Dārzs un Drava / 2018.gads (Vasara.)

Dabas mīļotājiem zemesvēža dziesma vasaras vakaros šķiet jauka un ausīm tīkama, turpretī dārzu saimniekiem tas ir signāls par kukaiņu uzbrukumu dārza augiem. Arī žurnālam Dārzs un Drava ik gadu kāds lasītājs taujā pēc labākajiem ieteikumiem. Lai palīdzētu dārzniekiem tikt galā ar šo kukaini, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) piedāvā izmēģināt vecākā dārzkopības speciālista Māra NARVILA apkopotos padomus.

Visbiežāk zemesvēzis (Gryllotalpa gryllotalpa L.) parādās Latvijas Piejūras zemienē un Zemgales teritorijā, pārējā Latvijā tas nav sastopams. Jūnijā zemesvēža mātīte irdenā, ar kūtsmēsliem bagātīgi mēslotā vietā, kā arī kūdrainā augsnē 20−30 cm
dziļumā izveido vistas olas lieluma ligzdu, kurā iedēj 30−300 oliņas. Mazuļi izšķiļas pēc 20 dienām, un visu šo laiku mātīte ligzdu apsargā. Kāpuri jeb nimfas ir 2−3 mm gari un pārtiek galvenokārt no kūtsmēsliem. Būtiskāku kaitējumu tie var nodarīt, sākot ar savas dzīves otro gadu, bet pēc trim gadiem jau ir spējīgi vairoties. Zemesvēzis ir visēdājs – ēd augu saknes, augu atliekas un arī citus augsnes dzīvos iemītniekus.

Atcerieties – melnzemes vai kūtsmēslu iegāde ir saistīta ar iespēju iedzīvoties zemesvēžos! Pat kopīga tehnikas izmantošana varbūt pietiekama, lai tie nokļūtu dārzā. Nav vienas brīnummetodes, kā tikt galā ar šiem kaitniekiem. Panākumus dos tikai kompleksa paņēmienu izmantošana divu trīs gadu garumā. Zemesvēžiem nepatīk vēss un lietains laiks. Tādēļ var cerēt, ka pērn piedzīvotie pārbagātie lieti būs samazinājuši to skaitu. Kādas ir iespējas zemesvēžu apkarošanai?

Mehāniska apkarošana
• Dziļa (25−30 cm) augsnes un augu rindstarpu irdināšana.
• Salmu mulčas izmantošana, to regulāri laistot. Zemesvēži labprāt pulcēsies zem salmiem, atliek tik tos pacelt un kukaiņus salasīt.
• Dobēm apkārt 25−30 cm dziļumā ierok šīfera vai plastikāta loksnes – tā, lai 2−3 cm augsta plāksnes mala paliek virs augsnes virskārtas. Šis paņēmiens, protams, nav piemērots lielākām platībām.

Atbaidīšana
• Jaukto stādījumu izmantošana – starp dārzeņu rindām vai apkārt dobēm var stādīt ķiplokus, samtenes, fritilārijas, kā arī krizantēmas.

Izķeršana
• Ligzdu veidojot, mātīte virs tās iznīcina augus, lai to atliekas nodrošinātu siltumu. Tādējādi pēc vītušiem augiem to var atrast, uzmanīgi atrakt un ligzdu iznīcināt.
• Izveido mākslīgu ziemošanas vietu. Augsnē atkarībā no pieejamā materiāla daudzuma izrok 40−50 cm bedrītes vai grāvīšus. Tos piepilda ar kādu no šādiem materiāliem – zirgu mēsliem, kompostu vai salmiem. Kad sāk piesalt, viltus paslēptuvi izrok un zemesvēžus iznīcina.

Ēsmu izmantošana
• Izžāvē olu čaumalas un samaļ. Izkaisa zemesvēžu darbības vietās. Apēduši čaumalu daļiņas, zemesvēži ies bojā.
• Ķeramo trauku izmantošana. Derēs trauki ar pietiekami platu augšu, piemēram, burkas, plastmasas vai metāla trauki. Traukus piepilda ar rūgstošu šķidrumu (alu, ievārījuma ūdeni, medus un rauga maisījumu), ierok 3−4 cm zemāk par augsnes virskārtu vairākās vietās dārzā, kur novēroti zemesvēžu radītie bojājumi, un pārsedz ar dēlīti. Reizi nedēļā traukus pārbauda, zemesvēžus izņem un iznīcina, traukus atliek atpakaļ. Rūgstošo šķidrumu nepieciešamības gadījumā papildina.

Padoms no dārza saimnieka pieredzes
Kāds žurnāla Dārzs un Drava lasītājs izstāstīja savu metodi, ko viņš veiksmīgi izmantojis savā dārzā. Vispirms jāizpēta, kur dārzā ir zemesvēžu ligzda. Tam jāvelta nedaudz laika, pavērojot dobes, droši vien lielāka iespēja, ka zemesvēžu ligzda būs tur, kur bagātīgi lietoti kūtsmēsli. Netālu virs ligzdas būs redzamas zemesvēžu ejas. Kad īstās vietas atrastas, lejkannu piepilda ar ūdeni, kurā izšķīdināts vesels saimniecības ziepju gabals. Šo ziepjaino ūdeni uzmanīgi salej ejās. Pēc neilga brīža pa tām vajadzētu rāpties ārā zemesvēžiem, kurus tad atliek noķert un iznīcināt.