Saimnieks LV / 2026.gads (Oktobris)

Viens no pēdējo gadu lauksaimnieku lielākajiem izaicinājumiem – strauji augošās minerālmēslu cenas. Eiropas lauksaimniecība ir atkarīga no dažiem piegādātājiem, savukārt pati ieguve rada nopietnu slodzi videi: raktuves, liels enerģijas patēriņš un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Īsāk sakot – barības vielas, bez kurām nav iespējama raža, kļūst arvien dārgākas, neparedzamākas un vidi noslogojošākas.

Tajā pašā laikā dažādos blakusproduktos jau atrodas barības vielas, tikai citā formā. Kūtsmēsli, attīrīšanas dūņas, biogāzes ražošanas atlikumi, koksnes pelni un pārtikas rūpniecības blakusprodukti satur slāpekli, fosforu, kāliju un citas augiem vajadzīgas vielas. Daudzi materiāli bieži tiek uzskatīti par atkritumu, nevis resursu. Eiropas Savienība un Baltijas jūras valstis šobrīd mērķtiecīgi attīsta tehnoloģijas, kā šīs vielas atgūt un atgriezt apritē – tā samazinot atkarību no importēta minerālmēslojuma un vienlaikus mazinot barības vielu nonākšanu jūrā. Šo virzienu Baltijas jūras reģionā koordinē arī INTERREG programmas projekts CiNURGi, kurā piedalās un Latvijas intereses pārstāv Zemnieku saeima.

Svarīgi zināt: šie atgūtie mēslošanas līdzekļi (angliski – recycled nutrient fertilizers, RNF) tiek regulēti ar vienotu ES Mēslošanas līdzekļu regulu 2019/1009, kas nosaka gan drošības, gan kvalitātes prasības – tostarp smago metālu, patogēnu un piemaisījumu robežvērtības. Latvijā papildu prasības nosaka arī MK noteikumi Nr. 362 (par notekūdeņu dūņām) un Nr. 506.

Konkrēti materiālu piemēri jau šobrīd pieejami vai top arī Latvijā:

Biogāzes digestāts – organisks šķidrmēslojums (sausna 5–10 %), kas rodas, fermentējot kūtsmēslus, augu biomasu vai pārtikas atkritumus. Satur N 0.3–0.6 %, P₂O₅ 0.1–0.2 %, K₂O 0.3–1 %. Digestātu lauku mēslošanai var izmantot tieši...

Pilnu rakstu lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!