Saimnieks LV / 2023.gads (Septembris)
SIA Kalnsprukas, kur saimnieko Uvis Krūklis kopā ar brāli Agri Krūkli, pirms diviem gadiem pārņemot citas saimniecības lauku un tehniku, strauji izaugusi no 150 ha līdz nopietnam 700 ha lielam graudaugu, rapšu un pākšaugu audzētājam. Intervijā brāļi atklāj ceļu uz savas saimniecības izveidi, stāsta par izmantotajām tehnoloģijām un straujo darba apjoma pieaugumu.
– Kā nolēmāt nodarboties ar lauksaimniecību un izveidot savu saimniecību?
Uvis Krūklis: – Mēs sākām no nulles. Vecvecāki mums ar brāli mantojumā atstāja 25 ha zemes. Bija jāpieņem lēmums, ko ar to darīsim. Lielākā daļa tobrīd bija iznomāta citai saimniecībai, pārējais jāapsaimnieko pašiem. Viss sākās ar traktora iegādi, jo bija nepieciešams nopļaut zāli. Tā nemanot, pamazām platības auga un tehnikas saradās vairāk, līdz 2014. gada rudenī nodibināju saimniecību. Nopirkām kombainu bez kabīnes ar 2.5 m hederi, toreiz tā šķita liela uzdrīkstēšanās. Tajā gadā pirmo reizi izaudzēju graudus nodošanai. Novācu vienu kravu un sludinājumos meklēju uzpircēju, lai nodotu graudus, jo pašiem līguma tad vēl nebija. Izdevās kādu atrast, bet braucām līdz uz nodošanas punktu, jo bija bail, ka kravu nenozog un naudu nesamaksā. Galu galā šī avantūra beidzās laimīgi.
Sapratām, ka šādi vairs nevēlamies riskēt, tāpēc no 2016. gada pavasara esam LPKS LATRAPS biedri un lielāko ražas daļu nododam LATRAPS pieņemšanas punktā Aizkrauklē, līdz ar to ir drošības sajūta, ka par izaudzēto saņemsim atbilstošu samaksu.
Cik bija iespējams, ņēmām klāt nomas zemes Lēdmanes pagastā. Kad pašu pūliņiem bijām izauguši līdz 150 ha, saņēmām piedāvājumu no lielāka lauksaimnieka, kas bija ievērojis, kā saimniekojam, un novērtējis mūsu veikumu un godaprātu. Viņš mums piedāvāja uz abpusēji izdevīgiem noteikumiem pārņemt viņa saimniecību ar 530 ha zemes un tehniku. Ilgi par piekrišanu nebija jādomā, jo mums – jauniem lauksaimniekiem tā bija ļoti liela iespēja strauji augt.
Nu jau otro sezonu apsaimniekojam ap 700 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pirmais gads laikapstākļu ziņā bija ļoti labs, jo mitrums augu veģetācijas laikā bija pietiekams un kulšanas laikā bija sausi apstākļi. Labvēlīga mums bija arī cenu celšanās, jo produkciju, kas bija izaudzēta par nosacīti zemākām cenām, varējām pārdot par augstām cenām. Paveicās...
– Kā nolēmāt, ka paši nodarbosieties ar lauksaimniecību, nevis mantoto zemi, piemēram, iznomāsiet?
Uvis: – Sākumā tas bija nosacīti piespiedu kārtā, jo vajadzēja zemi kaut kā apsaimniekot. Taču, kad to sākām, gadu no gada lauksaimniecība arvien vairāk mūs ievilka sevī.
Atceros, ka no bērnības mums abiem ar brāli vasaras lielākais notikums bija, kad kaimiņš atbrauca apstrādāt vecvecāku dārzu un mēs varējām pabraukāt viņam līdzi. Kur nu vēl iekāpt un pasēdēt kombainā!
Agris: – Pavisam vienkārši – mums patīk tas, ko darām. Ne velti bērnībā vairāk spēlējāmies ar traktoriem, nevis mašīnītēm. Varbūt arī no turienes nāk saikne ar lielo tehniku un lauksaimniecību, to grūti pateikt.
