Saimnieks LV / 2021.gads (Septembris.)

Pēc ražas rekordiem pērnajā sezonā arī šī gada pavasarī un vēl vasaras sākumā sējumi izskatījās ļoti daudzsološi. Tomēr pēc Jāņiem daba izspēlēja nelielu joku. Tā nu šovasar sagaidījām rekordkarstumu, nevis optimistiski cerētās rekordražas. Lai gan vidējās ražas salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir ievērojami zemākas, eksperti uzskata, ka augstās biržas cenas lielākoties atsver ražošanā ieguldīto un par šīs sezonas rezultātiem tomēr nevar sūdzēties.

  Zinta Jansone, LPKS VAKS komercdirektore:
– Ražas augusta vidū ir ļoti dažādas pa reģioniem un, protams, laukiem. Tās ievērojami atšķiras no pavasarī un vasaras sākumā cerētā un ir vidējas salīdzinājumā ar citiem gadiem: ziemāju agrajām šķirnēm 3.5–6.5 t/ha, vēlajām atkarībā no reģiona 4.5–8 t/ha, rapšiem 2.5–4.5 t/ha. Mazākās ražas bija laukos, kur uzdarbojušies smecernieki tandēmā ar balto puvi. Zemas vasarāju ražas ir arī reģionos, kur pietrūka no krišņu un vasarāji sēti vēlu. Ražas lielums un kvalitāte vairāk atkarīga no konkrētā lauka, augsnes agrofona un, protams, paša lauksaimnieka ieguldījuma un nokrišņu daudzuma.

Cerētās ražas nav arī tur, kur pavasarī sējumi bija vairāk cietuši no sniega pelējuma un svarīgā augu attīstības stadijā trūka nokrišņu.

Augusta vidū trešā daļa ražas vēl nav nokulta. Palicis nedaudz ziemas kviešu, rudzi, tritikāle un lielākā daļa vasaras kviešu, mieži, auzas, rapši, zirņi un pupas. Laikapstākļi šogad divas nedēļas lutināja lauksaimniekus, tad grudi bija sausi un kult viegli, bet no augusta sākuma tieši otrādi – ražas vākšanu traucē biežās lietusgāzes.

VAKS kopā ar lauksaimniekiem ir fiksējuši aptuveni 25 % no kopējā graudu iepirkuma. Graudu cenas pašlaik ir grūti komentēt, jo biržā tās nepārtraukti ir augšupejošas un mainās katru dienu.

Šogad plānojam iepirkt 350 tūkst. t graudu, vēl gaidām trešo daļu šī apjoma. Šī gada rekords VAKS bija 13 tūkst. t dienā, t.i., 648 kravas piecos pieņemšanas punktos. Vidējais kravas lielums – 19 t. Šogad lielākoties tiek iepirkti pārtikas kvalitātes graudi ar ļoti augstu proteīna saturu un vidēju tilpumsvaru. Pa  reģioniem ir vērojama zemāka tilpummasa, lietus dēļ daudz ziemāju labības jau sāk sadīgt vārpās. Graudi tiek eksportēti uz dažādām Eiropas valstīm – Spāniju, Vāciju, Somiju un citur pasaulē. Mūsu lielākais izaicinājums šogad ir savākt visu ieplānoto ražu un to pēc iespējas labāk pārdot, lai lauksaimniekiem būtu prieks par absolūtiem cipariem.

   Edgars Ruža, LPKS LATRAPS Valdes priekšsēdētājs:
– Jūnija beigās un jūlija sākumā, skatoties uz graudaugu un rapšu sējumiem, šķita, ka varētu sasniegt jaunus ražas rekordus, taču lielais karstums jūlijā liedza graudaugiem normāli nogatavoties. Līdz ar to ražas ir par 25 % mazākas kā iepriekšējā gadā un par 50 % mazākas par cerēto pēc sējumu izskata līdz Jāņiem. Viena problēma ir krietni mazāks iekūlums, otra – karstuma dēļ pārtikas standartam neatbilstošā tilpummasa. Līdz ar to mums jāmeklē risinājumi, kā pārdot lielāko daļu iepirkto kviešu, jo pircēji nav gatavi pirkt pārtikas graudus, kas pilnībā neatbilst šim standartam. Tā kā graudu tilpummasas problēma novērojama arī Krievijā un Francijā, tad ceram, būs iespēja kaulēties ar pircējiem, lai kravas tomēr paņem. Šīs cerības aptumšo augstās biržas cenas, jo, par tām iegādājoties produktu, pircējs vēlas saņemt arī ekstra kvalitāti. Pupas izskatās gaužām žēlīgi, jo to ziedēšanas laikā bija liels karstums, bet tas pupām ļoti nepatīk – ziedi nokrīt un pākstis neaizmetas. Līdz ar to dažviet saimnieki, iespējams, pat nemēģinās tās kult un vienkārši iestrādās zemē. Varētu teikt, ka daba šoreiz ar mums ir nedaudz pajokojusi. Kopumā būtu grēks daudz sūdzēties, jo cenas kompensē neiegūto ražu un lielākā daļa saimnieku ir gana optimistiski – šobrīd sēj ziemājus un gatavo augsni ziemas kviešiem.

