Saimnieks LV / 2024.gads (Decembris)

Cik bieži jūs esat nonākuši situācijās, kad ir tāda sajūta, ka pasaule ir apstājusies un nekas neizdodas. Ko darīt? Visticamāk, katram no mums ir sava metode vai līdzekļi, kā ar to tikt galā. Šoreiz jautājām risinājumu mākslīgajam intelektam. Pēdējā laikā arvien biežāk mūsu ikdienā ienāk šis burtu salikums AI (latviski MI) – mākslīgais intelekts. Kāpēc nepamēģināt to izmantot bezcerīgā situācijā? Piedāvājam ieskatu mākslīgā intelekta atbildēs uz dažādiem jautājumi, pievienojot raksta autora viedokli un pārdomas. Varam jau iebilst un apstrīdēt MI spējas, bet, tā kā tas arvien vairāk ienāk mūsu ikdienā, ir vērts tam pievērst uzmanību.

Uz jautājumu, ko darīt, ja viss ir slikti, mākslīgais intelekts atbildēja ar vienpadsmit punktu kopsavilkumu. Autentiskumam saglabājām atbildes bez korekcijām.

Kad viss šķiet slikti un dzīve ir smaga, ir svarīgi atcerēties, ka arī grūtie brīži ir daļa no dzīves pieredzes un tie pāries. Šeit ir dažas stratēģijas, kas var palīdzēt, kad viss šķiet slikti:

1.Pauze un elpo: Kad viss šķiet nevaldāms, paņem mirkli, lai dziļi ieelpotu. Tas palīdz nomierināt prātu un dod iespēju skatīties uz situāciju skaidrāk.

Tas palīdz un ir saprotams, bet vai mēs to vienmēr spējam pielietot? Spēja iepauzēt ir jāmācās, jo bieži gribam emocionāli reaģēt un ātri risināt situāciju. Mākslīgais intelekts mums pasaka, kas jādara, bet nepalīdz iegūt praktiskās iemaņas. Spēja darīt ir cilvēka priekšrocība. Stresa situācijās ķermeņa reakcija bieži ir cīnies vai bēdz, ko pavada sirdsdarbības paātrināšanās, asinsspiediena paaugstināšanās un muskuļu sasprindzinājums. Lēna un dziļa elpošana stimulē parasimpātisko nervu sistēmu, kas veicina ķermeņa relaksāciju, palēnina sirdsdarbību un pazemina asinsspiedienu. Tas palīdz mazināt kopējo stresa līmeni un sniedz nomierinošu iedarbību. Mūsu šī raksta partneris – mākslīgais intelekts piedāvā arī praktiskus piemērus: 

Elpošanas tehnika (4–7–8)

Kā to paveikt: Ieelpojiet caur degunu, skaitot līdz 4. Aizturiet elpu un skaitiet līdz 7. Lēni izelpojiet caur muti, skaitot līdz 8. Atkārtojiet ciklu 4–6 reizes.

Ieguvumi: Palīdz ātri nomierināties stresa situācijās un uzlabot miega kvalitāti.

Elpošana ar vienu nāsi (Nadi Shodhana)

Kā to veikt: Aizspiediet vienu nāsi un ieelpojiet caur otru, tad aizspiediet otru nāsi un izelpojiet caur pretējo. Pārmaiņus elpojiet caur katru nāsi 5–10 ciklus.

Ieguvumi: Līdzsvaro nervu sistēmu un nomierina prātu, uzlabojot koncentrēšanos un mazinot stresa sajūtu.

Nākamais ieteikums:

2. Sadaliet uzdevumus mazākās daļās: Kad viss jūk un brūk, šķietami lielas problēmas var šķist nepārvaramas. Sadaliet tās mazākos uzdevumos un risiniet pa vienam. Tas palīdzēs justies kontrolēti un mazinās stresu.

Labs praktisks ieteikums. Tas palīdz izvairīties no pārslodzes un skaidrāk pārvaldīt uzdevumu, koncentrēties uz katru problēmas daļu atsevišķi, nodrošināt soli pa solim uzlabojumus, kas ved pie galvenā risinājuma, radīt konkrētu rīcības plānu ar izmērāmiem un paveicamiem soļiem. 

3. Runājiet ar kādu: Dalīšanās savās domās un jūtās ar draugu, ģimenes locekli vai terapeitu var palīdzēt. Bieži vien, jau izrunājot problēmu, tā šķiet mazāka un vieglāk pārvarama.

Novērtējam, ka mākslīgais intelekts iesaka parunāt ar kādu, un tas nav aicinājums izmantot MI vairāk un biežāk, MI nenodarbojas ar pašreklāmu. Saruna ar cilvēku noteikti dos daudz vairāk. Pastāv liela iespēja, ka otrs cilvēks vai cilvēku grupa spēs dot padomu vai palīdzēs saprast problēmas cēloņus vai iespējamos risinājumus. 

4. Koncentrējieties uz to, ko varat kontrolēt: Daudzas lietas, kas rada stresu, ir ārpus mūsu kontroles. Koncentrējieties uz tiem aspektiem, ko varat ietekmēt, un veiciet mazas darbības, lai kaut ko mainītu.