Finansiālais ieguvums mums ir otršķirīgs. Manuprāt, lauksaimniecība ir ļoti laikietilpīga, ja cilvēkam tā ir vienīgi bizness, tad ir ļoti grūti strādāt. It īpaši sezonas laiks ir ļoti saspringts un pat emocionāls, ir jāsaskaras ar daudz dažādām grūtībām un neprognozējamiem apstākļiem.
Uvis: – Mums lauksaimniecība ir dzīvesveids, un tas atvieglo darbu.
SIA Kalnsprukas (Ogres novads, Lēdmanes pagasts)
Saimnieko: Uvis Krūklis kopā ar brāli Agri Krūkli.
Apsaimnieko: ap 700 ha.
Dalība organizācijās: LPKS LATRAPS.
– Saimniekojat vienā saimniecībā divi brāļi. Kā sadalāt pienākumus?
Uvis: – Abi darām visu. Es vairāk atbildu par tehniskajām lietām, jo RTU mācījos studiju programmā Datorsistēmas un septiņus gadus strādāju par sistēmanalītiķi – programmētāju. Sākotnēji rāvos uz abām pusēm – darbdienās pamatdarbā, brīvdienās – saimniecībā. Taču, kopš sējplatības krietni palielinājušās, sēdēt uz abiem krēsliem nav iespējams, it īpaši ražas novākšanas laikā. Pagājušajā gadā beidzu darba attiecības.
Agris Krūklis: – Es 2020. gadā ieguvu agronoma specialitāti LBTU, tāpēc manā pārziņā ir visi augu aizsardzības, mēslošanas lēmumi. Dažādās problēmsituācijās vai, ja gribu dzirdēt apstiprinājumu savām domām, sazinos ar LATRAPS agronomu, kā arī viņi palaikam atbrauc pie mums uz saimniecību un apseko laukus.
– Vai algojat darbiniekus?
Uvis: – Diendienā strādāju es, Agris, mūsu tēvs un viens algots darbinieks, uz sezonu pieņemam trīs sezonas laukstrādniekus, kas palīdz transportēt ražu un apstrādāt augsni. Izmantojam LAD nodokļu atvieglojumus sezonas laukstrādniekiem. Tēvs vairāk risina tehniskas dabas jautājums, veic remontus, problēmas, ko nevaram atrisināt paši, uzticam servisu mehāniķiem.
– Vai esat apmierināti ar savu tehnikas parku?
Uvis: – Līdz šim gandrīz visus laukus aram, bet tas prasa ļoti daudz laika un patērē daudz degvielas. Tāpēc skatāmies minimālās augsnes apstrādes virzienā un esam iegādājušies augsnes apstrādes diskus.
Šopavasar tika apstiprināts mūsu projekta pieteikums, kura ietvaros iegādājāmies augsnes apstrādes diskus Köckerling Rebell no LATRAPS, minerālmēslu izkliedētāju no Baltic Agro un abiem John Deere traktoriem precīzās stūrēšanas sistēmas no Dojus Latvija.
GPS tehnoloģiju ieviešana saimniecībā, manuprāt, ir liels pienesums. Izmantojam paralēlo braukšanu pa lauku un sekciju kontroli. Pirmais iespaids ir tāds, ka traktora vadītājam tas ļoti atvieglo darbu, nav tik ļoti jāiespringst uz stūrēšanu, un lauks apstrādāts precīzi bez liekiem pārklājumiem vai iztrūkumiem. Sākotnēji tas varbūt liekas dārgi un nezinātājam sarežģīti, bet noteikti attaisno sevi.
Nākamais solis ir iegādāties tiešajai sējai piemērotu sējmašīnu, lai sēja augusta mēnesī notiktu raitāk un līdz ar to varētu nedaudz plašāk ieviest starpkultūras.
Agris: – Bijām plānojuši šogad starpkultūras iesēt līdz 15. augustam, bet nu jau ir 22. augusts, un starpkultūras sēsim tikai tad, kad pabeigsim rapšu sēju, tāpēc līdz oktobra beigām starpkultūras nepaspēs pilnībā attīstīties. Cerēsim uz siltu rudeni!
Uvis: – Nākamajos projektos, iespējams, mēģināsim startēt uz sējmašīnas iegādi. Un tad jau vairāk vai mazāk saimniecības tehniskais nodrošinājums būs pietiekams.

