Saimnieks LV / 2021.gads (Decembris.)

Šī gada 10. jūnijā darbu sāka jaunais Tehnikas un iekārtu katalogs, ko izstrādājusi Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC), Lauku atbalsta dienestu (LAD) un Lauksaimniecības tehnikas ražotāju un tirgotāju asociāciju (LTRTA). Katalogs izstrādāts, lai atvieglotu lauksaimniekiem tehnikas un iekārtu iegādi apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās. Saimniekiem turpmāk vairs nebūs jāveic ierastā iepirkuma procedūra, tātad – projekta ietvaros varēs iegādāties saimniecībai vispiemērotāko, nevis lētāko tehniku. LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs un kataloga piedāvājumu vērtēšanas eksperts Jānis Kažotnieks norāda, ka gan tehnikas pircējiem, gan pārdevējiem ir svarīgi pilnībā izprast jaunā tehnikas kataloga nozīmi un pielietojamību. Tikai tad visiem no tā būs maksimāls ieguvums.

– Jaunā kataloga darbības princips ir pilnīgi atšķirīgs no iepriekš zināmās iepirkuma kārtības. Vai lietotāji to apzinās?
– Es noteikti gribu uzsvērt – kataloga lietotājiem jāsaprot, kas tas nekādā gadījumā nav veidots kā internetveikals. Nav paredzēts, ka lauksaimnieks, vēloties iegādāties tehniku, sāks šķirstīt katalogu, meklējot kaut ko sev noderīgu. Katalogs ir veidots tikai ar vienu mērķi – lai atvieglotu tehnikas iepirkuma procedūru Eiropas Savienības līdzfinansētajos projektos. Vairs nav nepieciešami vairāki tehnikas piedāvājumi, kas, būsim atklāti, bija samērā bezjēdzīgi. Saimnieks tagad pilnīgi brīvi var izvēlēties tieši to, kas viņam ir visvairāk nepieciešams. Mums sistēma ar vismaz trīs piedāvājumiem, no kuriem jāizvēlas lētākais, bija it kā pierasta, taču pie kaimiņiem igauņiem jau no 2015. gada šī jaunā tehnikas kataloga ideja ļoti labi strādā. Koleģiālās sarunās viņi pat brīnījās, ka mums jau sen nav tāda. Igaunijā katalogu uztur viņu LAD, bet piedāvājumus vērtē Igaunijas augkopības zinātniskā institūta (Eesti Taimekasvatuse Instituut) eksperti.

– Tehnikas katalogs ir tava sena ideja.
– Jā, 1997. gadā, kad nonācu Anglijā, kādā saimniecībā grāmatu plauktā ieraudzīju pamatīgu katalogu ar visu iespējamo dažādu zīmolu tehniku, darbarīkiem, minerālmēsliem, lopbarību u.c. tur pieejamām lauksaimniecības precēm. Toreiz Latvijā vispār nebija nekādas sistematizētas informācijas par tehniku, tikai dažām firmām bija savi bukleti. Tad mēs LLKC izgatavojām līdzīgu pirmo drukāto katalogu – ap simts lappusēm, 2002. gadā sekoja nākamais, kurā bija gan tehnikas apkopojums, gan uzņēmumu reklāmas. Vēlāk LLKC tapa elektroniskais tehnikas katalogs, kas ir vēl pieejams. Ņemot to par pamatu, kopā ar LAD, Zemkopības ministriju un LTRTA izveidojām jaunu katalogu, kurā pašlaik ir ap 2500 tehnikas vienību – augsnes apstrādes tehnika, kombaini, kraušanas tehnika, fermu aprīkojums, kaltes utt., skaits pieaug katru dienu.

