Saimnieks LV / 2020.gads (Aprīlis.)

Perfekti! Grūti atrast citu apzīmējumu Vecumnieku novada augļkopības uzņēmuma Pienjāņi  produkcijai – bioloģiski audzētiem āboliem. Pastāv mīts, ka ar bioloģiskām metodēm  kvalitatīvus ābolus izaudzēt nevar, taču šī saimniecība, kas iekopj stādījumus Skaistkalnes  apkārtnē, to apgāž. Protams, no ābeļu zariem arī šeit tiek novākti dažādas kvalitātes āboli, bet Pienjāņu iekšējā disciplīna paredz tirdzniecībai mērķtiecīgi atlasīt tikai visizskatīgākos augļus. Turklāt brāķētie arī neiet zudumā, jo pārtop gardā sulā.

Pienjāņu agronome Inese Skrēbena cenšas izvēlēties skaistākos ābolus, lai parādītu, ka bioloģiskiem augļiem nebūt nav jāizskatās neglītiem.

Viens no lielākajiem 

Gadu no gada Pienjāņos palielinās deserta ābolu šķirņu stādījumi, ar laiku saimniecība plāno attīstīt arī sulu spiešanu un sidra ražošanu. Līdz tam sulu spiešanas pakalpojums tiek iepirkts no citas bioloģiskās saimniecības. Sava sidra darītava bija īpašnieka Mārtiņa Knipša pirmais impulss augļkopības uzņēmuma izveidei. Šis sapnis, lai gan vēl nav līdz galam īstenots, viņu īsā laikā padarījis par saimnieku vienam no lielākajiem Latvijas augļudārziem.

Pašlaik ražu dod aptuveni trīs hektāri ābeļu – galvenokārt no pirmajiem stādījumiem, kas veidoti pirms astoņiem un deviņiem gadiem. Kopumā augļudārza teritorija pašlaik aizņemt 25 ha, no tā pusotra hektāra atvēlēts bumbieriem. Vairākos hektāros notiek sidra ābolu šķirņu izmēģinājumi, jau izraudzītas labākās šķirnes tā gatavošanai un 4 ha iestādītas īpaši šim mērķim paredzētas ābeles. Pārējos stādījumus veido deserta ābolu šķirnes, ko ziemas periodā uzņēmums realizē tirdzniecībā. Iepriekš noliktavas pakalpojumi iepirkti, taču augstās izmaksas mudinājušas ātrāk pieņemt lēmumu par savas noliktavas būvniecību.

Mārtiņš iecerējis ar laiku izveidot 40 ha plašu ābeļdārzu, ieņemot arvien nozīmīgāku lomu augļkopības nozarē. Jau pašlaik saimniecība pārstāvēta Latvijas lielāko ābolu audzētāju desmitniekā, lai gan strādā ar bioloģiskām metodēm. Pienjāņi var lepoties ar mūsdienīgo noliktavu. No ēkas jumta paveras neticama panorāma – akurātās un rūpīgi koptās ābeļu rindas stiepjas iespaidīgi tālu, dārzs tiek gādīgi uzturēts, apdobes – regulāri frēzētas. Dažviet akurātās līnijas pārtrauc kukaiņu mājas, kas uzbūvētas derīgo insektu pievilināšanai.

Glabātavā sagūluši sārtvaidži no tādām zināmām šķirnēm kā ‘Auksis’, ‘Antejs’, ‘Kovaļenkovskoje’, kā arī no jaunajām izskatīgajām, pret slimībām izturīgajām un tāpēc bioloģiskajiem komercdārziem piemērotajām Latvijas šķirnēm ‘Dace’, ‘Gita’ un ‘Monta’. Āboli glabājas nesen uzbūvētajā modernajā noliktavā, kurā ieguldīts aptuveni pus-miljons eiro pašu līdzekļu. Tajā četrās ietilpīgās īpaša režīma kamerās tādas ziemas šķirnes kā ‘Monta’ var uzglabāt ilgstoši, faktiski līdz pat nākamajai ražai. Noliktavā pavisam var uzglabāt līdz pat 500 t augļu. Optimālā ābolu uzglabāša-nas temperatūra ir 1.5–2 °C.

Kliedē priekšstatus par bioāboliem

Pienjāņu āboli un sulas no rudens līdz ražas krājumu beigām pieejami lielā daļā bioloģiskās pārtikas veikalu Rīgā, tāpat arī Svaigi.lv, Rāmkalnu veikalos, būtisks partneris ir lielveikalu tīkls Rimi. Pienjāņu agronome Inese Skrēbena atzīst, ka cenšas izpatikt pircējiem, atlasot tikai izcilus ābolus un tādējādi kliedējot priekšstatu, ka bioloģiskajiem āboliem noteikti jāizskatās ne sevišķi pievilcīgiem. Inese savulaik strādājusi augļkoku šķirņu salīdzināšanas stacijā Bauskā. Viņa atceras, ka tur audzētos ābolus noliktavās Rīgā nograuzušas peles, kamēr importa ābolus tās nav aiztikušas.

Tā kā šajā apkaimē zeme ir visai smilšaina, ļoti liela nozīme ir agrotehnikas pasākumiem, stāsta Inese. Pirms stādījumu veido-šanas vispirms tiek izaudzēts zaļmēslojums no āboliņa, vīķiem, zirņiem, eļļas rutkiem, ko rudenī iestrādā augsnē. Stādot izmanto slieku biohumusu no bioloģiskas saimniecības. Vēlāk stādījumi tiek regulāri mēsloti ar kūtsmēsliem, tiek izmantots arī bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauts fosfora mēslojums, ko iegūst no jūras aļģēm. Vasaras sezonā ābelītes caur lapām dažas reizes saņem bioloģiskajā lauksaimniecībā atļautu mēslojumu, tostarp no biohumusa ekstrakta, kas sniedz augiem nepieciešamos mikroelementus. Vasarās nākas augus apstrādāt nakts laikā, stāsta Inese, dažkārt darbi ieilgst līdz pusnaktij, lai mēslojums neciestu no saules vai vēja iedarbības. „Nemaz nav tā, ka bioloģiskajam augļkopim nekas cits nav jādara, kā vien iestādīt ābelītes un gaidīt ražu. Patiesībā ir ļoti daudz darba,” atzīst Inese. Saimniecība bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu ieguvusi pirms trim gadiem.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir cīņa ar slimībām un kaitēkļiem. Lai sasniegtu labākus rezultātus, Pienjāņi sadarbojas ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, kas pēta Latvijā pagaidām nereģistrētu bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Mūsu valstī šī joma faktiski joprojām ir baltais plankums, tāpēc novērojumi un pētījumi ir ļoti būtiski, lai nozare spētu attīstīties un kļūtu konkurētspējīgāka.

Izaicinājums ir arī laistīšana, iepriekš laistīts ar rokām, ar cisternu pievedot ūdeni no saimniecībā izveidotā dziļurbuma. Pērnvasar pa laikam tomēr lijis, tādēļ, lai gan zeme ir visai sausa, par ražas apmēru sūdzēties nevar, pat neskatoties uz pavasara salnām, kas pabojāja dažu agrāko šķirņu ražu.

Pienjāņu dārzs nemitīgi attīstās, arī pērnruden Inese gatavojās ābelīšu stādīšanai vēl 3 ha platībā, tiklīdz beigušies ražas vākšanas darbi. Uz hektāru stādīs tūkstoš koku, veidojot biezāku stādījumu, nekā tas darīts līdz šim. Aizsardzībai no vēja gar ābeļdārza malām tiek stādītas lielaugļu lazdas, pēc laika sāks ražot arī tās.