Saimnieks LV / 2021.gads (Septembris.)

Kooperatīvs Flora – viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību, tika nodibināts 1987. gada nogalē. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize. Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir Maiznīca Flora.

Nu jau 13 gadus kompānija atrodas Raganā, Siguldas novadā, kur tika uzcelta mūsdienīga, Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas Maiznīcā Flora tiek izmantots daudz. Katrs maizes klaips, tāpat arī cepumi ir sajutuši cilvēka roku pieskārienu. Uzņēmuma darbinieki uzskata, ka šādi gatavoti izstrādājumi izdodas gardāki, bez tam visus produktus ar iekārtām nemaz nevar saražot.

2012. gadā kompānija saņēma bioloģiskās ražošanas sertifikātu un ražo divu veidu BIO maizes un sausiņus, kā arī trīs veidu BIO auzu pārslu cepumus. Vairākiem Maiznīcas Flora produktiem ir piešķirta Zaļās karotītes kvalitātes zīme.

Pircēju visvairāk iecienītie produkti ir piparkūkas, auzu pārslu cepumi, sāļās laiviņas salātiem, bet no maizēm – Brokastu maizītes, Kliju maize, Lielās šķēles Sējas rudzu un saldskābā maizes ar briedinātiem graudiem, Plaucētā rudzu maize.

Maiznīcas prioritāte – augstas kvalitātes vietējās izejvielas
Rūpīgi izvēlamies izejvielu piegādātājus. Priekšroka tiek dota Latvijā audzētām, ražotām precēm. Galvenais nosacījums, lai izejvielas būtu augstas kvalitātes. Turklāt, pēc uztura speciālistu teiktā, organismu vispozitīvāk ietekmē pārtika, kas audzēta dzīvesvietas reģionā, dabiskā vidē, – tā uzlabo veselību un stiprina garu.

Galveno maizes izejvielu – miltus iegādājamies no A/S Dobeles Dzirnavnieks, ar kuru mums izveidojusies laba un ilgstoša sadarbība. Pērkot viņu ražoto produkciju – miltus, auzu pārslas, graudus, varam būt droši, ka tā visa ir augstas kvalitātes. Zinām, ka šie ražotāji sadarbojas ar Latvijas zemniekiem, iepērkot viņu audzētos graudus, ko pārstrādā mums nepieciešamās izejvielās.

Pārējo, kas nepieciešams maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai, iegādājamies no uzticamiem sadarbības partneriem, par kuru piedāvāto preču kvalitāti esam pārliecinājušies daudzu gadu laikā.

Lai arī maizei pievienoto taukvielu daudzums nav liels, ļoti svarīgi, lai tās būtu kvalitatīvas. Savas produkcijas ražošanai esam izvēlējušies rapšu eļļu, kas izgatavota no Naukšēnu pusē audzētu rapšu sēklām. Bieži patērētāji interesējas, vai rapšu eļļa netiek iegūta no ģenētiski modificētām rapšu sēklām. Te varam piebilst, ka Valmieras novads, kur atrodas Naukšēni, ir pieņēmis saistošos noteikumus par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas aizliegumu un ka eļļas ražošanas procesā tiek izmantotas tikai šajā teritorijā audzētās sēklas. Rapšu eļļa, kas tiek dēvēta arī par Ziemeļu olīveļļu, satur cilvēka organismam nepieciešamās neaizvietojamās taukskābes: linolskābi un linolēnskābi jeb Omega 3 un Omega 6 taukskābes, kā arī E vitamīnu. Eļļa nesatur arī cilvēka organismam nevēlamās transtaukskābes.

