Saimnieks LV / 2020.gads (Maijs.)

Interese par gaļas liellopu audzēšanu Latvijā pēdējos gados ir krietni augusi gan zemnieku saimniecībās, gan patērētāju vidū. Kā atzīst šķirnes liellopu audzētāji, arī pircējs kļūst arvien zinošāks un prasīgāks. Latvijas lielākā priekšrocība, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir iespēja ap 95 % ganāmpulku ganīt dabiskās pļavās, savukārt 70 % audzētāju ir saņēmuši starptautiski atzītu bioloģisko sertifikātu, kas pircējam un patērētājam garantē, ka dzīvnieki  audzēti atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajām bioloģiskajām prasībām. Kopš ārkārtas situācijas ieviešanas ir apstājušās daudzas nozares, arī gaļas lopu tirdzniecība kļuvis gausāka, tāpēc jautājām izsoļu namu un nozares pārstāvjiem – kas notiek gaļas lopu tirgū?

Baltijā lielākais izsoļu nams Krasti Mazzalves pagastā, Neretas novadā kopš tā dibināšanas gadu no gada ir attīstījies – stiprinājis nozari un veicinājis zemnieku iesaistīšanos šajā nebūt ne vieglajā nozarē. Saistībā ar ārkārtas apstākļiem šajā pavasarī uzņēmums savā interneta vietnē pavēstīja: „... Lai ierobežotu vīrusa izplatību, šajā laikā tiek īstenoti vairāki piesardzības pasākumi, tostarp atcelti visi organizētie pasākumi arī Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijā (LGLAA), Gaļas liellopu audzētāju biedrībā (GLAB) un Liellopu izsoļu namā. Uz 2020. gada maija otro pusi pārceltā vaislas jaunbuļļu izstāde – izsole šogad tiek atcelta. Tās vietā tiks izveidots izstādei paredzēto vaislas jaunbuļļu katalogs ar dzīvnieku izcelsmes un produktivitātes rādītājiem, kā arī ar īpašnieku kontaktinformāciju gadījumam, ja kāds vēlēsies iegādāties minētos jaunbuļļus vaislai savā ganāmpulkā. Katalogā minētajiem dzīvniekiem LGLAA izsniegs zootehniskos un vaislas darbības sertifikātus. Katalogs aprīļa beigās būs pieejams LGLAA, GLAB un Liellopu izsoļu mājas lapās...”

Izsoļu nama Krasti vadītājs Kaspars Ādams situāciju nozarē vērtē šādi: „Patlaban krīzes vēl nav, jūtama tikai tirgus apjoma – pieprasījuma samazināšanās. Regulāra interese par jaunlopiem joprojām ir. Taču svārstības nozarē sakarā ar vīrusa izplatību šogad pavasarī ir būtiskākas nekā citus gadus. Pašaik ir novērots cenu kritums vidēji par 20−40 centiem par kilogramu vislabākās šķirnes buļļiem ar augstu novērtējumu. Vidējas kvalitātes dzīvniekiem cena būtiski nav mainījusies. Tiesa, pircēji atzīst, ka nezina, vai būs gatavi pirkt pēc mēneša vai diviem. Ārkārtas situācijas laikā martā un aprīlī bijušas trīs izsoles, protams, maksimāli ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus. Patlaban par augstāku cenu nopirktos buļļus tirgus bremzēšanās dēļ pircējiem grūti realizēt tālāk. Zināmā mērā to var saukt par svārstīgu stagnāciju… Taču labi vismaz, ka šādi procesi notiek pavasarī, nevis rudenī, kad tradicionāli tirgus ir ļoti aktīvs un piesātināts.

Kaspars Ādams

Iespējams, ka tāda mēroga krīzi, kad pieprasījums ir nulle, nemaz nepiedzīvosim – tas būtu vislabākais! Pašreizējo situāciju var raksturot kā ekonomisku kritumu. Eiropas tradicionālā problēma nav mainījusies: joprojām tirgū ienāk liellopu gaļa no trešajām valstīm, pārsvarā no Dienvidamerikas. Tagad jau tā novājinātajam Eiropas tirgum tas rada lielu spiedienu uz cenām. Turklāt nevaram būt droši par šīs produkcijas kvalitāti.”

Alma Bērziņa, lauksaimniecības dzīvnieku tirdzniecības uzņēmuma SIA Baltic Vianco Trading valdes locekle un vadītāja: „Situācija nozarē vēl nav dramatiska, bet noteikti nedroša un nepatīkama. Gan aktuālos darbus, gan plānošanu apgrūtina neziņa par to, cik ilgi ārkārtas situācija būs mūsu valstī un citur Eiropā. Tā kā Baltic Vianco ir Šveices, Itālijas u.c. valstu akcionāru uzņēmums, tad kolēģi domā, ka šajā gadā Baltijā nemaz nevarēs ierasties... Ārkārtas situācijas termiņu pakāpeniskā pagarināšana mūsu lēmumu pieņemšanu ļoti apgrūtina. Liellopu audzētājiem grūti ko ieteikt, kad būtu labāk lopus pārdot... Ja situācija ieilgs, cena vēl kritīsies, tad – jo ātrāk pārdod, jo labāk audzētājam. Bet šobrīd to nevar paredzēt.

