, .
lightrain 3.9℃
Vārda dienu svin: Zeltīte, Andis

Kad nederīgais kļūst derīgs jeb "Balticovo" aprites ekonomikas principi

Toms AUŠKĀPS , 07-11-2022
Kad nederīgais kļūst derīgs jeb "Balticovo" aprites ekonomikas principi

Saimnieks LV / 2022.gads (Novembris)

Ne velti ir paruna – kas vienam lieks, citam zelts. Tieši tādi ir galvenie aprites ekonomikas pamatprincipi – pēc iespējas efektīvāk izmantot ražošanas resursus, blakusproduktus un atlikumus, lai pagarinātu produktu aprites ciklu un samazinātu atkritumu apjomu. Lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā, uzņēmums ar 50 gadu pieredzi – AS Balticovo attīstās pēc šiem principiem. Konkrēti par to stāsta Toms Auškāps, AS Balticovo attīstības un komunikācijas direktors, valdes loceklis.

Oktobra sākumā uzņēmuma 50 gadu jubilejas svinībās Balticovo padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze par uzņēmuma attīstības ceļu teica, ka, izstaigājot uzņēmuma teritoriju, nebūs iespējams atrast kaut vienu ierīci vai ēku, kas ir palikusi nemainīga vai neuzlabota. Vēl jo vairāk – no vecajām iekārtām nebūs iespējams atrast pat fragmentus, jo tie atbildīgi nodoti metāllūžņos otrreizējai pārstrādei. Īpaši pēdējos desmit gados uzņēmums ir piedzīvojis strauju attīstības izrāvienu, vairākus lielus būvniecības projektus un ievērojami uzlabotu ražošanas procesu, lielu uzmanību pievēršot vistu labturības apstākļiem. Visi attīstības plāni un jauninājumi tika veikti, virzoties uz ražotni, kas darbojas pēc ekonomikas aprites principiem. Citiem vārdiem sakot, visas iekārtas, ēku būvniecība bija ar mērķi izveidot ražošanas ciklu, kurā tikpat kā nav neizmantotu atlikumu. Kāpēc bezatlikumu ražošana ir vērtīga uzņēmumam?

Protams, katrs jauninājums vai ražošanas cikla maiņa prasa sava veida investīcijas – laika, finanšu, cilvēkresursu. Līdz ar to var jautāt, kāpēc ir nepieciešams ieviest kaut ko jaunu, nezinot, kāda būs atdeve. Pirmais iemesls – drūmais fakts, ka Eiropas Savienība gadā saražo 2.5 mljrd. t atkritumu un tikai niecīga daļa no tā tiek pārstrādāta. Tie atkritumi nekur nepazudīs un ir pārtapuši par vēl vienu pašradītu problēmu, kas mums būs jāatrisina. Līdz ar to aprites ekonomika ir veids, kā ražošanu un patēriņu organizēt ilgtspējīgāk jeb ar domu, ka nedzīvojam tikai šodienai, ka būs arī rītdiena. Tas ir pretēji ierastajam lineārās ekonomikas modelim, kura pamatā ir pieeja paņem, saražo, patērē, izmet. 

Otrais iemesls ir iespēja samazināt ražošanas izmaksas, izmantojot ražošanas atlikumus enerģijas ražošanai vai pārstrādāt tos otrreiz un izmantot izejvielas produktu ražošanā. Balticovo pieredzē ražošanas atlikumi un atkritumi bija viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo ļoti liela apjoma olu ražošanas blakusprodukts ir dējējvistu mēsli. Šobrīd ar sadarbības partnera Egg Energy palīdzību, kurš pārstrādā Balticovo piegādātos vistu mēslus biogāzē, gadā tiek saražots aptuveni 25 000 MW elektroenerģijas, kas varētu nosegt Balticovo gada elektropatēriņu trīs reizes. Savukārt biogāzes rūpnīcas ražošanas procesa pārpalikušais materiāls tiek pārvērsts vērtīgā mēslojumā, un veidojas šķidrais amonija sulfāta koncentrāts un granulēts mēslojums. No visiem organisko mēslu veidiem putnu mēsli ir visvērtīgākie augiem, kas attiecīgi noslēdz šo ciklu, jo mēslojums nonāk pie vietējiem zemniekiem graudaugu mēslošanai. Balticovo pēc tam no viņiem iegādājas izaudzētos graudus vistu barības ražošanai. Tas ir viens no piemēriem, kā darbojas aprites ekonomikas cikli. Veids, kā rast iespēju – ja ne izmantot izejvielas pašiem, tad atrast veidu, kā ražošanas atlikumi var būt noderīgi citiem uzņēmumiem.

