Saimnieks LV / 2020.gads (Jūlijs.)

Vēl joprojām par jaunu un netradicionālu uzņēmējdarbības sfēru Latvijā tiek uzskatīta briežkopība. Savvaļas dzīvnieku audzēšana veicina mazvērtīgo zemju izmantošanu lauksaimniecībā, tūrisma attīstību un nodarbinātības iespējas, turklāt iegūtā gaļa un ragi tiek piedāvāti eksportam. Tā ir perspektīva lauksaimniecības nozare ar augstu rentabilitāti, kas nodrošina brieža gaļas, ragu un vaislas dzīvnieku ražošanu, kā arī lauku un medību tūrisma attīstību gan valsts robežās, gan eksporta tirgum.

Neskatoties uz nozares lielo potenciālu, vietējais patērētājs nav pietiekami pazīstams un atvērts šai nozarei – Latvijā pieprasījums pēc briežaudzēšanas produktiem ir vēl salīdzinoši mazs, tādēļ briež- audzētājiem, domājot par saražotās produkcijas noietu, peļņu un uzņēmējdarbības attīstību, nākas raudzīties ārpus valsts robežām, kur pastāv pieprasījums pēc šādiem specifiskiem nišas produktiem.

Briežu ragi
Pasaulē tiek realizēti divu veidu briežu ragi – cietie un mīkstie (velvet) ragi. Cietie ragi tiek izmantoti dažādos rūpnieciskos izstrādājumos, suvenīros, daiļamatniecības izstrādājumos, mēbeļu ražošanā un ir pieprasīti Austrumāzijas valstīs un Eiropā, kur to iepirkšanas cena svārstās no 10–20 EUR/kg. Pēc briežu mīkstajiem ragiem ir liels pieprasījums austrumu tirgū to unikālo īpašību dēļ – briežu ragi ir audu komplekss, kas ļoti ātri aug (līdz 3 cm dienā), un ir vienīgais zīdītāju orgāns, kas pilnībā atjaunojas katru gadu. Austrumu medicīnā tos lieto vairāk nekā 2000 gadus. Mīkstie ragi satur visus minerālus un barības vielas, kas nepieciešamas vesela ķermeņa uzturēšanai, un ir labākais dabīgais augšanas faktoru IGF-1 un IGF-2 avots. Briežu mīkstie ragi stimulē asins atražošanu, cirkulāciju un palielina skābekļa daudzumu organismā.

Briežu mīksto ragu ieguve ir samērā ātra un dzīvniekam nesāpīga kosmētiska procedūra, lietojot vietējās anestēzijas līdzekļus. Latvijā un citur Eiropā mīksto ragu ieguve netiek praktizēta. Savukārt Jaunzēlande, kas ir valsts nr.1 pasaulē briežu produktu ražošanā, 2018. gadā eksportējusi vairāk nekā 700 t mīksto briežu ragu.

Komercmedības
Alternatīvs biznesa virziens briežaudzēšanā ir medību piedāvājums speciāli izveidotās teritorijās briežaudzēšanas saimniecībās. Šādas medības tiek maksimāli pietuvinātas savvaļas apstākļiem, bet ar garantiju, ka medījums konkrētajā teritorijā ir. Latvijā šis virziens nav populārs, bet medību saimniecības tiek attīstītas tādās valstīs kā Spānija, Čehija, Ungārija un Austrija. Komercmedības, kas tiek nodrošinātas briežu dārzos, sniedz iespēju klientiem iegūt augstvērtīgu un kvalitatīvu brieža gaļu, kā arī vērtīgu trofeju.

Solis nākotnē – inovatīvu produktu ražošana briežkopībā
2019. gada nogalē četras vadošās Latvijas briežaudzēšanas saimniecības ar biedrību Bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija (BLSDAA), AS Biolat un Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētniekiem ir uzsākušas trīs gadu
zinātnes sadarbības projektu ar mērķi nodrošināt briežu bezatlikuma pārstrādi, izstrādājot tehnoloģijas augstvērtīgu izejvielu iegūšanai, kas ir potenciāli pārstrādājamas produktos ar augstu pievienoto vērtību. Plānots izstrādāt tehnoloģiju asins pulvera ražošanai un cīpslu kolagēna peptīdu ieguvei, kas tālāk var tikt izmantoti funkcionālas pārtikas, kosmētikas un farmācijas rūpniecībā. Pielietojot projektā izstrādātās tehnoloģijas, briežaudzētājiem un citu sugu dzīvnieku audzētājiem būs iespēja piedāvāt tirgum inovatīvas bioizejvielas.

