Sarežģītas ģeopolitiskās situācijas apstākļos, kad augu mēslojuma pieejamība ir ierobežota un tas ievērojami sadārdzinājies, priekšplānā izvirzās jautājums par biotehnoloģiski ražotu, inovatīvu produktu izmantošanas ienesīgumu.

Zaļais kurss augkopībā
Klimata pārmaiņas un apkārtējās vides negatīvās izmaiņas liek pārvērtēt rīcības plānus un izvēlēties uz ilgtspējīgu saimniekošanu vērstu pieeju. Eiropas Zaļais kurss ir pieņemts jau 2019. gada nogalē, tas paredz ilgtermiņa stratēģijas un rīcības plānu, lai līdz 2050. gadam ES tiktu panākta klimatneitralitāte jeb oglekļa neitralitāte un ekonomiski efektīva resursu izmantošana. Zaļā kursa mērķi ir savstarpēji saistīti un būtiski skar lauksaimniecības nozari un tās attīstību.

Lauksaimniecības uzņēmumiem, kas ražo augkopības produktus, ir svarīgi, ieviešot Zaļā kursa nosacījumus, saglabāt ražas agrākajā līmenī. Kā uzskata lauksaimnieki, Eiropas Komisijas izvirzītie nosacījumi un nacionālā līmenī pieņemtie Kopējās lauksaimniecības politikas mērķi ir ilgtspējīgi, tomēr to ieviešana ir problemātiska, jo trūkst ekonomiski pamatotu aprēķinu un padziļināti izskaidrojošu vadlīniju lauksaimniecības nozarei Latvijā, kā arī netiek piedāvāti alternatīvi risinājumi turpmākai rentablai saimniekošanai. Līdz ar to katra saimniecība šobrīd individuāli meklē alternatīvus risinājumus.

Izpētot lauksaimniecības nozares problemātiku augkopībā, autore ir izvērtējusi Latvijā pieejamos inovatīvos produktus, apkopojusi informāciju par Latvijā ražotiem un tirgū pieejamiem inovatīviem produktiem, to efektivitātes pētījumu rezultātiem un veikusi ekonomiskos aprēķinus, lai izstrādātu finansiāli izdevīgākos priekšlikumus saimniecībām, kas ražo augkopības produkciju...

Pilnu rakstu lasiet Jūlija SAIMNIEKS LV numurā!