Alma Bērziņa

Mūsu uzņēmums iepērk gan kaujamos, gan nobarojamos liellopus, bet cenas ir tikai izdzīvošanas līmenī... Ceram, ka no ekonomiskā viedokļa būs nozares, kas drīzumā lēnām atsāks darbu. Mums svarīga ir sabiedriskā ēdināšana, vidējas un augstas kategorijas restorāni, kas spēj nopirkt labākās kvalitātes liellopu gaļu par vislabāko cenu.”

SIA Cattle Market – liellopu izsoļu rīkotājs Kurzemē uzsāka savu darbību 2018. gadā, pašlaik uzņēmuma mājas lapa vēsta: „Neskatoties uz ārkārtas situāciju pasaulē, liellopu audzētājiem satraukumam nav pamata. Pieprasījums pēc kvalitatīviem gaļas liellopiem ES, Austrumos un Āzijā nav pazudis. Robežkontrole ir atjaunota, bet tas būtiski neietekmē kravu kustību starp valstīm. Būtiskas izmaiņas sakarā ar ārkārtas situāciju skar Cattle Market Vidzemes klientus, jo, lai ierobežotu cilvēku kontaktu un sniegtu labākus pakalpojumus, esam nolēmuši visus uzmanību šajā periodā veltīt Kurzemes savākšanas centram. Tāpēc Vidzemes savākšanas centrā dzīvnieku pieņemšana un izsoļu organizēšana ir atcelta uz nenoteiktu laiku, bet nodrošinām kvalitatīvus transporta pakalpojumus no visas Latvijas uz Kurzemes savākšanas centru.”

Dāvis Krēziņš, uzņēmuma valdes loceklis, pagājušā gada nogalē atzinis, ka piedzīvots jūtams cenu kritumu atšķirto teļu tirdzniecībā gaļas liellopiem, kuru audzēšanai un realizācijai ir izteikti sezonāls raksturs. Saimniekiem nav iespēja izbūvēt bunkurus un uzglabāt savu produkciju, gaidot izdevīgākas tirgus cenas, kā tas ir graudu audzētājiem. D. Krēziņš arī komentē, ka no izmaksu viedokļa saimniecībās organizēt gaļas liellopu atnešanos uz vēlu ziemu vai agru pavasari ir visizdevīgāk, jo liellopus var laist ganībās visu vasaru un, iestājoties aukstākam laikam, atšķirt teļus un tos realizēt izsoļu namiem vai uzpircējiem. Tomēr tam ir savi mīnusi. Arī Eiropa piekopj šādu sezonālu praksi, tāpēc vienmēr rudenī piedzīvojam lielu teļu piedāvājumu tirgū, savukārt pieprasījums pēc šiem liellopiem visa gada griezumā ir samēra izlīdzināts. Turcija vēl aizvien ir un būs aktuālākais gala mērķis atšķirtajiem teļiem. Turki ir lielākie gaļas liellopu pircēji Eiropas Savienībā, tāpēc šīs valsts ekonomiskā situācija būtiski ietekmē gaļas liellopu cenas visā ES.

Dāvis Krēziņš

Dāvis Krēziņš, SIA Cattle Market valdes loceklis: „Patlaban valda liela neskaidrība abās pusēs – gan pircējos, gan pārdevējos. Pirkšanu apgrūtina tas, ka reāli nevar redzēt dzīvnieku, bet tas notiek attālināti, ar foto un video starpniecību, tāpēc īsto kvalitāti novērtēt grūti un cenas krītas – pašlaik ap 10 līdz 20 centiem par kilogramu. Bažas pircējiem rada arī robežu caurlaidība Eiropā. Atliek vienai valstij robežu slēgt pavisam un tad ar dzīvnieku kravu iestrēgt ir milzīgs risks. Kā rāda Polijas piemērs, valstīs, kas nav eirozonā, spēcīgu ietekmi uz tirgu atstāj valūtas svārstības. Polijā eiro kļuvis teju par 30 % dārgāks un cenas krītas. Labas kvalitātes jaunlopus viņi vairs nevar iepirkt. Lai gan komerctransports darbojas, degvielas cenas ir zemas, paredzēt situācijas attīstību tuvākajiem mēnešiem ir gandrīz neiespējami, bet zinām to, ka pārtikas ražošana vienmēr būs nozare ar augstu prioritāti, tāpēc galvenais ir spēja pielāgoties jaunajām situācijām un nepārtrauktajām izmaiņām tirgū.”

Raimonds Jakovickis, Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs: „Šajā periodā liellopu eksports tomēr notiek, lai arī pircēju skaits ir samazinājies un līdz ar to ir samazinājusies arī iepirkuma cena. Paldies Zemkopības ministrijai, kura ir izstrādājusi noteikumus, kas paredz atbalstu, ja ražošanas rādītāju kritums būs 20 un vairāk procentu. Jūtam, ka samazinājusies vaislas dzīvnieku tirdzniecība. Taču labā ziņa ir tā, ka gan paši gaļas liellopu audzētāji, gan gaļas pārstrādes uzņēmumi liellopu gaļu arvien vairāk piedāvā Latvijas iekšējam tirgum. Kautuvēs arī liemeņu iepirkuma cenas ir samazinājušās.” 

Raimonds Jakovickis