Miltu sastāvā ietilpst šķiedrvielas. Ieteicamais to patēriņa daudzums vienam cilvēkam dienā ir apmēram 25 g. Vienkāršākais veids, kā uzņemt šķiedrvielas, ir lietot uzturā vairāk maizes izstrādājumu ar kliju, graudu un sēklu piedevām. Klijas vislabāk lietot maizē, kur tās ir izmirkušas, mazākā koncentrācijā, termiski izkarsētas un drošas. Maize, kas satur klijas un graudus, dod ilgstošu sāta sajūtu. Apēdot divas šķēles Turaidas rudzu maizes vai divas Brokastu maizītes tiek uzņemta aptuveni ¼ daļa no dienā ieteicamā šķiedrvielu daudzuma. Brokastu maizīšu sastāvā iekļautie graudi ir tvaicēti, placināti un žāvēti, saglabājot tajos visas vērtīgās vielas.

Pēdējā laikā bieži tiek runāts par to, ka maizē ir daudz sāls. Maiznīca Flora savai produkcijai pievieno tikai tik daudz sāls, lai maizi varētu izcept. Bez cukura maizi var izcept, bet bez sāls gan nē – tā būs bāla, bezgaršīga un sakritusies. 100 g maizes satur aptuveni 1 g sāls (salīdzināšanai – vienā tējkarotē ir aptuveni 5 g sāls).

Veselības ministrijas pētījuma Par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo populācijā (2020.) rezultāti liecina, ka joda daudzums Latvijas iedzīvotāju uzturā vērtējams kā nepietiekams. Diskusijās pārtikas un veselības nozaru profesionāļi norādīja, ka nepieciešams palielināt jodētā sāls un citu ar jodu bagātinātu pārtikas produktu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Pārtikas, tajā skaitā maizes ražotāji tiek aicināti aktīvi iesaistīties joda nepietiekamības mazināšanā Latvijā, pārtikas produktu ražošanā izmantojot jodēto pārtikas sāli. Maiznīca Flora jau izmanto jodēto sāli vairāku maizes veidu – Tostermaizes, Speltas pilngraudu tostermaizes, BIO sēklu maizes ražošanā.

Maiznīcā Flora rudzu un rudzu–kviešu maize top, ievērojot senās cepšanas tradīcijas, tā ir gatavota ar plaucējumu un dabīgi raudzēta. Maizei netiek pievienots raugs un pārtikas piedevas. Uzņēmuma sortimentā ir tikai no pilngraudu jeb rupjajiem rudzu miltiem mīcītas maizes – Turaidas rudzu maize un Pilngraudu rudzu maize ar diedzētiem graudiem. Lai pircējus nemulsina tas, ka Turaidas rudzu maizes sastāvdaļu sarakstā norādīts – rudzu rupjie milti 67 %. Izejvielu daudzums procentos tiek norādīts 100 g maizes. Bez miltiem maizes sastāvā ir arī ūdens, rudzu iesals, ķimenes, cukurs un miežu iesala ekstrakts, tas viss veido atlikušos 33 %.

Pārējām no rudzu miltiem gatavotajām maizēm, kam nosaukumā ir vārds Sējas, ir pievienoti kviešu milti (15–20 %). Šī produkcija ir domāta pircējiem, kuri vēlas maizi ar mazāku skābumu. No rudzu–kviešu maizēm pircēju iecienītākās ir Lielās šķēles Sējas saldskābmaize un Rudzu maize ar briedinātiem graudiem. To sastāvā ir 20 % rudzu graudu, kas ir speciāli apstrādāti – mērcēti, iesalā briedināti, kur ieguvuši tumšo nokrāsu. Šajos graudos ir saglabāti visi vitamīni un minerālvielas, tikai apstrādes procesā graudi ir kļuvuši mīksti un ir vieglāk sagremojami.

Lai pircēji varētu iegādāties maizi ilgākam laika periodam, Maiznīca Flora savas rudzu, rudzu–kviešu un tostermaizes pasterizē. Tā ir viena no senākajām un joprojām visplašāk izmantotajām, īpaši Rietumeiropas valstīs, metodēm, lai palielinātu maizes uzglabāšanas ilgumu. Uzņēmums ir noteicis derīguma termiņu šiem produktiem 30 dienas (neatvērtam iesaiņojumam).