Tā kā šogad ražas novākšana sākās daudz ātrāk nekā plānots, tad uz 16. augustu kooperatīvā piegādes apjomi realizācijai ir lielāki nekā pērn. Tomēr jārēķinās, ka kulšana praktiski ir beigusies – vēl nav novākti tikai kādi 20 %. Pērn augusta vidū kulšana vēl ritēja pilnā spēkā. Rēķināmies, ka šogad iepirkums būs par 30 % mazāks kā iepriekšējā gadā.

Šogad ziemā un pavasarī, kad redzējām pirmo cenu lēcienu, bija liela aktivitāte cenu fiksēšanā. Protams, šobrīd cenas uzlekušas rekordaugstu un sākotnējās fiksācijas vairs nešķiet ļoti pievilcīgas. Arī cena pavasarī bija apmierinoša un pamatota attiecībā pret ražošanas izmaksām, betproblēma  rodas salīdzināšanā.

Tur neko nevar darīt – tāds ir tirgus ar saviem nezināmajiem. Arī šobrīd, augusta vidū, nezinām, vai būs cenu kritums vai notiks vēl viens lēciens. Tā kā daudzi reģioni – gan Amerika, Kanāda, gan Krievija un liela daļa Eiropas – šovasar cietuši no karstuma, tad arī ražas prognozes, balstoties uz to, cik ir nokults un kāda ir ražas kvalitāte, ar katru nākamo nedēļu ievērojami slīd uz leju. Amerikas Lauksaimniecības departaments 13. augustā nāca klajā ar jauno ražas prognozi Krievijai, kas tika samazināta par 13 milj. t. Tam momentāni sekoja eksplozīvs cenu lēciens. Pašlaik ir izveidojusies situācija, kad esam sasnieguši globālo pārtikas graudu rezervju robežu un kādā mirklī to varētu pietrūkt.

Manuprāt, cenai nav daudz iespēju vēl kāpt, jo patērētāji vairs nespēs samaksāt. Kā redzējām 2012. gadā, kad cenas sakāpa ļoti augstu, daudzās mazāk attīstītās valstīs sākās nemieri un sacelšanās, jo cilvēkiem nebija, ko ēst. Tas ir viens no faktoriem, kas varētu bremzēt tālāku cenu kāpumu. Latvijā graudus pārdodam dzirnavniekiem un putnkopjiem, bet pārpalikumu eksportējam uz Arābijas pussalu un Dienvidāfrikas reģionu.

Šogad pirmo reizi LATRAPS pastāvēšanas 20 gados tā pieņemšanas punktos rindu nebija un graudus kraut kaudzēs uz laukumiem nācās minimāli. Tas tāpēc, ka ražas bija mazākas un līdz lietiem nokultie graudi nebija jāapstrādā – viss notika ļoti rimti, bez aizķeršanās. Esam ļoti apmierināti ar Alpha ostas kapitāldaļu iegādi, tur ātri un efektīvi šogad varējām uzkraut savas kravas. Arī tāpēc šogad pieņemšanas punktos darbi veicās raiti. Karstākajā posmā pieņēmām pusotru tūkstoti tonnu graudu dienā, Elejā vidēji 400 kravas dienā.

Pašlaik intensīvi notiek zirņu pārstrāde, kas virzās uz priekšu pēc plāna. Ceram, ka nepiemeklēs kādas globālas vētras, kas atkal sagrozīs visas pasaules plūsmu, bet tieši otrādi – Covid-19 radītās problēmas un cenu jautājums atrisināsies. Uzskatām, ka nodrošinājumā ar pārtiku zirņi ir viens no risinājumiem.

   Sandris Bēča, LPKS Durbes grauds valdes priekšsēdētājs:
– Šogad agrāk nekā citus gadus sākās kulšana un viens otrs saimnieks līdz augusta sākumam jau bija novācis visu ražu. Arī tāds ekstrēms karstums līdz šim vēl nebija piedzīvots. Ražai tas, protams, par labu nenāca – visā Latvijā novāktie graudi ir ar zemu tilpummasu. Saimniekiem, kuri laukus vēl nebija nokūluši līdz augusta vidum, lietus dēļ graudi sākuši dīgt un derīgi vairs tikai lopbarībai. Tomēr kopumā šī sezona nav tā sliktākā, vidējās ražas vismaz Kurzemes pusē ir pieņemamas – 6–7 t/ha.