Mums bieži gribas, lai viss notiek pēc mūsu prāta. Bet vai tas ir iespējams? Uzskatām šo par vienu no svarīgākajām iemaņām, jo mēs ļoti daudz laika pavadām diskutējot, apspriežot un mēģinot ietekmēt lietas, kuras nevaram ietekmēt. Līdz ar to paliek mazāk laika risinājumiem un praktiskām darbībām. Daži piemēri: laikapstākļi, ģeopolitiskā situācija un tās ietekme uz mūsu ikdienu, globālas tirgus izmaiņas, pandēmija u.tml. Mēs nevaram tās atrisināt vai izmainīt, bet varam tām piemēroties un atrast labākos risinājumus sev vai pat izmantot tās savā labā. Interesanti, ka arī MI piedāvā sarakstu ar lietām, ko nevaram ietekmēt. Nevar nepiekrist, mums atliek tikai sadzīvot un pēc iespējas labāk sagatavoties.

Laiks – mēs nevaram kontrolēt laika plūdumu, novecošanu vai pagātni.

Citi cilvēki – mēs nevaram pilnībā kontrolēt citu cilvēku rīcību, domas un emocijas.

Dabas spēki – dabas katastrofas, klimata pārmaiņas un laikapstākļi ir ārpus mūsu tiešās ietekmes.

Dzīves neparedzamība – neparedzēti notikumi, zaudējumi vai pārmaiņas, kas var notikt bez brīdinājuma.

5. Esiet līdzcietīgs pret sevi: Kad viss ir slikti, ir viegli būt pašpārmetošam. Atgādiniet sev, ka ir normāli kļūdīties vai piedzīvot grūtības. Izrādiet sev līdzjūtību tā, kā jūs to darītu draugam.

Domājam, ka vairums no mums bieži pārmet sev – es aizmirsu, es nepamanīju, es varēju labāk, bet vai tas risina situāciju, vai darbi virzās uz priekšu pēc šiem vārdiem un pārmetumiem? Visticamāk, nē, tad kāpēc darīt to, kas nepalīdz? Sevi paslavēt nav viegli, bet tas ir ļoti nepieciešams. 

Daži piemēri:

Atzīsti savus panākumus – „Es patiešām labi paveicu šo uzdevumu, jo veltīju tam lielu uzmanību un pacietību.” 

Pieraksti savus panākumus – „Šodien veiksmīgi pabeidzu projektu pirms termiņa, man vajadzēja ļoti koncentrēties, lai to sasniegtu.” 

Apbalvo sevi – „Es ieguldīju lielu darbu, tāpēc nopelnīju laiku sev – šodien došos uz kino vai baudīšu iecienīto desertu.” 

Atzīmē arī mazus sasniegumus – „Šodien es nedaudz progresēju, bet tas bija svarīgs solis manā ceļā uz mērķi.” 

Esi laipns pret sevi, arī ja neizdodas, – „Šoreiz viss negāja pēc plāna, bet es pieliku lielas pūles, un par to es varu sevi uzteikt.”

6. Fiziskas aktivitātes: Kustības, pat tikai pastaiga, var palīdzēt atbrīvoties no spriedzes un uzlabot pašsajūtu. Tas var arī dot iespēju domām nomierināties.

Agrāk mums mācīja vienmēr izcīnīt medaļas un kādu apsteigt. Līdz ar to fiziskās aktivitātes mums zemapziņā asociējas ar sacensību. Taču fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas sev pašam un ne vienam citam. Pat viegla pastaiga brīdī, kad viss šķiet slikti, palīdzēs izvēdināt galvu un atgriezties pie problēmas jau daudz spējīgākam to risināt. Iesakām to pārvērst par neatņemamu darba dienas sastāvdaļu, nevis praktizēt tikai grūtos brīžos. Piemēram, tikšanos ar kolēģi vai padoto pēc pusdienu pārtraukuma nomainīt pret pastaigu, kuras laikā izrunāt aktuālo jautājumu. Stenfordas Universitātes psihologu pētījumā par pastaigu ietekmi uz radošumu un spēju risināt problēmas konstatēts, ka tiem, kas regulāri dodas pastaigās, ir pat 60 % lielāks radošums un spēja domāt ārpus rāmjiem nekā tiem, kas izvēlējās sēdēt. Tieši spēja domāt ārpus rāmjiem ir vislabākais veids, kā tikt galā ar viss slikti situācijām.

7. Praktizējiet apzinātību: Apzinātības vai meditācijas prakse var palīdzēt nomierināt prātu un koncentrēties uz šo brīdi. Tas var palīdzēt apturēt negatīvu domu spirāli un pievērsties tagadnei.

Labi zināms, bet piemirsts risinājums. Visbiežākā atruna ir laika trūkums un ikdienas noslodze. Taču vai tā ir? Mēs vienmēr varam atrast laiku, ja ļoti gribam. Iespējams, tieši šis būs produktīvākais laiks, jo tas palīdzēs koncentrēties un atrisināt problēmu. Pievērsties tagadnei ir labs padoms, jo pagātni mainīt nevar. Jādzīvo un jāstrādā šeit un tagad, tas ir vienīgais, ko var ietekmēt. Protams, iespējams mācīties no pagātnes kļūdām un notikumiem.