– Kā plānojat izejvielu iegādi un izvēlaties šķirnes?
Uvis: – Izejvielas pamatā iegādājamies no LATRAPS. Protams, noskaidrojam arī konkurentu piedāvātās cenas un šad tad kaut kas iegādājamies citur, ja ir labs piedāvājums vai LATRAPS konkrētais produkts nav pieejams.
Agris: – Katru gadu iepērkam jaunu sēklas materiālu un atstājam arī kādu lauku sēklas ataudzēšanai. Sēklas materiālu sagatavojam paši, jo mums ir mazs kaltes komplekss, kuru būvējām, kad apsaimniekojām līdz 100 ha zemes. Tam laikam mums pietika, lai iztīrītu un izkaltētu visu ražu, bet tagad tur varam sagatavot un uzglabāt tikai sēklas materiālu. Neviens nevarēja paredzēt, ka mums būs iespēja tik strauji izaugt.
Šogad mums ir ziemas kvieši ‘Skagen’ un ‘Fenomen’, kā arī bijām iesējuši BASF selekcionēto ziemas rapšu šķirni ‘InV1170’, ‘Umberto’ no KWS un ‘Exlevel’ no Dekalb. Šogad sēsim Clearfield rapšu šķirnes, jo lauki, kuros sēsim, ir ar lielu krustziežu nezāļu īpatsvaru. Esam izvēlējušies vasaras miežus ‘Avalon’ un ziemas miežus ‘KWS Kosmos’. Pirmo gadu izmēģinājām auzas ‘Albi’. Vēl ir zirņi ‘KWS Manager’ un vasaras kvieši ‘Robijs’.
Uvis: – Vasaras kviešus audzējam ļoti maz, kā apdrošināšanu gadījumam, ja ziemas kvieši pavasarī jāpārsēj. Vadāmies pēc principa, ja izsalst mums, tad visdrīzāk izsals visiem apkārtējiem un sēkla būs dārga un grūti nopērkama.
Agris: – Mūsu mērķis nav maksimālās iespējamās ražas, tāpēc, sastādot mēslošanas plānu, ejam zelta vidusceļu. Ziemas kviešiem dodam vidēji 120 kg/ha slāpekļa, rapšiem nedaudz vairāk – aptuveni 140–150 kg/ha. Šādas devas izvēlamies, vadoties pēc teorijas, ka ikviens sākotnējais mēslojuma kilograms dod lielāku atdevi nekā nākamais. Uzskatu, ka ar vidēju mēslojuma devu mēs samazinām izdevumus un risku, kas ir it īpaši svarīgi gadā, kad laikapstākļi ir tik svārstīgi kā šogad. Manuprāt, šī pieeja ļauj būt elastīgākiem, jo labos apstākļos arī vidēji liels mēslojums var dot labu ražu, bet sliktos apstākļos, ļoti iespējams, novāksim līdzīgu ražu kā tie, kas mēsloja vairāk, jo ierobežojošais faktors ir laikapstākļi.
Uvis: – Šī gada raža audzēta ar ļoti lielām izmaksām, bet, ja skatāmies divu gadu griezumā, izmaksas izlīdzinās.
– Kā vērtējat šo sezonu uz lauka?
Agris: – Šosezon mums bija iesēti ziemas rapši, ziemas kvieši, vasaras kvieši, ziemas mieži, vasaras mieži, zirņi un auzas. Pirmo gadu auzām pasējā ir sarkanais āboliņš – ar domu, ka nākamgad varētu augu maiņā ieviest sarkano āboliņu, lai palielinātu tauriņziežu īpatsvaru.
Pavasarī lauki izskatījās labi, arī salnu periods acīmredzamus bojājumus nenodarīja. Varētu teikt, ka pavasarī ražas potenciāls bija vidēji augsts. Un tad sākās sausums... Tagad, iebraucot laukā ar kombainu, redzam, ka sausums ieviesis savus labojumus. Ir lauki, kas izskatās labi, bet vietām ir arī tādi, kas, iepriekš apsekojot, nedarīja raizes, bet līdz ražas novākšanai tik ļoti izkalta, ka nav, ko kult. Sausums ir acīmredzami samazinājis ražību, bet vēl ir grūti teikt, par cik.