Mūsu biedriem šī gada lielākais izaicinājums bija straujais ražas novākšanas temps, sausums un karstums, ko papildināja augstā ugunsbīstamība. Augusta vidū nokults aptuveni 80 %, vēl palikušas pupas. Tās šogad ir tik sliktas kvalitātes, ka jādomā, vai vispār ir vērts novākt.

Pārsvarā Durbes grauds iepircis kviešus, otrā vietā pēc apjomiem rapšus, tad auzas. Līdz šim iepirkts nedaudz mazāk kā pērn, bet domāju, ka līdz sezonas beigām būsim iepirkuši tikpat vai pat nedaudz vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Aktīvās kulšanas laikā pieņēmām 200–300 kravas jeb 3–4 tūkst. t dienā.

Pašlaik biržās vērojams liels cenu lēciens, kas mūs, iespējams, aizvedīs pie kārtējā burbuļa, kam kaut kad būs jāplīst. Biržas cenas augusta vidū ir stipri augstākas par tām, kādas fiksēšanai bija pieejamas ziemā.

Ievērojami cēlušās arī izejmateriālu – minerālmēslu un sēklas cenas. Ir pat vērojams atsevišķu preču deficīts. Nebūs vienkārši – nav pamata ieslīgt labsajūtā, spriedze nemazinās.

Mums galvenais ir apkalpot savus biedrus un no viņiem iepirkt visu saražoto. Aptuveni puse no iepirktā bija par fiksētām cenām – šoreiz lielāki ieguvēji ir tie, kas riskēja un nebija noslēguši līgumu par konkrētu cenu. Salīdzinājumam – ziemā saimnieki rapsim fiksēja cenu ap 400 EUR, bet augusta vidū biržas cena ir ap 550 EUR. Līgums ir līgums, un saimnieki to godam ir izpildījuši.

No visa iepirktā tepat Latvijā paliek tikai auzas, jo mums ir ļoti laba sadarbība ar Dobeles dzirnavnieku, kur pārstrādei nonāk mūsu biedru saražotās auzas. Pārējais ar graudu tirgotāju starpniecību tiek eksportēts.

Par rindām šogad nebija jāsatraucas. Dažreiz, protams, bija neliels sastrēgums pīķa stundās, bet lielākoties kravas bija iespējams nodot jau pusstundas laikā. Domāju, ka visi prom devās apmierināti. Vairāk mums ir jārisina loģistikas jautājumi par kravu tālāku transportēšanu, nevis kravu pieņemšana, jo mūsu biedru kopraža ir divreiz lielāka par Durbes grauds kompleksu ietilpību. Šajā ziņā mums nedaudz palīdzēja arī lietus, jo tad pierima ienākošo kravu plūsma un varējām paspēt atkraut.

Šogad pilnvērtīgi darbu uzsāka mūsu pērn pabeigtā filiāle Priekulē. Tā kā zemnieki ir ieinteresēti un pieprasījums ir liels, jau domājam, kā palielināt tās kapacitāti.

   Ričards Riepšs, Otaņķu Dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs:
– Šogad raža ir vidēja gan kvalitātes, gan apjoma ziņā. Rekordi nebūs. Uz augusta sākumu vidēji ir novākts ap 50 % labības. Mēs pārstrādei iepērkam lielākoties tikai vasaras miežus, no kuriem ražojam Premium pērļu grūbas, smalkās pērļu grūbas, tradicionālās miežu grūbas, miežu putraimus, kā arī maisījumus Gudrie Graudi MIX 1, MIX 2, MIX 3. Tā kā šobrīd (augusta vidū) aktīvi tiek kultas ziemāju kultūras, vasaras miežu iepirkums vēl tikai priekšā. SIA Otaņķu Dzirnavnieks neveic iepriekšēju līgumu fiksāciju. Graudi tiek iepirkti pēc tirgus tā brīža faktiskās cenas.

Pagaidām galvenā kvalitātes problēma, ar kuru saskaramies, ir graudu tilpummasa. Mūsu produktu ražošanā šis ir viens no galvenajiem rādītājiem. Ziemas kultūru raža ir daudzmaz stabili vidēja, bet vasaras kultūru ražas atšķiras pat vienas saimniecības ietvaros. Kur lauki ir dabūjuši pietiekami mitruma vai augsne ir auglīgāka, tur raža ir augstāka, savukārt, kur ir smilšaināka augsne un lietus pietrūcis, tur raža ir pat ļoti zema.

Visus iepirktos graudus pārstrādājam uz vietas. Tā kā esam ne tikai ražošanas, bet arī beramkravu loģistikas uzņēmums, tad klientu kravas tiek pārvadātas dažādām vajadzībām – gan eksportam, gan vietējam tirgum, gan ražošanai.

