Saimnieks LV / 2026.gads (Oktobris)

Nereti, runājot par klimata pārmaiņām un lauksaimniecību, saruna sākas ar prasībām – samazināt emisijas, mainīt saimniekošanas praksi un ieviest jaunus risinājumus un inovācijas. Taču zemes apsaimniekotājam rodas pretjautājums – ko no tā iegūs mana saimniecība? 

Vai pietiekama varētu būt atbilde tiek mazināta saimniecības ietekme uz klimatu jeb palielinās saimniecības ekosistēmu pakalpojumu vērtība? Tā tomēr nerada praktisku pamatojumu jaunu prakšu ieviešanai. Taču nereti prakses, kas palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus spēj samazināt arī degvielas, mēslojuma un citu resursu patēriņu, uzlabot augsnes veselību, tādējādi padarot ražu mazāk ievainojamu sausuma vai pārmērīgu nokrišņu laikā. Citiem vārdiem sakot, klimatam draudzīga saimniekošana var būt arī saimnieciski izdevīga. 

Klimata pārmaiņas jau šodien ir izmaksu jautājums saimniecībās 

Lauksaimniecība vienmēr ir bijusi atkarīga no grūti prognozējamiem laikapstākļiem. Saimniekojot mainīgā klimatā, laikapstākļi mēdz kļūt pat kritiski – ilgāki sausuma periodi, karstums, intensīvas lietusgāzes un pārmitri lauki var nozīmēt ne tikai zemāku ražu, bet arī nokavētus lauku darbus, augsnes erozijas riskus, kā arī citas papildu izmaksas. 

Tādēļ pielāgošanās klimata pārmaiņām nav tikai vides jautājums – tā ir saimniecības risku vadība. 

Viens no svarīgākajiem resursiem, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, ir veselīga augsne. Augsne ar labu struktūru un pietiekamu organiskās vielas saturu spēj veiksmīgāk uzņemt un saglabāt ūdeni. Piemērota augu seka palīdz mazināt eroziju un barības vielu zudumus, kas savukārt nodrošinātu lielāku drošības rezervi gan ļoti sausos, gan pārmitros apstākļos...

Pilnu rakstu lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!