Vaislas briežu realizācija
Vadošajās briežkopības valstīs norit intensīvs dzīvnieku selekcijas darbs. Tiek veidotas gaļas, trofeju un mīksto ragu dzīvnieku audzēšanas saimniecības. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurai ir izstrādāta un Zemkopības ministrijas apstiprināta briežu audzēšanas programma, pēc kuras vadlīnijām darbojas un selekcionē briežus gandrīz 20 atzītas audzēšanas saimniecības, kurās audzētie vaislas dzīvnieki ir ar pārbaudītu kvalitāti un spēj daudz labāk konkurēt pasaules briežaudzēšanas tirgū.

Briežu dārzs kā tūrisma objekts
Briežu audzētāji var izmantot iespēju piedāvāt briežu dārza apskates, veidojot ekskursiju maršrutus – gan kājinieku takas, gan safari izbraukumus. Tūrisms tiek uzskatīts par neatņemamu šī uzņēmējdarbības veida sastāvdaļu. Parasti briežu audzēšanas saimniecībām primārais ir cits darbības virziens un dzīvnieku apskašu organizēšana tikai pakārtotais.

Brieža gaļa
Brieža gaļas diētiskās īpašības, zemais tauku saturs un vieglā garša piesaista arvien vairāk cilvēku valstīs ar augsti attīstītu tradicionālās gaļas industriju. Tā izceļas ar zemu holesterīna un tauku saturu, augstu dzelzs saturu un specifiskām garšas īpašībām. Pētījumi Jaunzēlandē, Austrālijā, Amerikā, Āzijā liecina, ka regulāra brieža gaļas lietošana uzturā par 40 % samazina risku saslimt ar onkoloģiskām slimībām, par 30 % − ar sirds slimībām. Brieža gaļa ir nepieciešama aterosklerozes un anēmijas profilaksei un tiek rekomendēta cukura diabēta slimniekiem. Brieža gaļa neizraisa alerģiskas reakcijas, tādēļ tā tiek izmantota zīdaiņu pārtikas ražošanā.

Izvēle par labu gaļas eksportam
Produkti, kas var tikt virzīti ārvalstu tirgos, ir vaislas dzīvnieki, briežu ragi un brieža gaļa. Vaislas dzīvnieku realizēšana starptautiskajā tirgū balstās ne tik daudz uz mārketinga aktivitātēm, kā uz vaislas dzīvnieka kvalitāti, audzēšanas saimniecības prestižu un dokumentiem, kas apliecina dzīvnieka ģenētiku. Briežu cieto ragu realizācijā aktivitātes papildu noieta veicināšanai ir liekas – visa saražotā produkcija tiek realizēta, ragu uzpircēji visbiežāk paši sniedz savus piedāvājumus audzētājam. Brieža gaļas realizācijas potenciāls ir vāji attīstīts un individuāli saimniecībās tiek saražots nepietiekamā apjomā, lai nodrošinātu konstantu ieņēmumu daļu uzņēmumā. Tādēļ ir vērts aplūkot brieža gaļas kā Latvijas ekportpreces potenciālās iespējas.

Brieža gaļa pasaulē
Pasaulē pieaug pieprasījums pēc speciālās pārtikas, kas saistīts ar dažādām diētām un/vai dzīvesveidu. Cilvēki arvien vairāk uzturā izvēlas lietot dabīgus, bioloģiskas izcelsmes produktus. Šīs patērētāju pirkšanas paradumu izmaiņas liecina par netradicionālās gaļas veidu tirgus izaugsmes iespējām. Tradicionāli eiropieši, skandināvi un Krievijas iedzīvotāji ir lielākie brieža gaļas patērētāji tieši medību sezonā no oktobra līdz decembrim. Izņēmums ir Apvienotā Karaliste, jo tikai aptuveni 16 % medībās iegūtās gaļas sasniedz vietējo tirgu, pārējo apēd paši mednieki un viņu ģimenes vai arī gaļa tiek eksportēta. Vācija ir viena no vislielākajām brieža gaļas importētājām. Par vislielāko brieža gaļas nodrošinātāju un lielāko eksportētāju pasaulē tiek uzskatīta Jaunzēlande, savukārt Eiropa par vienīgo lielo medījumu produktu tirgu, kas gan ir sezonāls un balstās tradīcijās. Pircēji dod priekšroku savvaļas medījumu gaļai, kas iegādāta no vietējā mednieka vai no vietējā audzētāja, kur gaļai ir zināma izcelsme. Katru rudeni Eiropas vietējais brieža gaļas tirgus tiek papildināts ar importu no Jaunzēlandes, konkrētāk − ar saldētiem brieža gaļas produktiem, lai papildinātu vietējo piedāvājumu.

