Saimnieks LV / 2020.gads (Jūnijs.)

Sēņu audzēšanas tehnoloģijas ir krietni sarežģītākas nekā citu lauksaimniecības kultūru audzēšana, bet šī nozare lauksaimniekiem un uzņēmējiem ir interesanta. Šampinjonu vai atmateņu audzēšana Lietuvā vairs nav jaunums.

Jau vairāk nekā 20 gadus šampinjonus audzē SAS (slēgta akciju sabiedrība) Emega Pluņģes rajonā. Emegas direktors Gastons Montvils stāsta, ka lielākā daļa izaudzēto sēņu tiek eksportēta. Ārzemnieki augstāk vērtējot brūnos šampinjonus, kuros ir vairāk olbaltumvielu. Lietuvieši savukārt priekšrocību dodot baltajiem šampinjoniem. Baltie šampinjoni ražīgāki, brūnie – ar lielākiem augļķermeņiem, bet ne tik ražīgi un turklāt dārgāki par baltajiem. Direktors G. Montvils saka: ,,Baltos šampinjonus veikaliem piegādājam regulāri, brūnos tad, ja ir pieprasījums.”

Baltos šampinjonus audzē SAS Baltic Champs. Par uzņēmuma darbības sākumu var uzskatīt 1994.–1997. g., kad zemnieks Ķestutis Jušcus uzsāka savu sēņu biznesu Širvintu rajonā. Aptuveni 80 % izaudzēto sēņu eksportē, galvenokārt uz Skandināvijas valstīm: Norvēģiju, Zviedriju un Somiju. Lietuvā audzētos šampinjonus pērk arī kaimiņi – latvieši un igauņi.

Lietuviešiem, kā jau sēņu cienītājiem, ir interese ne tikai par šampinjoniem, pie kuriem jau pierasts, bet arī eksotiskākām sēnēm. Tā pēdējos gados uzmanības lokā nonākušas austersēnes. Tās ir gan garšīgas, gan veselīgas un ir īstā ēdmaņa veģetāriešiem, jo satur gandrīz visas tās vielas, ko gaļa. Pagaidām šo sēņu audzēšana ir tikai pašā sākumstadijā. Veikalos var nopirkt Polijā audzētās austersēnes.

Pasaulē ir daudz un dažādu sēņu, bet pašas dārgākās, šķiet, ir trifeles (to vien pasaulē ir vairāki simti šķirņu). Vērtīgākās ir baltās trifeles, kas maksā 7000 EUR/kg un vairāk, melno trifeļu cena sasniedz 4000 EUR/kg.  Ievērojami lētākas ir Burgundijas trifeles, kas nopērkamas par 400 EUR/kg. Gardēži visā pasaulē jau simtiem gadu ir augstu vērtējuši trifeļu garšu un smaržu.

Saskaņā ar Lietuvas un Latvijas pārrobežas sadarbības programmas projektu Trifeļu sēņu izpēte un zemnieku un universitāšu sadarbības tīkla veidošana Lietuvā izveidoti seši trifeļu sēņu izmēģinājumu dārzi. Lietuvas Agrāro un meža zinātņu centra Meža institūta vecākais pētnieks Dr. Ķestutis Armolaitis atklāj, ka pēc septiņiem gadiem vēl nav radusies iespēja novākt Burgundijas trifeļu ražu, tomēr nezaudē optimismu: „Man par šīm pazemes sēnēm uzdod daudz jautājumu, bet pagaidām par ražu vēl neko nevaru pateikt. Zinu, ka uz lazdu un ozolu stādu saknēm, kas inficētas ar Burgundijas trifeļu sporām, ir jau izveidojies micēlijs. Tikko atradīšu Burgundijas trifeles augļķermeni, informēšu sabiedrību un došu padomus, kā šo pazemes sēni audzēt.”

Trifeļu ražu var sagaidīt ne ātrāk kā pēc 7–8 gadiem, dažreiz raža jāgaida vēl ilgāk. Varbūt šis ilgais gaidīšanas laiks ir viens no iemesliem, kāpēc Lietuvā lauksaimnieki par Burgundijas trifeļu audzēšanu sevišķu interesi neizrāda. Drošāk un vienkāršāk šķiet audzēt šampinjonus, varbūt nākotnē arī austersēnes – kas zina...

Mūsdienu cilvēks ir pieradis pie ērtībām. Ir taču ērti aiziet līdz veikalam un atgriezties ar svaigām sēnēm! Ne uz mežu jābrauc, lieli attālumi jānostaigā, ne jālokās! Vislabāk veikalā salasāmās sēnes noder gadalaikos, kad brīvā dabā tās neatrast. Tiesa, nekas nevar aizvietot to azartu un prieku par veiksmīgu sēņošanu, kas lietuviešiem ir teju kā reliģija – uzreiz aiz basketbola.