmundrināja, kad saņēmu pirmo bankas atteikumu kredītam un sāku apsvērt tālāku projekta realizāciju. 

Parasti lēmumus pieņemu konservatīvi, tādēļ šāda investīcija darīja bažīgu, bet SIA Leveria darbinieces pārliecināja, ka tas būs ekonomiski izdevīgi.

– Kā veicat ganāmpulka ataudzēšanu?

– Sākumā visas slaucamās teles aizgāja slaukties uz robotu, bet tagad pakāpeniski tās šķirojam. Pamazām pārejam uz Holšteinas šķirnes govīm. Ganāmpulku palielinājām vien ar savām telēm. Sēklošanas materiālu pērkam no AS Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija, kur veic arī pāru atlasi. 

Plānojot, ka celsim jaunu kūti, iesaistījāmies LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītājas Anitas Siliņas vadītajā projektā par teļu ataudzēšanu. Demonstrējums tika ierīkots ar mērķi izvērtēt slaucamo govju pirmās atnešanās vecuma ietekmi uz dzīvnieku veselību, pēcnācēju kvalitāti un produkcijas ieguvi un ekonomiskāku slaucamo govju ganāmpulka apsaimniekošanu.

Holšteinas šķirnes govis ir prasīgākas, tāpēc esam piesaistījuši arī liellopu ēdināšanas speciālisti Antru Gražuli (Vilomix Baltic). Atzīšu, ka barošanas jautājumos esam pieļāvuši arī pa kādai kļūdai, jo dažreiz izdarām, kā vieglāk, nevis kā bija izplānots. Korekcijas ievieš kāda tehniska kļūme vai laikapstākļi. 

Vidējais izslaukums no govs gadā ir tuvu 9000 kg, nedaudz pietrūkst, bet drīzumā ceram sasniegt šo mērķi.

. 

– Kā barojat ganāmpulku? 

– Skābbarību sagatavojam paši. Siena šogad praktiski nav, tādēļ no graudkopības saimniecībām izdevās sagādāt daudz salmu, kas kompensēs siena trūkumu. Kombinēto lopbarību un mikroelementus iegādājamies no SIA Vilomix Baltic. Liellopu barošanas recepti sastāda ēdināšanas speciāliste, klientu konsultante, Antra Gražule, balstoties uz saražotās bāzes barības analīzēm.

Agronomijas jautājumos konsultē LLKC augkopības konsultants Valters Dambe. Lopbarības zālāja sēklu maisījumu iegādājamies no SIA Balteko. Graudaugus sējam 40–50 ha, 20 ha audzējam kukurūzu, atlikušo sējplatību aizņem zālāji. Šogad kukurūza sausajā laika periodā neattīstījās, bet tagad ir sasparojusies un rezultāts varētu būt salīdzinoši labs.

Pirmie divi zāles pļāvumi deva nelielu barības masu. Lietainā laika perioda ietekmē šobrīd zāle ir paaugusies, un steidzam to vākt. Trešā pļāvuma masa ir ievērojami lielāka nekā pirmo divu.

Saimniecība pamazām pāriet uz Holšteinas šķirnes govīm.

– Kas gada griezumā ir lielākās izmaksas saimniecībā?

– Viennozīmīgi tās ir elektroenerģija un degviela. Ir ieteikumi saimniecībām pārskatīt elektrības patēriņu un jaudu un meklēt veidus, kā to samazināt. SIA Vienotnes nav, ko samazināt, – visas iespējas, kā ietaupīt, jau esam atraduši un ieviesuši. Ir roboti, kas prasa elektrību, ir traktori, kam nepieciešama degviela. 

Ir saimniecības, kas pārgāja uz elektroenerģijas biržas cenu, mēs palikām pie fiksētās. Vasarā biržas cena bija stipri zemāka, bet tagad jau gandrīz sasniegusi fiksēto likmi. 

Uztrauc gaidāmās elektroenerģijas cenu izmaiņas. Sola dotēt elektroenerģiju mājsaimniecībām, bet par atbalstu uzņēmējdarbībai klusē.

– Kas ir jūsu tehnikas parkā?

– Esam pilnībā pārgājuši uz Deutz-Farh traktoriem un Kuhn tehniku. Ilgstoši sadarbojamies ar SIA Agro Silja, kas nodrošina kvalitatīvu servisu un atrodas netālu. Zinu, ka varu zvanīt jebkurā laikā un servisa darbinieki konsultēs, palīdzēs. SIA Vienotnes ir neliela remontdarbnīca, tādēļ pamatā visus remontdarbus veic Agro Silja Priekuļos. Šogad iegādāta jauna Kuhn pļaujmašīna un vālotājs. 

– Par ko ir lielākais lepnums saimniecībā?

– Par darbiniekiem – viņi ir mūsu zelts! Es kā vadītājs lepojos ar tik atbildīgiem un atsaucīgiem kolēģiem, kas arī ir panākumu atslēga. Darbinieku mainība ir ļoti zema, pamatā lielākā daļa šeit strādā jau no kolhoza laikiem. Mani uztrauc paaudžu maiņa, jo daļa jau ir tuvu pensijas vecumam un jaunus cilvēkus, kas grib strādāt laukos, kaut arī ir augsta līmeņa tehnika, sociālās garantijas, ir grūti atrast. Tiek iegādāta tehnika, uzstādīti slaukšanas roboti ar mērķi nākotnē piesaistīt arī jaunāku paaudzi. 

Uzstādīti divi slaukšanas roboti. 

– Kādi ir saimniecības nākotnes plāni?

– Bija plānots renovēt arī veco kūti, bet Covid laikā neizdevās saņemt pietiekami lielu kredītu, pērn ES projektu kārtā palikām otrie aiz strīpas. Vecajā kūtī saglabājusies piesietā govju turēšanas tehnoloģija. Ir izveidotas atsevišķas novietnes teļiem. Gaidām uz nākamo ES fondu projektu konkursa kārtu, lai startētu uz kūts rekonstrukciju, kas dotu iespēju uzstādīt trešo robotu.

Robotizētajā kūtī nepieciešams uzstādīt ventilatorus, kas bija paredzēti jau sākotnējā projektā, bet, samazinot projekta kopējās izmaksas, tos izņēmām no plāna. 

– Ko jūs novēlētu lauksaimniekiem Latvijā?

– Vēlētos redzēt lielāku vienotību lauksaimnieku vidū. Latvijā ir vairāk nekā 50 lauksaimniecības organizāciju, kas katra pārstāv savas intereses dažādos jautājumos. Esam sašķelti un ir grūti vienoties savā starpā, trūkst savstarpējas izpratnes. Strādājot vienoti, domāju, varētu virzīties uz augstākiem kopīgiem mērķiem.

Lauksaimniekiem novēlu izturību, savstarpēju sapratni un atbalstu, nezaudēt ticību sev!