Saimnieks LV / 2024.gads (Septembris)

LLKIC Pierīgas konsultāciju birojs kopā ar Laurenču sākumskolu, pieaicinot talkā ZS Zutiņi un Slow food kustības aktīvisti Rūtu Beiroti, uzsācis projektu ar mērķi – izveidot dārzu, kurā audzēt pārtiku, iesaistot 1. un 2. klašu audzēkņus.

Kā tas notiek
Projekts sākās agrā pavasarī ar teorētiskajām nodarbībām, kurās bērni kopā ar audzinātājām izzināja augu dīgšanas un augšanas procesus, stāstīja, kuri augļi un dārzeņi viņiem garšo vislabāk un kuri aug viņu ģimenes dārzos vai uz balkona.

Pēc tam sekoja audzēšana. Bērni izvēlējās pupas – gan lielās garās, pa kurām latviešu tautas pasakās sērdienīte debesīs kāpa, gan zemās raibās, kurām ziedi raibi kā dzeņa vēders.

Pupu audzēšana ir vienkāršs, ļoti uzskatāms un ātrs veids, kā bērniem izpētīt dīgšanas procesu. Tās sāk dīgt jau pāris dienas pēc iesēšanas un strauji stiepjas grumā. Aprēķinot, ka pupa aug ar ātrumu 1 m mēnesī, bērni izsecināja, ka septembrī, viņiem atgriežoties skolā, pupām vajadzētu būt teju 5 m garām. Līdz debesīm vēl pa tādām neuzkāpt, bet līdz skolas jumtam gan.

Bērniem tika uzdots līdz rudenim noskaidrot, kam par godu pirms 300 gadiem, krustojot sarkanos un dzeltenos burkānus, selekcionēti oranžie burkāni. Oranžā krāsa cilvēkiem tā iepatikusies, ka nu jau baltos, violetos un sarkanos burkānus, kas radušies pirms tūkstoš gadiem, esam sākuši uzlūkot kā netipiskus un savā ēdienkartē iekļaujam reti. Taču rudenī skolas dārzeņu kastē būs izauguši arī krāsainie burkāni.

Pirmklasnieku aprūpē nodota arī kartupeļu dobe ar dažādu krāsu bumbuļiem. Starp citu, kartupeļu dzimtene ir Andu kalni. Tur kartupelīši nav tikai gludi un balti, bet ir arī dzelteni, sarkani un zili. Redzēs, kādi būs izauguši bērnu lolotie. Vēl viņu...

Pilnu rakstu lasiet septembra SAIMNIEKS LV numurā!