Saimnieks LV / 2026.gads (Aprīlis)

Latvijas graudkopība pēdējos gados ir sasniegusi augstu ražas potenciālu. Nākotnes jautājums nav tik daudz par to, kā šo potenciālu palielināt, bet gan – kā to noturēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi. Šajā kontekstā būtiska loma ir sertificēta sēklas materiāla izmantošanai, taču šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm. Kamēr Igaunijā sertificēta sēklas materiāla izmantošanas īpatsvars sasniedz aptuveni 30 % līdz 35 %, bet Lietuvā – aptuveni 20 %, Latvijā tie joprojām ir vien 10 % līdz 13 % no kopējā tirgus. Tas nozīmē, ka lielākā daļa lauku Latvijā tiek apsēti ar pašu pavairotu sēklas materiālu, lai gan klimata un tirgus riski pēdējos gados būtiski pieaug.

Šīs atšķirības starp Baltijas valstīm nav nejaušas – Lietuvā un Igaunijā sertificētu sēklu izmantošanu ilgstoši ir veicinājuši gan valsts atbalsta instrumenti, gan mērķtiecīga pieeja lauksaimniecības risku mazināšanai. Latvijā sēklas materiāls bieži tiek uztverts kā izmaksu pozīcija, nevis kā ieguldījums ražas stabilitātē.

Klimats maina sēklas materiāla lomu

Klimata pārmaiņu apstākļos sēklas materiāla kvalitāte iegūst pavisam citu nozīmi. Lauksaimniecībā arvien biežāk nākas saskarties ar situācijām, kad nokrišņi ir bijuši, bet augiem trūkst ūdens, vai kad īsi karstuma periodi sakrīt ar kultūraugu kritiskajiem attīstības posmiem. Šādos apstākļos izšķiroša kļūst šķirnes ģenētiskā noturība un tās spēja pārciest stresu...

Pilnu rakstu lasiet aprīļa SAIMNIEKS LV numurā!