Iepirktie apjomi nav tik lieli, lai radītu loģistikas problēmas vai rindas. Kravas uz ražotni vedam ar savu autotransportu pēc konkrēta grafika. Ikdienā Otaņķu Dzirnavnieka Transporta nodaļa nodrošina loģistiku aptuveni 120 mūsu un apakšuzņēmēju kravu pārvadātāju transportam visā Baltijā. Katru gadu augustā visos pieņemšanas punktos ir sastrēgumi, tad vienmēr trūkst automašīnu. Nedomāju, ka šajā ziņā tuvākajos gados kas mainīsies.

Šī gada lielākais izaicinājums mums ir vienlaicīga visu kultūru nogatavošanās, jo īsā laikā ir jāpārvadā lieli apjomi.

   Gatis Aispurs, Balticovo Feed Graudu iepirkumu un barbas izejvielu pārdošanas daļas vadītājs:
– Salīdzinot ar citiem gadiem, šogad graudi ir jauktas kvalitātes – no extra klases līdz pat lopbarības kvalitātei. Tas skaidrojams ar laikapstākļu izmaiņām jūnija beigās un jūlijā. Saulainais, sausais laiks vasaras pirmajos mēnešos palīdzēja nokult labas kvalitātes graudus; līdz 20. augustam ir nokults aptuveni 70–80 %. Tomēr lietavas kavē novākt atlikušo daļu. Ir reģioni, kuros jau nedēļu nevar iebraukt laukā un ar katru brīdī atlikusī raža tuvojas lopbarības graudu kvalitātei.

Graudus vistu barības ražošanai iepērkam nepārtraukti, jo Balticovo ganāmpulkā ir 3.1 milj. vistu, kuru pabarošanai diendienā nepieciešams ievērojams apjoms barības. Sadarbojoties ar vietējiem zemniekiem graudu iepirkšanā, varam pārliecināties par graudu un citu barībai nepieciešamo izejvielu kvalitāti, tāpēc šogad uzsākām jauna graudu elevatora izbūvi Iecavā. Saspringtajā ražas novākšanas laikā jebkāda gaidīšana rada dīkstāvi, turklāt ierobežo maksimāli iespējamo graudu pieņemšanas apjomu. Plānots, ka jaunais elevators kopā ar esošo pieņems līdz 360 t/h graudaugu, un kopējā ietilpība ir 53 000 t.

Graudus pieņemam trīs punktos (Iecavā, Bēnē un Madonā) gan darbdienās, gan brīvdienās – atkarībā no pieņemšanas punkta. Tomēr ražas novākšanas karstajos brīžos, kad visi reizē izmanto labos laikapstākļus, graudu nodošanai ir liels pieprasījums. Lai zemniekiem nebūtu jākavē laiks dīkstāvē, esam investējuši vairāk nekā 3 milj. EUR jaunā elevatora izbūvē, kas nākotnē samazinās graudu pieņemšanas laiku.

Jaunais graudu elevators un Balticovo šogad izveidotā struktūrvienība Balticovo Feeds, kas ražo dējējvistu barību, palīdzēs vairot kvalitatīvas barības pieejamību arī citiem putnkopjiem, sniedzot iespēju iegādāties rūpīgi izstrādāto un sabalansēto dējējvistu barību mazumtirdzniecībā.

Ņemot vērā Balticovo Feeds plānus un ražošanai nepieciešamos graudu apjomus, esam paredzējuši iepirkt vismaz 110 000 t graudu, pašlaik (uz 20. augustu) esam pieņēmuši 45 000 t. Lielāko daļu graudu iepērkam par tirgus cenām, kas šobrīd ir sasniegušas augstāko punktu kopš aprīļa. Šogad graudu tirgus ir ļoti svārstīgs, un vienas dienas laikā cena var mainīties par vairākiem eiro gan uz augšu, gan leju. Balticovo visus iepirktos graudus izmanto putnu barības ražošanai, kas tālāk pārtop olās. Aptuveni 70 % produkcijas tiek eksportēts uz vairāk nekā 20 valstīm gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Tādā veidā varam eksportēt produktu ar pievienoto vērtību, ko atzīst sadarbības partneri ārvalstīs.

Katrā nozarē pēc pandēmijas laiks ir izaicinošs, jo ikdienā jārūpējas ne tikai par ražošanas procesu, bet arī drošbas risinājumiem. Tomēr lielākais izaicinājums ir pašreizējā nenoteiktība, kas ietekmē cenu svārstības tirgū. Otrs izaicinājums ir vietējo graudu pieejamība, jo liela daļa Latvijā izaudzēto graudu tiek eksportēti un ražotājiem, kas vēlas izmantot vietējās izejvielas, ir jākonkurē ar cenām, kādas ir eksporta tirgū.

   Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs:
– Graudu pieņemšanas sezonu Dobeles dzirnavnieks šogad atklāja jau 12. jūlijā ar pirmo miežu kravu Dobelē. Šobrīd graudus pieņemam gan uzņēmumā Dobelē, gan graudu pieņemšanas punktos Aucē un Gulbenē, kur darbojas arī neliela kalte. AS Dobeles dzirnavnieks līdz 20. augustam bija pieņēmis ievērojamu daļu pārstrādei nepieciešamā graudu daudzuma. Šogad vienlaikus nogatavojās un tika pieņemti visu kultūru graudaugi – ziemas kvieši, mieži, auzas, rapši, rudzi, tritikāle, kā arī vasaras durum kvieši un zirņi.

Cenšamies darīt visu iespējamo, lai piegādātājiem pie mums būtu jāpavada pēc iespējas mazāk laika, taču šī gada sezona ir ļoti izaicinoša arī mums, jo visi graudu veidi bija vienlaikus gatavi kulšanai un graudi bija dažādas kvalitātes. Aktīvākajās dienās pieņēmām 400–500 transporta vienību.

Graudu kulšanas sezonas sākumā pirmās kviešu kravas bija ar tilpummasu 68 kg/hl, kopumā šosezon kviešu tilpummasa ir 76 kg/hl. Karstums ir darījis savu, un Latvijas pamatkultūru graudi ir izkaltuši nenobrieduši. Visbēdīgāk šīs vasaras karstums ir ietekmējis auzas, kurām ir ļoti daudz tukšu un sīku graudu, nereti sastopama tikai 38 kg/hl tilpummasa. Vidēji auzām šogad tā ir ap 50 kg/hl.

Vislabāk šīs vasaras karstumā jutās pastas gatavošanai piemērotie cietie jeb durum kvieši. Salīdzinājumā ar aizvadīto gadu tie ir devuši nedaudz mazāku ražu, taču kvalitātes parametri ir lieliski. Durum kviešu tilpummasa vidēji ir 78–79 kg/hl robežās. Labu ražu un kvalitāti gan bioloģiskajās, gan konvencionālajās saimniecībās uzrādījuši arī mūsu sezonas jaunumi – īpašas cepumu kviešu šķirnes sējumi un speltas kviešu šķirnes. Šī gada raža ir ap 8 t/ha, ar pietiekamu mitruma daudzumu būtu ap 10–11 t/ha.

Ražas vākšanas sākumā kultajiem graudiem tilpums bija zemāks kā citus gadus, taču proteīns, lipeklis un cietes kvalitāte bija ļoti laba. Pēc lietus perioda vāktajiem graudiem pazuda cietes kvalitāte, jo kvieši sākuši dīgt. Šosezon auzām pazūd krāsa – tās ar katru dienu kļūst tumšākas.

Tā kā šogad visi graudaugi nogatavojās ātrāk, aicinājām durum jeb cieto kviešu audzētājus sākt kult jau no 27. jūlija. Lielākā daļa zemnieku šim aicinājumam atsaucās un cietos kviešus nokūla 10 dienu laikā – līdz 7. augustam. Vasaras durum kviešiem, kas tika kulti šajā periodā, ir ļoti laba kvalitāte un tipummasa. Diemžēl tiem, kuri neiekļāvās šajā termiņā, pārtikas kvalitāti vairs neizdevās sasniegt, jo graudi sadīga. Līdzīgas problēmas piedzīvoja arī parasto kviešu audzētāji, jo laiks vienlaicīgi bija gan mitrs, gan silts.

AS Dobeles dzirnavnieks, viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā, šogad plāno pieņemt kopumā 350 tūkst. t graudu, tajā skaitā aptuveni 15 % bioloģiski audzēto. To veicinās š.g. jūlija sākumā atklātās jaunās ražotnes – bioloģisko graudu pārstrādes infrastruktūra un inovatīva pastas ražotne.

Absolūti lielākā daļa Dobeles dzirnavnieka iepirkto graudu tiek pārstrādāta mūsu ražotnēs, taču, ja redzam, ka esam pieņēmuši kāda veida vai kvalitātes graudus apjomā, kas pārsniedz mūsu vajadzības, tad eksportējam.

Dobeles dzirnavnieks jau aptuveni 10 gadus, sadarbojoties ar lauksaimniekiem, veic graudu cenu iepriekšēju fiksēšanu – zemnieki var nofiksēt šī gada oktobrī un novembrī cenu graudiem, ko kuls tikai nākošā gada augustā. Mēs gan aicinām savus sadarbības partnerus fiksēt tikai aptuveni 30 % no gaidāmās ražas un rēķināt, par pamatu ņemot lopbarības graudu cenu – ja tā šķiet apmierinoša, tad augstāka kvalitāte viennozīmīgi būs dārgāka. Šogad aptuveni 20 % kviešu un miežu ražas bija fiksēti jau iepriekš.

