, .
cloudy 6.7℃
Vārda dienu svin: Aleksandra, Agra

SIA "Agrikula" – ar saknēm Vācijā par nākotni Latvijā

Elīna Grase , 21-12-2022
SIA "Agrikula" – ar saknēm Vācijā par nākotni Latvijā

Frīdrihs Hāze (Friedrich Haase) pārcēlās no Vācijas uz Latviju 2003. gadā un sāka lauksaimniecisko darbību ar 100 ha zemes. Kopš tā laika saimniecība izaugusi līdz vairāk nekā 3500 ha un 16 pilnas slodzes darbiniekiem. Frīdrihs Hāze Madonas novada Barkavas pagastā dzīvo kopā ar sievu Sabīni un bērniem Helēnu, Luīzi, Maksimiliānu, Franci un Kārli. Intervijā Frīdrihs pastāsta, kā laba vadība un stratēģiskās investīcijas infrastruktūrā, tehnoloģijās un darbiniekos ir ļāvušas viņam attīstīt biznesu un izveidot spēcīgu un stabilu lauksaimniecības uzņēmumu.

– Kā nonācāt līdz tam, ka izveidojāt saimniecību Latvijā?
Frīdrihs Hāze:
– Uzaugu ģimenes saimniecībā Getingenes reģionā, Vācijas centrālajā daļā. Saimniecībā bija aitas, vistas, zirgs un aptuveni 10 ha zālāju, 20 ha aizņēma aramzeme, aptuveni 40 ha mežs. Zemes nebija pietiekami daudz, lai varētu pelnīt, tāpēc dzīvojām pilsētā – tētis bija biznesmenis un jurists, mamma skolotāja. To zemi tagad apsaimnieko māsas vīra brālis ar savu ģimeni.

Mani jau no 10 gadu vecuma interesēja lauksaimniecība, mežkopība un medības, tāpēc pēc aiziešanas no armijas 1998. gadā uzsāku studijas mežsaimniecībā un lauksaimniecībā Freiburgas, vēlāk Getingenes un Berlīnes universitātēs un ieguva pieredzi, strādājot fermās visā Vācijā un Eiropā. Studiju laikā kopā ar kursa biedriem, kas bija no dažādām Eiropas valstīm, katru gadu noorganizējām ceļojumu uz kādu valsti. Tā 2000. gadā pabiju arī Latvijā un Igaunijā, kur sapratu, ka šeit ir daudz neapstrādātas zemes.

Kad pabeidzu studijas, bija notikusi Austrumvācijas un Rietumvācijas atkalapvienošanās, kas nozīmēja, ka liela daļa pieejamās lauksaimniecības zemes jau bija iegūta un zemes cenas bija ļoti augstas. Tāpēc nolēmu meklēt iespējas uzsākt savu biznesu ārpus Vācijas.

Viena no valstīm, kuru apsvēru kā savu galamērķi, bija Latvija. Apmeklēju arī Poliju, bet tur salīdzinājumā ar Latviju bija diezgan negatīva attieksme pret vāciešiem, kā arī bija krietni vairāk apgūtas un apstrādātas zemes. Biju arī Kijevā – lauki bija ļoti skaisti, bet investīciju tirgus likās nedrošs, savukārt Āfrika nelikās piemērota vieta ģimenei. Apsvēru arī Argentīnu un Čīli, bet tas bija ļoti tālu no mājām – draugiem un ģimenes.

Man bija draugi Latvijā, jutu latviešu atsaucību, un šeit es redzēju lieliskas iespējas attīstībai...

 

 

Pilnu interviju lasiet decembra SAIMNIEKS LV numurā!

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Alūksnes putnu ferma – no roku darba līdz starptautiskam olu un olu proteīna ražotājam
Alūksnes putnu ferma – no roku darba līdz starptautiskam olu un olu proteīna ražotājam

Šī gada septembrī Latvijā vecākā putnu ferma Alūksnes putnu ferma svinēja s...

Piena nozares stratēģija top divās daļās, kūts ar rūpnīcu vēl nav satikušās
Piena nozares stratēģija top divās daļās, kūts ar rūpnīcu vēl nav satikušās

Vasaras izskaņā uz galda nonāca divi dokumenti. Pirmais ir piecu lapu melnr...

30 gadi kopā ar Latvijas piensaimniekiem
30 gadi kopā ar Latvijas piensaimniekiem

DeLaval Latvija 30 gadu jubileju atzīmēja, vienkopus pulcējot klientus, sad...

ZS Dobelnieki brieži dzīvo saules paneļu mežā
ZS Dobelnieki brieži dzīvo saules paneļu mežā

Iebraucot briežu dārzā Dobelnieki Ogres novadā, cerētā staltbriežu bara vie...