Saimnieks LV / 2025.gads (Novembris)

Šī gada vasara jeb veģetācijas periods nebija gluži tas piemērotākais augstvērtīgas kukurūzas skābbarības ieguvei. Pavasara laikapstākļi mudināja agri apsēt kukurūzu laukus. Tiklīdz tie bija apžuvuši un sagatavojami sējai, tas arī tika paveikts aprīļa beigās/maija sākumā pirms lielajām maija lietavām. Citi lauki tika apsēti jūnija sākumā.

Turpinoties veģetācijas periodam, varbūt pat ne tik daudz pārlieku lielais mitrums, kā vairāk tieši zemās gaisa temperatūras neveicināja kukurūzas attīstību. Pēc stiprajām lietavām spēcīgs vējš īsā laikā nožāvēja augsnes virskārtu, kukurūza iecementējot augsnē. Tādos apstākļos augu saknēm ir grūti saņemt gaisa slāpekli, augi atpaliek attīstībā, īpaši tas bija novērojams laukos ar smagām augsnēm. Turpinoties veģetācijas periodam, augi tomēr izveidojās spēcīgi, labi izskatījās arī vēlākie sējumi. Ziedēšana sākās vienu pat divas nedēļas vēlāk (augusta sākumā/vidū), tāpēc bija skaidrs, ka būs zemāka kukurūzas zaļmasas enerģētiskā vērtība. Pateicoties siltajām dienām septembrī, kukurūzas graudi sāka iegūt dzelteno krāsu un no piengatavības stadijas turpināja pāriet dzeltengatavībā. Līdz ar to saimniecībām, kuras bija ieplānojušas, sējot kukurūzas platības, iegūt graudus, tas arī ir izdevies, protams, pateicoties agrīnajiem hibrīdiem. No saimniecībām saņemtā informācija liecina, ka lielākoties audzētāji ir apmierināti ar zaļmasas ražu, vienīgi bažas rada sagatavotās barības kvalitāte un līdz ar to tās enerģētiskā vērtība.

Apsekojot ražošanas un arī kukurūzu demo laukus, sējumos atradu augus, kas bija nolūzuši vai nu pirms, vai pēc posma, kur pie auga ir piestiprināta vālīte. Atradu arī kāpuru bojātas vālītes (skat. 1. attēlu). Biju neizpratnē par šādu bojājumu iemeslu.

Dabā daudz kas mainās, tāpēc es kā agronome vērsos pēc palīdzības pie Pioneer Baltic kolēģiem (Lietuvā, Dānijā, Vācijā). Sapratām, ka minēto postījumu vaininieks ir kodes jeb apiņu svilņa (latīniskais nosaukums Ostrinia nubilalis) kāpurs (skat. 2., 3., 4. attēlu). Būtu bijis vērtīgi ar atrastajiem kāpuriem paprasīt entomologa padomu, diemžēl to aptvēru tikai tad, kad, apsekojot lauku pēc lauka, kaitēklis bija ieraugāms it visur...

Pilnu rakstu lasiet novembra SAIMNIEKS LV numurā!