Graudu cenas šogad ir piedzīvojušas ļoti strauju pieaugumu, un augusta vidū kviešu cena Parīzes biržā svārstījās ap 250 EUR/t. Cenu kāpumu ir ietekmējušas lielās kviešu audzētājvalstis, piemēram, Francija, kur šogad ilgstošo lietavu dēļ ir zemāka raža un aptuveni 40 % nokulto graudu atbilst lopbarības kvalitātei. Pagājušajā nedēļā tika samazinātas ražas prognozes arī Kanādai – par 30 % un Krievijai – par 15 %. Šie apstākļi rada spiedienu uz cenām.

Līdz ar BIO graudu pilna pārstrādes cikla atklāšanu būtiski pieaudzis Dobeles dzirnavniekā pieņemto bioloģiski audzēto graudu apjoms. Patlaban bioloģiskos graudus Dobeles dzirnavniekam piegādā vairāk nekā 200 Latvijas saimniecību. Šosezon uzņēmums iepērk ne tikai BIO auzas, bet arī kviešus, rudzus, miežus, tritikāli un zirņus – gan tieši no lauka, gan jau izkaltētus un iztīrītus. Diemžēl bioloģisko graudu raža paredzama mazāka kā plānots. To veicināja nelabvēlīgie laikapstākļi, piemēram, pavasarī ieilgušās lietavas, kas aizkavēja sēju, un mitrums un siltums, kas ļāva savairoties kaitēkļiem.

   Vidis Armalis, SIA Linas Agro graudu iepirkumu vadītājs:
– Vasaras sākumā tika prognozēts augsts ražas potenciāls, bet laikapstākļu dēļ ne pircēju, ne audzētāju cerības nettaisnojās: gan rapšu, gan kviešu raža ir par aptuveni 1 t zemāka (reģionu ietvaros rezultāti atšķiras), turklāt visā Latvijas teritorijā šogad ir zemāka graudu un rapšu kvalitāte, īpaši tilpummasa kviešiem un eļļas saturs rapšiem.

Pirmais ražas novākšanas posms iesākās veiksmīgi, jo bija sauss un novāktā raža uzreiz bija eksporta preces kondīcijā, tādēļ nebija nepieciešami elevatoru pakalpojumi.

Pirmās šī gada ražas kravas Linas Agro elevatoros ienāca 12. jūlijā (mieži). Otrā ražas novākšanas stadija lietavu dēļ ir iekavējusies līdz pat šim brīdim (augusta vidum), un tas būtiski apgrūtina lauksaimniecības tehnikas nokļūšanu uz lauka un ražas novākšanu. Pašlaik ir nokults aptuveni 60–70 % ziemāju, kā arī gaidāma vasarāju un pākšaugu kultūru novākšana. Šī gada īpatnība – pirmās ražas iesāka vākt Vidzemē un Latgalē.

Tas ir netipiski ierastajai praksei, kad pirmie ražu novāc lauksaimnieki Lietuvas ziemeļu daļā un Latvijas dienvidos (parasti Zemgalē).

Lai gan šogad Latvijā ražas ir zemākas, esam iepirkuši graudus pagājušā gada līmenī un vēl vairāk. Apmēram 60 % no iepirktā apjoma ir par iepriekš fiksētām cenām.

Vērtējot graudu kvalitāti kopumā, varu teikt – izcils proteīns, izcils krišanas skaitlis, vienīgi pieklibo tilpummasa. Graudu kvalitāti un lauksaimnieku darbu negatīvi ietekmēja pēdējās trīs jūlija karstās nedēļas.

Vidēji SIA Linas Agro visos pieņemšanas punktos dienā kopumā pieņem aptuveni 10 000–15 000 t graudu. Šī gada sezonā Linas Agro ir 16 graudu pieņemšanas punkti, no tiem četri ir Graudu centri (Rēzeknē, Jēkabpilī, Grobiņā, Skrundā) un trīs ostas (Rīgā, Liepājā un Ventspilī).

Elevatoros ir dzīvās rindas. Lai darbs tajos neapstātos, nepārtraukti nodrošinām organizētu graudu atkraušanu un nogādāšanu no elevatoriem uz ostām, lai samazinātu tur pavadīto laiku, gaidot rindās. Aptuveni 90 % iepirkto graudu eksportējam uz Āfrikas valstīm.

Linas Agro nemitīgi pilnveido savu darbību, loģistikas procesus un paplašina graudu pieņemšanas punktu skaitu un pārklājumu Latvijā. Tāpat kā citus gadus, lielākie izaicinājumi ir saistīti ar pašu noteiktajiem mērķiem – palielināt apjomus, ātrāk un lauksaimniekam ērtāk apstrādāt darījumus, atvieglot loģistikas u.c. ikdienas jautājumu risināšanu, pilnveidojot lauksaimnieku pieredzi un mūsu sadarbību. Protams, arī zemākas kvalitātes raža rada izaicinājumus gan lauksaimniekiem, gan graudu iepircējiem.