– Kā šis jaunais katalogs veidojas?
– Loģiskā kārtība būtu tāda, ka lauksaimnieks izvēlas tieši to tehniku, kas viņam ir nepieciešama, un vēršas pie konkrētās tehnikas tirgotāja, tas savukārt šo bāzes, vidējā vai premium tehnikas vienību ievieto tehnikas katalogā. Lai tas notiktu, tehnikas pieteikumu izvērtē LLKC pārstāvji. Esam trīs vērtētāji un visu tehniku vērtējam kopā. Igaunijā to dara pieci vērtētāji, katram ir konkrētas tehnikas grupas. Mūsu uzdevums ir pārliecināties, ka norādītā tehnikas cena atbilst tirgus situācijai. Cenas izvērtēšanai ir izstrādāta noteikta metodika, kas ir pieejama LAD un LLKC tīmekļvietnēs. Katalogā ievietotās tehnikas cena atkarībā no tirgus cenas drīkst būt par 5 % dārgāka vai 50 % lētāka.

– Un ko uzskata par tirgus cenu?
– Saskaņā ar Zemkopības ministrijas apstiprināto Kataloga vērtēšanas metodiku primāri par tirgus cenu tiek uzskatīta ražotāja sniegtā informācija. Katram ir savas cenu lapas, un tās arī mēs ņemam vērā. Tas ir visloģiskāk! Dīlera darba apjoms un kvalitāte, protams, var nodrošināt arī atlaides, taču izejas punkts vienmēr ir ražotāja noteiktā cena. Autorizētie konkrētās ražotājas rūpnīcas pārstāvji vai paši ražotāji, iesniedzot tehnikas vienības aprakstu katalogam, pievieno arī ražotāja cenas, kas citiem atklātas netiek, bet tiek izmantotas tikai vērtēšanas vajadzībām. Tāpēc jebkādiem apgalvojumiem par to, ka Vācijā vai citā valstī šī tehnikas vienība ir lētāka, nav loģiska pamatojuma.

– Kā lauksaimniekam būtu pareizi jārīkojas, domājot par tehnikas izvēli projekta ietvaros?
– Vispirms, kā likums, lauksaimniekam būtu jāveic rūpīga un pamatota tirgus izpēte! Ir jāsaprot, kas ir optimālākais variants konkrētā lieluma saimniecībai un veicamajiem darbiem. Varbūt jāturpina strādāt ar to zīmolu, kas jau saimniecībā ir, varbūt vajadzētu painteresēties par kaimiņa tehniku, jāizzina citu saimnieku pieredze vai ekspertu atzinumi. Es vienmēr iesaku aptaujāt vairākus interesējošās tehnikas lietotājus, lai saprastu, vai tas tiešām ir tas, kas tev vajadzīgs. Aicinu katru domāt ar savu galvu, nevis vienkārši akli ticēt kādam, kas pasaka – tev ir vajadzīgs tikai šis! Ja esam gatavi ieguldīt saimniecības attīstībā, tad ir kārtīgi jāpārdomā, ko tieši iegādāties.

Tāpat būtu ļoti noderīgi veikt aprēķinus – vai plānotā tehnika ir ekonomiski izdevīga, vai tā tiks kādreiz atpelnīta. Diemžēl vēl joprojām saskaros ar gadījumiem, kad lauksaimnieki maz rēķina līdzi. Kad jautāju, cik izmaksā konkrētais pakalpojums, ko viņš pats sev sniedz, atbildes nav. Labi, ka zina, cik degvielas gada laikā ir iegādāts ar atvieglotu akcīzes nodokli. LLKC ir izstrādājis aprēķina rīku, kur jebkurš brīvi var aprēķināt, cik tad konkrētā tehnikas vienība izmaksā – viena hektāra apstrāde, vienas stundas izmaksas u.tml.

Tehnikas izvēle ir ļoti plašs jautājums. Prātīgākais veids ir vispirms izvēlēties agregātu atbilstoši apstrādātās zemes platībai, nospraustajiem mērķiem un tikai pēc tam gādāt traktoru, kombainu. Nevis nopirkt 210 ZS traktoru tāpēc, ka bija it kā laba cena, lai gan arklam, kas ir nepieciešams konkrēto lauku apstrādes intensitātei un veidam, pilnīgi pietiktu ar 100 ZS traktoru. Sanāk, ka darbi tiks veikti neekonomiskā režīmā, būs pilnīgi nepamatoti palielināts degvielas patēriņš. Protams, vēl ir virkne priekšnosacījumu, kurus ņemt vērā, bet normāli būtu izvēlēties darba mašīnu un tikai pēc tam traktoru, ar ko to visu pavilkt.