Līdzīgi, kā tiek pārstrādāti vistu mēsli, tāpat pielietojums tiek atrasts arī olām, kuras neatbilst standartam, lai atrastos veikala plauktā, bet to saturs ir labs. Piemēram, olas ar mikroplaisām vai vizuāliem defektiem. Tās nonāk šķidro, vārīto olu kategorijā vai arī tiek pārstrādātas olu pulverī. Šo produktu pārstrādei Balticovo šogad izbūvēja jaunu šķirošanas un vārīšanas cehu, savukārt šī ražošanas procesa atlikumi nonāk dzīvnieku barības ražošanai, lauku mēslojuma ražošanai, kā arī farmācijas nozarē dažādu kalcija vitamīnu ražošanai. Ja Balticovo neatrastu veidu, kā pārstrādāt šos olu produktus, katru gadu 182 milj. olu nonāktu atkritumos un tas radītu pavisam cita tipa problēmas, piemēram, būtu jādomā, kā apsaimniekot šo milzīgo bioloģisko atkritumu kalnu. 

Protams, šo ciklu izstrādāšana nenotika vienā gadā, prasīja rūpīgu plānošanu, daudz pūļu, bija arī kļūdas, toties rezultāts tagad atmaksājas ar uzviju. 

Ar ko sākt uzņēmuma ceļu aprites ekonomikas ieviešanā

Pirmais solis noteikti būtu saprast, kāds šobrīd ir ražošanas ceļš un kurā posmā rodas atlikumi. Vai tas ir posms, ko iespējams ietekmēt uzņēmumam pašam, vai tas jau ir patērētāju pusē. Piemēram, vai atlikumus rada iepakojums un patērētājs izlemj, vai to pārstrādāt. Vai arī tie ir ražošanas atlikumi, piemēram, čaumalas, notekūdeņi, dažādas krāsvielas, ķimikālijas – to pārstrāde ir uzņēmuma pārziņā. Abos gadījumos uzņēmuma spēkos ir kaut ko darīt, lai samazinātu produkta radītos atkritumus un pagarinātu tā aprites ciklu. Iespējams ražot pārstrādājamu iepakojumu vai tādu, kas attiecīgā laika posmā pats sadalās, līdz ar to nerada ilgmūžīgus atkritumus. Piemēram, Balticovo olu iepakojumi ir ražoti no kāda cita uzņēmuma ražošanas pārpalikumiem jeb otrreizējās pārstrādes kartona, savukārt plastmasas iepakojumi no vairākkārt pārstrādājama polietilēna.

Otrais solis ir atrast pielietojumu liekajam. Aprites ekonomika ietver sadarbību ar citu nozaru uzņēmumiem un domāšanu ārpus vagas, kastes vai savas ražotnes. Kas jūsu uzņēmumā ir lieks, iespējams, ir ļoti noderīgs citam. Tā ir radušies neskaitāmi uzņēmumi, jo cīņa ar pieaugošo atkritumu apjomu ir globāla. Piemērus varam atrast vai uz katra soļa, arī tepat Latvijā – viens uzņēmums ražo krāsns iekurus no kafijas biezumiem, cits dabīgo ogu pārstrādes blakusproduktu – ogu izspaidas – pārstrādā papildbarībā zirgiem utt. 

Galvenais ir mainīt skatījumu uz lietām, proti – katrs sīkums ražošanas procesā ir vērtīgs, vajag tikai nedaudz izdomas, lai atrastu kādu, kam tas būs zelts. 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Alūksnes putnu ferma – no roku darba līdz starptautiskam olu un olu proteīna ražotājam
Alūksnes putnu ferma – no roku darba līdz starptautiskam olu un olu proteīna ražotājam

Šī gada septembrī Latvijā vecākā putnu ferma Alūksnes putnu ferma svinēja s...

Piena nozares stratēģija top divās daļās, kūts ar rūpnīcu vēl nav satikušās
Piena nozares stratēģija top divās daļās, kūts ar rūpnīcu vēl nav satikušās

Vasaras izskaņā uz galda nonāca divi dokumenti. Pirmais ir piecu lapu melnr...

30 gadi kopā ar Latvijas piensaimniekiem
30 gadi kopā ar Latvijas piensaimniekiem

DeLaval Latvija 30 gadu jubileju atzīmēja, vienkopus pulcējot klientus, sad...

ZS Dobelnieki brieži dzīvo saules paneļu mežā
ZS Dobelnieki brieži dzīvo saules paneļu mežā

Iebraucot briežu dārzā Dobelnieki Ogres novadā, cerētā staltbriežu bara vie...