8. Izrakstiet savas jūtas: Dažreiz, izrakstot savas domas uz papīra, tās kļūst skaidrākas un saprotamākas. Tas var palīdzēt nomierināt prātu un ieraudzīt problēmu no cita skatu punkta.

Vēl viens ļoti labs ieteikums. Mēs maz izmantojam šo iespēju, bet varam apliecināt, tas palīdz. Rakstīšanai ir daudz priekšrocību. Kad jūtaties satraukti vai nomākti, pierakstot savas emocijas vai situācijas, kas radījušas stresu, iespējams labāk saprast cēloņus un rast veidu, kā tikt ar tām galā. Ja ir daudz darbu, pierakstot tos, atbrīvosiet prātu no rūpēm par to atcerēšanos, jo visu nepieciešamo varēsiet viegli pārskatīt pierakstos.

9. Meklējiet profesionālu palīdzību: Ja viss šķiet pārlieku smags un nepārvarams, ir vērts apsvērt iespēju runāt ar profesionāli, piemēram, psihologu vai psihoterapeitu, kas var sniegt atbalstu un palīdzību.

Piedāvāto risinājumu noteikti uzskatām par vērtīgu un saprotamu. Ja izjūti spēcīgu trauksmi, psihoterapeits var palīdzēt izprast tās cēloņus un ieteikt praktiskas metodes, kā tos pārvarēt, piemēram, relaksācijas tehnikas vai kognitīvās pārstrukturēšanas metodes. Tas var palīdzēt apzināties destruktīvus uzvedības modeļus (piemēram, pašiznīcinošu domāšanu) un izstrādāt jaunas, veselīgākas pieejas problēmu risināšanai.

10. Praktizējiet pateicību: Pat tad, kad viss šķiet slikti, mēģiniet atrast mazus, pozitīvus mirkļus vai lietas, par kurām varat būt pateicīgi. Tas var palīdzēt līdzsvarot negatīvās emocijas.

Šo padomu ierindotu augstāk, jo neesam pieraduši pateikties – ne sev, ne citiem. Mums labāk patīk sev un citiem pārmest, tas ir vieglāk. Taču labs un pozitīvs vārds ir daudz spēcīgāks par negatīvām emocijām. Pateicība kolēģim par labu darbu veicina ciešākas darba attiecības, kamēr kritika par sīkām kļūdām var radīt spriedzi. Tieši tāpat ir attiecībā pašam pret sevi – paškritika rada spriedzi un nepalīdz risināt problēmu. Savukārt labvēlīga attieksme veicina motivāciju un produktivitāti, ļaujot labāk tikt galā ar situāciju.

11. Dodiet sev laiku: Dažreiz risinājumi nenāk uzreiz. Ir svarīgi ļaut sev laiku pārdzīvot grūtības un neuzspiest sev izlikties, ka viss ir kārtībā.

Zināmā mērā pretruna, jo mums gribas pēc ātrāk justies labi. Tāpēc bieži sev uzspiežam un cenšamies sevi pārliecināt, ka viss labi. Tomēr piekrītam, ka reizēm labāk ir ļaut laikam risināt problēmu. 

Atcerieties, ka dzīvē viss ir pārejošs, arī grūtie brīži. Neesiet pārāk stingrs pret sevi, un atrodiet veidus, kā mazināt stresu soli pa solim.

Secinājumi ir skaidri, mākslīgais intelekts noteikti ir vērā ņemams palīgs un daudzās jomās izmantojams. Ir jāmācās ar to sadzīvot un sadarboties, bet vienmēr jāatstāj vieta savam viedoklim un iespējai lemt un darīt, kā pašam šķiet pareizi. Jāatceras, ka vislabāk mācāmies no savām kļūdām. Lielākais ieguvums varētu būt laika ekonomija, jo MI palīdz ātri, dažu sekunžu laikā apkopot svarīgāko. Pēc tam atliek lemt, vai tam klausīt vai nē.

Nobeigumā pajautājām mākslīgajam intelektam secinājumu 3–4 teikumu apjomā. Saņēmām sekojošu atbildi:

Šodienas sarunas galvenie secinājumi ir šādi: pastaigas, elpošana un darbu sadalīšana mazākos posmos uzlabo produktivitāti un palīdz pārvaldīt stresu. Pateicība ir efektīvāka par nopēlumu, jo tā veicina pozitīvas attiecības un motivāciju. Psihoterapija un pierakstīšana palīdz labāk izprast sevi, pārvaldīt emocijas un sasniegt personīgo izaugsmi.

Izmantot šo mūsdienu rīku vai nē, tas paliek jūsu ziņā, bet noteikti atradām daudz interesanta un redzam iespēju atvieglot ikdienas darbu. Ticam, ka šī tehnoloģija uzlabosies un mēs no tās varēsim iegūt arvien vairāk, bet neļausim tai mūs kontrolēt un vadīt.