Galvenais pašam saprast, ko saimniecībā vajag. Nevis jāiet meklēt, kāda tehnika ir pieejama LAD Tehnikas katalogā, bet ar konkrētās tehnikas pārdevēju jāvienojas, kāda būs tehnikas specifikācija. Pēc tam uzņēmējs šo piedāvājumu iesniedz ievietošanai tehnikas katalogā, kur konkrētajai tehnikai tiek piešķirs numurs – tas ir jānorāda projekta pieteikumā! Tālāk jāgaida, kad projekts tiks apstiprināts un izvēlētā tehnika atvesta uz saimniecību. Tā tam vajadzētu strādāt – tas būtu normāls un efektīvs process.

Ja saimnieks īsti nezina, ko viņam vajag, bet vienkārši nolemj apskatīt katalogā pieejamās tehnikas cenas, tas ir pilnīgi neefektīvi. Katalogs arī nav veidots tādam mērķim, tajā būs grūti atrast kaut ko specifisku. Par katru tehnikas vienību ir norādīts tās zīmols, modelis, aprīkojuma līmenis, lakoniska specifikācija. Katalogs nav paredzēts piemērotākās tehnikas meklēšanai.

– Vai tehnikas tirgotāji var ievietot katalogā arī tādu tehniku, kuru tajā brīdi neviens nav plānojis pirkt?
– Jā, katalogā tāda ir, arī igauņu kolēģi norādīja, ka sākumā tika izmantota tikai neliela daļa no katalogā ievietotās tehnikas, pārējā nevienam nebija vajadzīga. Mēs tehnikas tirgotājiem uzsveram – viņiem būtu jāliek katalogā tikai tas, ko viņi tiešām plāno pārdot. Būtu bijis ļoti labi, ja tehnikas tirgotāji jau no 10. jūnija strādātu ar klientiem, piedāvājot savu tehniku. Vasarā intensitāte bija zema, bet tagad katalogs tiek papildināts ļoti intensīvi.

Pašlaik skaidri redzam, ka daļa tirgotāju iesniegto tehnikas vienību ir tādas, kas katalogā tiek ievietotas pēc principa – varbūt tomēr kādam ienāks prātā to nopirkt. Tas liecina, ka tirgotājs īsti nav izpratis tehnikas kataloga nozīmi vai arī cer, ka to kāds tomēr pamanīs un nopirks. Jāsaprot, ka katalogs ir veidots, lai visiem būtu mazāk lieka darba – gan tirgotājiem, lai viņi varētu ievietot tikai to tehniku, kas tiks reāli pirkta, gan vērtētājiem – lai nav jāskatās piedāvājumi, kas pēc tam nevienam nebūs vajadzīgi, gan pašiem projektu iesniedzējiem – lai nav jāmeklē lieki tehnikas piedāvājumi.

Protams, šis vēl ir mācīšanās laiks, mēs skaidrojam un atbildam uz visiem ar katalogu saistītiem jautājumiem. Arī tagad aicinu sazināties ar mani un citiem vērtētājiem, ja ir kādas neskaidrības. Nonāksim līdz labākajam risinājumam! Redzu, ka absolūti lielākā daļa tirgotāju, kā arī projektu iesniedzēju ar jauno sistēmu ir apmierināti.

Tehnikai, kas tiek ievietota katalogā, ir jāatbilst visām ES tehnikas kvalitātes un drošības prasībām. Tāpēc saskaņā ar izstrādāto metodiku katram piedāvājumam komplektā prasām pievienot CE sertifikātu jeb atbilstības deklarāciju.

Tehnikas un iekārtu katalogs publiski pieejams kā elektroniskais rīks LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā: https://eps.lad.gov.lv/etk_public.

