Saimnieks LV / 2026.gads (Oktobris)

Limbažu novada Liepupes pagastā saimnieko Ivars Roze kopā ar dzīvesbiedri Evitu Ružāni. Viņu uzņēmums SIA Amber Rose, kas plašāk pazīstams ar gaļas liellopu audzētāju zīmolu Voldes farm, kā arī restorānu un viesnīcu Pernigele, ir piemērs tam, kā no nulles, apņēmības un spīta vadītiem, iespējams izveidot vienu no nozīmīgākajiem lauksaimniecības un viesmīlības uzņēmumiem Vidzemē. Šajā intervijā saimnieki stāsta par savu ceļu no Rīgas atpakaļ uz dzimto pusi, piekrastes smilšainās augsnes īpatnībām, tehnoloģiju izvēli, gaļas liellopu audzēšanas filozofiju un saimniecības modeli no lauka līdz galdam. 

– Kā sākās jūsu ceļš lauksaimniecībā? 

Ivars: – Mēs, tāpat kā liela daļa latviešu, kādreiz dzīvojām laukos, bet tad pārvācāmies uz dzīvi Rīgā. Es pats esmu limbažnieks, un manai vecmammai un vectēvam bija zeme tepat Liepupē. Vectēvs savulaik te bija padomju saimniecības vadītājs. Taču viņam un manam tēvam nepietika laika nodot tālāk savas zināšanas šajā jomā, jo vectēvs nomira, kad man bija 11 gadi, bet pēc diviem gadiem viņam sekoja tētis. Tāpēc šī zeme daudzus gadus palika pamesta novārtā. Es no laukiem pārvācos uz dzīvi Rīgā, mācījos, pastrādāju būvniecībā, nodarbojos ar autosportu – braucu bezceļu sacensībās trofi reidos. Tad sapratu, ka būvniecība ir ļoti nepastāvīga, bet es gribu nobāzēties un radīt kaut ko stabilu un paliekošu. 

Tā pirms 13 gadiem izlēmu sākt šajā vietā un ar to zemi, kas jau bija pieejama, – vecāsmammas uzdāvinātie 8 ha bija aizauguši ar bērziem un krūmiem. Sākām pļavas pļaut, izzāģējām kokus, izplēsām celmus. Sapratām, ka var saņemt arī platību maksājumus, bet, lai nopietni darbotos un nesauktu to par hobiju, vajag veidot lielāku saimniecību. 

Nopirkām pirmo traktoru, lietotu. Tas nozīmēja arī vairāk hektāru, jo viens traktors var apsaimniekot līdz pat simts hektāriem, bet mums bija tikai savi astoņi. Sākām apkārtnē meklēt nekoptus laukus, ko varētu attīrīt no krūmiem un apstrādāt. Kaimiņš apgalvoja, ka te nekad nekas nav bijis uzarts un arī mums tas neizdosies, bet mēs bijām neatlaidīgi un turpinājām. 

Sākām attīstīties straujā tempā. Pirmajā gadā apsaimniekojām ap 50 ha, otrajā 150, tad 350, pēc tam 500 ha, šobrīd jau tuvojamies 2000 ha. 

Pirmos gadus visam gājām cauri ar savu spēku – plēsām celmus, attīrījām zemi no krūmiem un latvāņiem. Atceros, kā Evita, būdama gaidībās ar pirmo dēlu, lasīja akmeņus no lauka un ar rokām tos krāva mazajā piekabē, bet es no traktora viņai zvanīju un bāros, lai iet malā un netraumē sevi un pēcnācēju. Pirmajā gadā sēklu sējmašīnā bērām ar spainīšiem, jo mums nebija frontālā iekrāvēja, bet saimniecības veidošanas sākuma posmā vajadzību bija daudz. 

SIA Amber Rose (Limbažu novada Liepupes pagasts) 

Saimnieko: Ivars Roze kopā ar dzīvesbiedri Evitu Ružāni. 

Apsaimnieko: tuvu 2000 ha (ziemas un vasaras rapsis, ziemas kvieši, rudzi, mieži, zālāji, 250 gaļas lopi, restorāns un viesnīca). 

Darbinieku skaits: 8, sezonas laikā līdz 13. 

Iesaiste organizācijās: Kooperatīvā sabiedrība VAKS, Gaļas liellopu audzētāju biedrība, Latvijas restorānu biedrība. 

– Tik apjomīga paplašināšanās prasa ievērojamus līdzekļus un piemērotu tehnoloģisko nodrošinājumu. Kā risinājāt finansējuma piesaisti? 

Ivars: – Sākām ar vecu kultivatoru un vecāsmammas astoņiem hektāriem, savas naudas nebija. Pirmais atbalsts zemes iegādei nāca no finanšu institūcijas Altum, taču tas bija smags trīs mēnešu izvērtēšanas process. Paldies viņiem, ka noticēja un ielika pirmo pamatu mūsu saimniecības attīstībai. 

Pēc tam devāmies pie bankām. Ja esi jauns, bez pierādītas vēstures un mantojuma, lielākā daļa banku tevi atraida. Lauku dienās satikām Swedbank lauksaimniecības virziena vadītāju Rolandu Zeltiņu. Izstāstīju mūsu vīziju. Kad viņš pajautāja, cik maksā tā sējmašīna, pateicu, ka 70 000 EUR. Viņš teica: „Labi, iedošu tev tos 70 000 EUR, un tu man parādīsi, ko spēj izdarīt!” Mēs pieņēmām lēmumu pieejamos finansējuma līdzekļus novirzīt zemes iegādei, bet tehniku pirkām par savu naudu – lietotu un bieži jau pamatīgi nolietotu. Tas bija smags ceļš ar ...

Pilnu rakstu lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!