Saimnieks LV / 2023.gads (Marts)

Ir pagājuši 13 gadi, kopš Latvijā sāka izmantot augsnes pamatmēslošanas kartes, kas balstītas uz augsnes analīzēm. 2010. gada oktobrī pirmo reizi tika izstrādāts kaļķošanas materiāls ar piekabināmo Amazone kaisītāju, kas aprīkots ar GPS un karšu lasīšanas funkciju (1. attēlā). Šodien nu jau katrs mēslojuma kaisītājs ir spējīgs izstrādāt mēslošanas kartes un jau teju 200 saimniecību Latvijā pielieto fosfora (P), kālija (K) un kaļķa (Ca) mēslošanas kartes.

Cik liela nozīme ir lauku mēslošanai ar lauku kartēm, kas gatavotas saskaņā ar augsnes analīzēm?
Uz šo jautājumu nebūtu iespējams atbildēt bez kvalitatīviem pētījumu rezultātiem. Pamatmēslošanā, t.i., P, K, Ca elementu nodrošināšanā augsnē, kļūdas mēs redzam ilgtermiņā, bet pozitīvus rezultātus – īstermiņā. Pārliecinošus secinājumus iespējams iegūt vācu pētnieku Dr. Manfred Kerschberger un Dipl.-Ing. agr. Karl Heinz Mann darbos. Pamatelementu iedarbība un ietekme uz ražu redzama vairāku gadu garumā, tādēļ noderīgu pētījumu rezultātu iegūšana ir laikietilpīgs process. Par laimi, šādi pētījumi ir veikti, un man ir iespēja tos izmantot, lai sniegtu atbildi uz jautājumu, vai mēslot ar kartēm ir rentabli. Lai varētu izvērtēt dažādus mēslošanas paņēmienus, ir jāizdala 3 iespējamie mēslošanas paņēmieni un ekonomiskie rezultāti jāvērtē katram no tiem.

1. Nemēslošana (minot tikai P un K saturošo mēslojumu nelietošanu). Nepopulāra metode konvencionālo lauksaimnieku vidū. Metode, kuru izvēlas, lai samazinātu izmaksas, sagaidot, ka augsne sniegs pietiekami labu rezultātu ar saviem resursiem. Jautājums: kāds būs rezultāts, ja kaut kādu apsvērumu, piemēram, mēslojuma sadārdzinājuma dēļ, lauksaimnieks izvēlas nemēslot augsni un neizvērtē agroķīmisko nodrošinājumu?...

Pilnu rakstu lasiet Marta SAIMNIEKS LV numurā!