– Vai tehnika noteikti ir jāiegādājas Latvijā?
– Tas nav obligāti. Var pirkt, arī Lietuvā, Igaunijā vai jebkurā citā valstī. Piemēram, mēdz būt tādas situācijas, ka cilvēkam, kas dzīvo pierobežā, tehnikas dīleris ir tuvāk kaimiņvalstī.

To droši var darīt. Ja tehnikas vienība ir ielikta katalogā, nav svarīgi, kurš uzņēmums to ir paveicis. Pircējs izvēlas konkrēto tehnikas numuru datu bāzē un reālo iegādi var veikt gan Latvijā, gan citā valstī. Svarīgi, lai pircējam būtu skaidrs, kas viņam pēc tam nodrošinās servisu un rezerves daļas. Tas arī ir mūsu, vērtētāju uzstādījums – neizvēlēties nezināmas, šaubīgas kompānijas, kurām nav servisa pakalpojumu un rezerves tehnikas krājumu. Citādi sanāk, ka klients pēc tam ir pamests likteņa varā un palīdzība vienalga ir jāiet meklēt pie oficiālā dīlera.

Vēlos tikai atgādināt, ka patiesībā jau mēs pērkam nevis tehniku, bet servisu... Lai tā kalpotu ilgi un uzticami, ir tiešām svarīgi veikt regulāras apkopes, izmantojot kvalitatīvus materiālus, kvalitatīvā servisā, nevis izvēlēties lētu kaktu kantori, kas ilgtermiņā rada tikai problēmas.

– Katalogā ir daudz dažādu kategoriju tehnikas vienību.
– Arī tās mainās, jo gadās, ka tirgotāji neatrod to tehnikas kategoriju, kuru vēlas iesniegt. Ja nepieciešams, izveidojam jaunu. Tehnikas klāsts ir ļoti plašs un daudzveidīgs – no pavisam vienkāršiem elementiem līdz ļoti komplicētiem –, viss, kas atbilst projekta noteikumiem. Katalogā ievietojam jebkādu ar lauksaimniecisko ražošanu saistītu tehniku.

Ja tirgotājs iesniedz pieteikumu par tehnikas vienību, kas jau ir katalogā, tad to otrreiz neievietojam. Publiskajā katalogā arī nav norādīts, kurš konkrēto tehnikas pieteikumu ir iesniedzis.

– Cik ilgi būs aktuāla norādītā tehnikas cena?
– Kamēr konkrētais piedāvājums ir katalogā, cena ir aktuāla. Iepriekš plānojām, ka cena būs nemainīga divus gadus, bet nu esam pārliecinājušies, ka tas nav iespējams – pārāk ātri mainās resursu cenas, paaugstinās elektrības, degvielas un metāla izmaksas – tas viss ietekmē arī tehnikas ražošanas cenu.

– Vēl joprojām ir apskatāms arī LLKC veidotais tehnikas katalogs.
– Jā, šis elektroniskais katalogs arī pašlaik ir pieejams, taču tajā informācija vairs netiks papildināta. Lai arī tas bija labs un noderīgs resurss, tehnikas tirgotāji kūtri iesniedza datus, līdz ar to vērtība zuda. Lūk, tas bija katalogs, ko tiešām varēja izmantot informācijas meklēšanai, modeļu aprīkojuma un cenu salīdzināšanai. Tomēr katalogs īsti neiedzīvojās, lai arī pastāvēja vairākus gadus. Pašlaik tas ir noiets etaps, pie tā vairs neatgriezīsimies.

– Paldies par skaidrojošo informāciju.
– Paldies par iespēju stāstīt par tehnikas katalogu žurnāla lappusēs. Ir svarīgi izskaidrot jaunā kataloga darbības principus, lai tas būtu pēc iespējas noderīgs visām iesaistītajām pusēm un tiešām darbotos reālajā dzīvē. Paldies Zemkopības ministrijai, Lauku atbalsta dienestam, LTRTA par šo lielo kopā paveikto darbu. Šāda kataloga izveide bija mans sens mērķis, bet viens to nekad nebūtu realizējis. Paldies!