Domājot par lauksaimniekiem, esam izstrādājuši jaunu politiku, kas ļaus vienā dienā pieņemt par 15 % vairāk lauksaimniecības produkcijas. Esam izmainījuši plūsmas organizācija uz ostām – organizējam gan pārvadātājus, gan klientus, lai piegādes notiktu konkrētos laikos, nevis haotiski.

   Romāns Barmins, SIA Elagro Trade graudu tirdzniecības vadītājs:
– Skaidrs ir tas, ka šī gada raža ir zem vidējā līmeņa. Manuprāt, par 20–25 % zemāka kā pērn, bet baidos, ka tas vēl nav gala cipars un kritums būs vēl lielāks. Līdz 20. augustam nokultie apjomi atšķiras pa reģioniem.

Zemgalē nokults aptuveni 90 % labības, Kurzemē 75–80 %, Vidzemē un Latgalē – labi ja 70 %. Ir nokulti gandrīz visi ziemāji, vietām vēl augusta vidū palikuši rapši. Vasarāji Latvijas ziemeļos un austrumos vēl lielākoties ir uz lauka. Tiem, kam dažādu iemeslu dēļ līdz lietavām neizdevās novākt ražu, augusta otrā pusē jāķer moments, lai glābtu to, kas vēl glābjams.

Uz 20. augustu atpaliekam no vidējā iepirkto graudu daudzuma iepriekšējos gados. Lielākā problēma pārtikas kviešiem ir zema tilpummasa un sīkie graudi, bet lopbarībai pēc lietiem noteikti būs arī daudz dīgušo graudu. Mēs darām visu iespējamo, lai no klientiem pieņemtu arī nekondīcijas graudus.

Galvenie Elagro Trade eksporta virzieni nemainās – pārtikas kviešus vedam uz Nigēriju, Saūda Arābiju, rapšus, rudzus un lopbarības graudus uz ES un Lielbritāniju. Kāda daļa paliek arī tepat Latvijā.

Sastrēgumi pieņemšanas punktos bija, diemžēl no tiem grūti izvairīties, kad īsā laika posmā jāpieņem kvantums graudu. Tāpēc katru gadu veicam pieņemšanas punktu un elevatoru modernizāciju, lai mūsu klienti produkcijas pieņemšanas punktos pavadītu pēc iespējas mazāk laika.

   Solvita Avgustova, Scandagra graudu tirdzniecības vadītāja:
– Pavasaris viesa lielas cerības attiecībā uz graudu ražu, taču ieilgušais sausums un karstums stipri samazināja izredzes, un lietainais augusts lika cīnīties, lai rastu iespēju ražu vispār novākt. Šobrīd novāktie graudi ir dažādas kvalitātes, ir ļoti labi pārtikas graudi, ir arī lopbarības.

Lielākā nepilnība šogad ir zema tilpummasa visiem kultūraugiem. Novērojām, ka tā bija neviemērīga, jo no viena lauka varēja ievākt gan augstas klases pārtikas graudus, gan lopbarības graudus. Daudz sīko graudu. Visvairāk ir cietuši vasarāji, kur vietām ražības kritums ir 50 % un vairāk.

Augusta vidū viss notiek atbilstoši plānotajam – gan graudu iepirkumi, gan pārdošana. No visa iepirktā aptuveni 25 % bija par ziemā/pavasarī fiksētām vai daļēji fiksētām cenām. Mēs uzskatām, ka ir pareizi tā sadalīt riskus, t.i., saimniecībām fiksēt salīdzinoši nelielus daudzumus biežāk, tādā veidā nodrošinot diezgan labu vidējo pārdošanas cenu savai ražai. Neviens nevar paredzēt gadu uz priekšu, kurā brīdī būs straujš kāpums vai kritums, ņemot vērā, ka cenu ietekmējošo faktoru ar katru gadu kļūst vairāk, līdz ar to tirgus ilgtermiņā ir arvien mazāk prognozējams.

Graudu cenas ir diezgan augstas, kas izskaidrojams ar zemākām ražām dažādos kontinentos un stabilu pieprasījumu no importētājvalstīm. Aptuveni 90 % no iepirktās ražas aiziet eksportam, pārējais tiek realizēts vietējā tirgū. Atkarībā no ražas kvalitātes un gada graudus eksportējam ne tikai uz dažādām ES valstīm, bet arī ārpus ES: visbiežāk uz Maroku, Alžīriju, Ēģipti, Tunisiju, Dienvidāfriku, Turciju, Krieviju, Ukrainu, Izraēlu, Saūda Arābiju, Arābu Emirātiem, Indonēziju u.c.