Novākto kviešu kvalitāte krasi atšķiras pa laukiem un šķirnēm. Kā par pārsteigumu pēc lielajām lietavām ‘Skagen’ kvalitāte lielākoties nebija cietusi. Manuprāt, glābiņš bija tas, ka lietus uznāca, kad ziemas kvieši vēl nebija pilnībā nogatavojušies. Toties ‘Fenomen’, kas ir nedaudz agrāka šķirne, sākumā kūlām pārtikas kvalitātes kviešus, bet pēc lietavām pārējais aizgāja kā lopbarības graudi, jo bija mazs krišanas skaitlis.
Uvis: – Rapšus esam novākuši aptuveni pusi no kopējās platības. Pirmās divas šķirnes novācām vidēji 3.2 t/ha, šim gadam tas ir gana labi. Arī eļļas saturs ir labs – 44–46 %. Par atlikušo rapšu ražu vēl grūti spriest, šķiet, ka varētu būt augstāks potenciāls, bet to laiks rādīs.
Agris: – Zirņus cenšamies sēt agri, lai ziedēšanas periods būtu pirms zirņu tumšā tinēja izlidošanas, bet tāpat gadu no gada visu ietekmē laikapstākļi, un, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs 15 °C, tad bojājumi ir neizbēgami. Šogad zirņu sējumos insekticīdus nesmidzinājām un bija nenozīmīgi bojājumi, kas kvalitātes rādītājus neietekmēja; nodevām pārtikas kvalitātes zirņus.
Piestrādājam, lai ievērotu labu augu maiņu, un cenšamies nesēt to pašu kultūraugu vienā vietā divus gadus pēc kārtas. Tas ļoti nāk par labu nākamā gada ražai. Arī šogad redzam, ka pēc ziemas rapšiem vai zirņiem ziemas kvieši dod 1–2 t/ha vairāk nekā pēc graudaugiem. Šķiet, ka laukos ar pareizu augu maiņu kultūraugi ir noturīgāki arī pret sausumu.
– Kas ir bijuši vērienīgākie finanšu ieguldījumi saimniecībā pēdējo gadu laikā?
Uvis: – Šajā sezonā tas bija mazlietots New Holland CX8070 kombains, jo vecais kombains jau bija kalpojis no 2001. gada. Pērn iegādājāmies vēl vienu John Deere 8520 traktoru – 295 ZS, un šosezon pieņēmām darbinieku. Tagad, kamēr mēs kuļam, viņš var sagatavot augsni rudens sējai.
Pagājušajā gadā augsni sagatavojām pēc tam, kad pabeidzām kulšanu. Tad laikapstākļi mums to atļāva, bet šogad priecājamies, ka varējām kult un sagatavot augsni vienlaicīgi.
– Kā vērtējat graudu iepirkumu cenas?
Uvis: – Ja nebūtu dārgais minerālmēslu un pārējo izejvielu iepirkums rudenī, teiktu, ka cenas ir labas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad izejvielas tika iepirktas diezgan lēti un graudu pārdošanas cenas bija ļoti augstas, šogad peļņa būs mazāka.
Tas, ka cenas nepaliks iepriekšējā gada līmenī, jau bija gaidāms, jo valstīs, kas iepērk graudus, nav tik liela pirktspēja.
– Vai apdrošināt sējumus pret laikapstākļu riskiem?
Uvis: – Jā, mēs apdrošinām sējumus caur LATRAPS, kas pārstāv Vereinigte Hagel. Rapšus apdrošinām uz pilnu sezonu – arī ziemošanu, pārējo apdrošinām pret vasaras riskiem, kas ir lietusgāzes, krusa un vētra. Šogad vēl nav iestājies neviens apdrošināšanas gadījums, bet pagājušajā gadā auzas un vasaras rapši bija saveldrējušies un saņēmām atlīdzību.
Agris: – Klimatam mainoties, redzam, ka laikapstākļi arī mūsu platuma grādos kļūst arvien ekstrēmāki, tāpēc apdrošināšana ir nepieciešama, it īpaši tad, ja Lauku atbalsts dienests nāk pretī un finansē daļu no tās. Šādi ievērojami samazinām riskus un nav jāgaida uz kādu Latvijas mēroga krīzes situācijas atbalstu.
