Saimnieks LV / 2020.gads (Maijs.)

Par to, cik daudz piena tesmenī būtu jāpaliek pēc slaukšanas, viedokļi dalās. Daudzi slaucēji, balstoties uz ilgu gadu pieredzi, cenšas izslaukt tesmeni sausu. Tikmēr citu kolēģu pārliecība ir – ja tesmenī pēc slaukšanas paliek nedaudz piena, tas govs veselībai ļaunumu nenodara, jo šis piens tiks izslaukts nākamajā slaukšanas reizē. Kuram ir taisnība?

Pirms atbildēt uz šo jautājumu, jāsaprot, kur un cik daudz piena paliek pēc ķekara noņemšanas un kādas sekas tas atstāj uz tesmeņa veselību. Katrs slaucējs zina, ka slaukšanas beigās, pavelkot ķekaru ar rokām, iespējams izslaukt vēl mazliet piena. Šo pienu, kas sakrājies piena ejās, bez ķekara vilkšanas nav iespējams izslaukt. Govīm ar lieliem, nokareniem tesmeņiem (vecākas govis, gaļas šķirnes), ar ķekaru vilkšanu var izslaukt pat 1 kg papild piena. Govīm, kurām iepriekš bijis mastīts, ķekaru vilkšana palielina izslaukumu pat līdz 2 kg slaukšanas reizē. Savukārt govīm ar kompaktiem, veseliem tesmeņiem pēc ķekara noņemšanas tesmenī paliek aptuveni 100–200 g piena. Vairumam govju pēc ķekara noņemšanas tesmenī paliek 300–500 g piena, turklāt tas
nemainās, ja govis slauc biežāk.

Nepilnīgi izslauktām govīm ne tikai samazinās izslaukums ilgtermiņā, bet arī cieš tesmeņa veselība. Daudzi saimnieki ir pieredzējuši: ja govs iziet no slaukšanas zāles neizslaukta, tad strauji pieaug somatisko šūnu skaits vai arī govij sākas akūts mastīts. Tas notiek tāpēc, ka piens satur barības vielas baktērijām. Ja tesmenī ir mastīta ierosinātāji, tie kopā ar pienu netiek izslaukti, bet vairojas un rada toksīnus neizslauktajā pienā. Govīm ar klīnisku mastītu ir ļoti svarīgi tikt izslauktām pilnībā, lai veicinātu ātrāku izveseļošanos. Dažkārt tā var būt pat vienīgā ārstēšanas metode.

Slaukšanas efektivitāti ietekmē arī tesmeņa anatomija. Govīm, kurām nav stingras robežas starp pupiem un tesmeņa pamatni, pupu gumijas mēdz rāpties augšup, daļēji noslēdzot pamatnē esošās piena ejas. Piena plūsma pupos samazinās, daļa piena paliek neizslaukta. Slaukšanas beigās pupi saplok, vēl vairāk veicinot pupu gumiju rāpšanos. Šādos gadījumos palīdz ķekara vilkšana ar roku.

Pēc pētījumiem, 40 % govju tesmenī paliek vairāk nekā 0.5 kg piena, 10 % govju no 1 līdz 2 kg. Īstermiņā tas samazina iegūtā piena daudzumu, bet ilgtermiņā rada neatgriezeniskas izmaiņas tesmeņa audos, govs kļūst mazāk produktīva. Tesmenī palikušais piens rada vidi mastītu patogēnu attīstībai. Ja slaukšanas rutīnas laikā govis tiek pietiekoši atrietinātas (ķekars pielikts 60–120 sekundes pēc pupu notīrīšanas) un slaukšanas iekārta ir nevainojamā kārtībā, govis ir iespējams izslaukt pilnīgi, t.i., pēc ķekara noņemšanas tesmenī paliek līdz 300 g piena.

Neizslauktais piens tesmenī atrodams ne tikai piena ejās, bet arī pašos tesmeņa audos – alveolās un šaurajos piena kanālos. Šo pienu nav iespējams izslaukt pat ar augstu vakuumu – tā virzīšanai nepieciešamas tesmeņa muskuļaudu ritmiskas kustības, ko aktivē tikai un vienīgi hormons oksitocīns, kas tiek izstrādāts galvas smadzenēs. Oksitocīna izdalīšanās un piena plūsma slaukšanas laikā turpinās 8–10 minūtes, bet pēc tam strauji krītas, līdz izzūd pavisam. Piena atdeve izsīkst pat tad, ja tesmeņa audos palicis piens. Tas izskaidrojams ar to, ka oksitocīna iedarbība uz tesmeņa audiem ar laiku samazinās, muskuļšūnas nogurst – oksitocīns darbojas vien neilgu brīdi. Precīza slaukšanas rutīnas izpilde, tajā skaitā pietiekama govju atrietināšana ir svarīgs priekšnoteikums ātrai un pilnīgai piena atdevei un optimāla slaukšanas laika iespējamībai. Raksturojošs izpildes rādītājs, ko ikdienā vērtēt, ir slaukšanas ilgums, kuram vajadzētu būt īsākam par piecām minūtēm.

Mēģinot izslaukt tesmeni sausu (īpaši slaucot rociņas režīmā), govis tiek pārslauktas – slaukšana turpinās, jo kādā no ceturkšņiem, tipiski aizmugurējos, vēl ir piens, kamēr izslauktie ceturkšņi turpina slaukties bez piena plūsmas. Rezultāts ir sāpīga pieredze govij un sabojāti pupu gali, konkrēti – keratozes dažādās stadijās. Govīm ar bojātiem pupu galiem ir lielāks mastīta risks un bieži vien hroniski paaugstināts somatisko šūnu skaits. Nepilnīgas ceturkšņu izslaukšanas biežākie iemesli:

•    pārāk īss govs sagatavošanas laiks un/vai ķekaru pievieno-šana uzreiz pēc pupu notīrīšanas,
•    nepareizs ķekara novietojums – sasvēries uz sāniem vai uz priekšu,
•    slaukšanas iekārtas neapmierinošs tehniskais stāvoklis –nepareiza pulsatora darbība,
•    nepareiza izmēra vai nolietotas pupu gumijas.

Ja rodas šaubas par slaukšanas izpildi, ieteicams konsultēties ar servisa speciālistu vai fermu konsultantu.