Ar katru gadu cenšamies uzlabot graudu loģistikas un pieņemšanas procesus, maksimāli visu automatizēt, lai pēc iespējas pieņemšanas procesu paātrinātu un izslēgtu cilvēciskā faktora kļūdas. Taču neatkarīgi no tā jebkurā sezonā vienmēr būs 1–2 pīķa nedēļas, kad viss var notikt ne tik raiti, kā gribētos. Jau ir ierasts, ka intensīvā ražas novākšanas laikā elevatori strādā 24 stundas diennaktī, šogad esam to izmēģinājuši arī vienā no Rīgas ostām (Mīlgrāvis), tas ļāva mazināt rindas un saīsināt gaidīšanas laika kravu nodošanai ostā. Liepājā palielinājām noliktavu kapacitāti, uzbūvējot jaunu noliktavu BTC (Baltic Transshipment Center) terminālī.

Turpinām attīstīties, pilnveidoties un augt kopā gan ar saimniecībām, gan ar sadarbības partneriem, uzklausot to vajadzības, ierosinājumus un veicot tirgus izpēti un sekojot tā tendencēm.

   Jānis Žugris, SIA Baltic Agro Ražas iepirkuma nodaļas vadītājs:
– Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ražas ir zemākas, bet jāņem vērā, ka 2020. gadā runājām par jauniem rekordiem. Jāskatās, kas tiks kults pēc lietiem, bet var prognozēt, ka vasarājiem ražas būs zemākas par vidējo līmeni. Uz 19. augustu atkarībā no reģiona nokults 70–80 %. Palikuši vasarāji, Ziemeļkurzemē un Vidzemē arī lielākas platības ar ziemas kviešiem. Jūlijā ražas novākšana notika augu diennakti, augusta sākuma ilgstošās lietavas rada problēmas un graudi strauji zaudē kvalitāti.

Uz augusta vidu esam iepirkuši ap 230 tūkst. t dažādu kultūru graudus un rapšus. Turpinās iepriekš slēgto līgumu izpilde, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, lielākā daļa klientu saprot līgumu slēgšanas riskus un atbildību. Laikapstākļi ievieš korekcijas plānos, tāpēc meklējam abpusēji pieņemamus risinājumus un iepērkam graudus, kādi ir izauguši.

2020. gada rudens bija labvēlīgs ziemāju sējai, tāpēc 2021. gada ražas sējumu struktūrā bija lielāks ziemāju kultūru īpatsvars, kas ir ar augstāku ražas potenciālu.

Galvenā graudu kvalitātes problēma ir zemā tilpummasa, iepriekšējos 10 gados ar to nesaskārāmies. Augusta vidū pievienojās vēl viena problēma – dīgušie graudi. Graudu kvalitāte gan reģionu, gan saimniecību līmenī ir atšķirīga.

Ņemot vērā, ka sezona sākās jau jūlija vidū un pirmajās nedēļās kult varēja nepārtraukti dienām un naktīm, izvairīties no sastrēgumiem bija grūti. Lai uzlabotu pieņemšanas jaudas, tika pagarināti pieņemšanas laiki, izmantoti uzkrāšanas laukumi, optimizētas pieņemšanas un loģistikas procedūras. Atkarībā no noliktavas aktīvās dienās pieņēmām līdz 180 kravām. Mūsu lielākais izaicinājums šogad ir atrast risinājumus ļoti svārstīgas kvalitātes graudu izvietošanai un tirdzniecībai.

Šogad turpinām uzlabot graudu pieņemšanas ātrumu un klientiem saprotamu kvalitātes dalījumu. Esam iegādājušies jaunus paraugu noņēmējus un laboratorijas iekārtas, kas saslēgtas kopējā Latvijas Graudu tīklā. Ir veiktas investīcijas arī graudu pirmapstrādes un transportieru iekārtās.

Nākotnes līgumu cenas uz rudeni bija augstākas nekā iepriekšējā sezonā, un graudu audzētāji, izvērtējot savus riskus, slēdza līgumus par rudens piegādēm. Protams, tagad, kad visā pasaulē klimatisko apstākļu ietekmē ražas ir zemākas, cenas ir ievērojami kāpušas.

Graudu cenas šogad ir sasniegušas pēdējo 10 gadu augstākos līmeņus. Jāsaprot, ka Latvija ir eksportētājvalsts un jebkuri notikumi globālajos tirgos atstāj ietekmi arī uz mums. Pēdējo gadu laikā ir pieaugusi finanšu fondu ietekme, kas sakarā ar zemajām naudas ienesīguma likmēm brīvos līdzekļus izvieto preču biržās un veic darījumus tikai ar papīriem atkarībā no ziņu aģentūru informācijas par tirgiem un notikumiem.

Iepirktie graudi tiek pārdoti Latvijas vietējā tirgū un eksportēti uz Baltijas jūras valstīm. Pārtikas kvieši lielākos apjomos tiek krauti uz tālākiem, pamatā Āfrikas tirgiem, kas jau ilgstoši ir galvenie mūsu reģiona graudu pircēji – Alžīrija, Nigērija, Maroka, Kenija.