– Kādi ir jūsu plāni tuvākajā piecgadē?
Uvis: – Uzskatu, ka mēs esam sasnieguši optimālo saimniecības lielumu, lai spētu visu izdarīt ar pašreizējiem cilvēkresursiem. Vairs netiecamies meklēt zemi kaimiņu pagastos un vēl paplašināt saimniecību, bet, protams, ja tepat netālu kāds kaimiņš piedāvās savu lauku, tad apdomāsim iespēju.
Agris: – Pie šī hektāru skaita mēs visu varam paveikt pašu spēkiem, bet lielākā saimniecībā, iespējams, būtu jāatkāpjas no praktisko darbu darīšanas un vairāk jāpievēršas uzraudzīšanai, ko mēs nevēlamies.
Mums ir svarīgi, lai vasarā varam paspēt paši veikt lauku monitoringu, arī izbraukt caur katru lauku, jo tad atklājas problēmas, ko no malas nav iespējams saskatīt. Izmantojam arī dronu, jo tas ļauj iegūt kopskatu. Pērn, apsekojot veldres postījumus, no malas izskatījās, ka veldre skārusi tikai nelielus laukumiņus, bet no augšas atklājās, ka gandrīz trešdaļa lauku ir pie zemes.
Uvis: – Piecgades plānā varētu būt izveidot graudu pirmapstrādes un uzglabāšanas vietu, kur pašiem izkaltēt un attīrīt graudus. Sava kalte un angārs kulšanas laikā krietni atvieglotu loģistiku, bet tam mums vēl ir jānopelna.
Šogad pierādījās, ka kaltei un angāram ir liela nozīme arī attiecībā uz ražas kvalitātes rādītājiem. Sākot kult ziemas kviešus, pamanījām, ka tie vēl nav pilnībā nogatavojušies. Aizvedām šos graudus uz savu mazo kaltes kompleksu, pakaltējām un kādu brīdi uzglabājām. Graudi paspēja nobriest, un, kad vedām uz nodošanu, tie jau atbilda pārtikas kvalitātei. Cenas ziņā tā ir ievērojama atšķirība.
Droši vien būs jāaudzē arvien vairāk tauriņziežu, bet, lai to veicinātu, būtu vērtīgi piedāvāt atbalstu lentu hederu iegādei, kas specializēti tauriņziežu novākšanai un nodrošina vienmērīgu padevi uz kombainu. Šāda iekārta ir ļoti dārga, bet ievērojami atvieglotu kulšanu.

– LATRAPS jau otro gadu sadarbībā ar saviem biedriem organizē akciju LATRAPS ziedo!, kuras ietvaros lauksaimnieki visos Latvijas reģionos apsēj ceļmalas ar saulespuķēm. Akcijas virsmērķis kopā ar ziedot.lv ir savākt līdzekļus labdarības kategorijā Cilvēkos ir spēks. Arī jūs esat iesaistījušies šajā akcijā. Kāpēc nolēmāt piedalīties?
Uvis: – Bieži vien dzirdam, ka pilsētnieki neizprot, ko mēs, lauksaimnieki, darām, tāpēc gribējām parādīt, ka mēs spējam radīt arī ko vizuāli skaistu. Mums patīk šis vizuālais efekts un pēc mašīnu skaita brīvdienās spriežam, ka arī citiem tas ļoti patīk. Ar akciju tiek piesaistīta uzmanība arī labdarībai, jo ir iespēja ziedot smagi slimu cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, atbalstīt Latvijas dabas mantojuma saglabāšanu, ieguldīt izglītībā un citos ar bērnu dzīves kvalitāti saistītos mērķos. Gribētos cerēt, ka apmeklētāji arī ziedo!
Saimnieks LVŠī gada septembrī Latvijā vecākā putnu ferma Alūksnes putnu ferma svinēja s...
Saimnieks LVVasaras izskaņā uz galda nonāca divi dokumenti. Pirmais ir piecu lapu melnr...
Saimnieks LVDeLaval Latvija 30 gadu jubileju atzīmēja, vienkopus pulcējot klientus, sad...
Saimnieks LVIebraucot briežu dārzā Dobelnieki Ogres novadā, cerētā staltbriežu bara vie...