Briežkopības nozare Latvijā
Latvijā brieža gaļas tirgus ir samērā mazs un neattīstīts. Tomēr briežkopībai ir liels potenciāls ekoloģiski tīras, veselīgas pārtikas produktu ražošanai. Latvijas briežaudzētāju perspektīva ir brieža gaļas ražošana vietējam tirgum, eksportam uz lielākiem patēriņa tirgiem – Vāciju, Lielbritāniju un citām Eiropas valstīm. Nepieciešams aktīvi sadarboties ar citām briežkopības saimniecībām, lai nodrošinātu pieprasīto gaļas daudzumu eksportam uz citām Eiropas valstīm, jo salīdzinājumā ar Jaunzēlandi Latvijai ir tā priekšrocība, ka gaļu var transportēt atdzesētu, nevis saldētu, līdz ar to tai ir lielāka vērtība. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) gan Latvijā, gan citās valstīs parasti saskaras ar lielu konkurenci savā mītnes zemē. Globalizācijas process rada papildu spiedienu uz produkta vērtību radīšanu šajos uzņēmumos. Līdz ar to arvien vairāk MVU redz nepieciešamību meklēt ārzemju tirgus iespējas, kas liek mainīt savas stratēģijas. Pastāv veids, kā ieiet tirgū, apvienojoties vairākiem uzņēmumiem ar mērķi radīt produktam augstāku pievienoto vērtību. Tas galvenokārt samazina izmaksas, kas katram atsevišķam uzņēmumam rastos, veidojot ko jaunu sev, kas kādam citam uzņēmumam ir jau attīstīts. Ekonomika visā pasaulē ir cieši saistīta ar starpvalstu tirdzniecību,
un arvien pieaugoša tendence ir internacionalizācija, kas attiecas uz uzņēmumu, kas veic pasākumus, lai palielinātu tā klientu bāzi starptautiskajos tirgos. Līdz ar to par efektīvu stratēģiju brieža gaļas produktu ieiešanai ārzemju tirgū uzskatāma kolektīvā internacionalizācija.

Latvijas briežaudzētāju aptauja
Balstoties uz autores veikto kvantitatīvo pētījumu – aptauju, kuras objekts bija BLSDAA biedri, lielākā daļa Latvijas briežaudzēšanas saimniecību orientējas uz dzīvu dzīvnieku realizāciju, tad seko brieža gaļas realizācija. Nedaudz mazāk saimniecību nodarbojas ar tūrismu briežu dārzos, tam seko komercmedības. Lielākā daļa Latvijas briežaudzētāju gadā būtu gatavi nodrošināt vidēji 1–2 t brieža gaļas realizācijai, audzētāji kopumā ir spējīgi nodrošināt aptuveni 23 t brieža gaļas gadā. Jomas eksperti ir norādījuši, ka kopumā Latvijā šis apjoms varētu sasniegt 200 t, ja tiktu iesaistītas visas esošās saimniecības. No kopējā provizoriskā brieža gaļas apjoma realizācijai aptuveni 84 % ir no bioloģiskām saimniecībām. Sertificēti uzņēmumi ir spējīgi nodrošināt bioloģisku produktu, kas ir eko gaļa ar augstāku pievienoto vērtību un ko iekļauj augstākā cenu kategorijā. Gandrīz puse audzētāju realizē brieža gaļu privātpersonām, tam seko ēdināšanas uzņēmumi un pašpatēriņš. Populāri ir arī pārdot saražoto produkciju uzpircējiem, ļoti reti saražotā brieža gaļa tiek realizēta veikalu ķēdēm vai eksportam. Lielākā daļa Latvijas briežaudzētāju būtu gatavi sadarboties ar citiem nozares uzņēmumiem. Tas tiek skaidrots ar esošā tirgus attīstības veicināšanu, dzīvnieku apmaiņu un pieprasījuma apmierināšanu, jo vieniem pašiem uzņēmumiem nepietiek resursu, lai nodrošinātu regulāru eksporta pieprasījuma apmierinājumu pēc gaļas produkcijas piegādes. Apskatot Latvijas briežkopības produkcijas realizāciju, ir skaidri redzams, ka turpmākai ekonomiskajai attīstībai ir vitāli svarīga kolektīvā internacionalizācija un jaunu tirgu apguve.

Eiropas briežaudzētāju izaicinājumi
Lai noskaidrotu šī brīža situāciju Eiropā brieža gaļas ražošanas, realizācijas, konkurences un patēriņa ziņā, autore ieguva datus no ārvalstu ekspertu intervijām, kas tika veiktas Eiropas briežaudzētāju asociāciju federācijas (FEDFA) ikgadējā sapulcē Čehijā 2019. gadā. Tika iegūtas atbildes no 12 valstīm – Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Slovākijas, Šveices, Vācijas, Zviedrijas, kā arī Latvijas. Eiropas valstis lielākoties realizē brieža gaļu individuāliem pircējiem, tam seko gaļas piegāde ēdināšanas uzņēmumiem un veikaliem. Mazāk gaļas šo valstu briežaudzētāji nodod uzpircējiem, un pavisam reti realizācijai tiek izmantotas eksporta iespējas un veikalu ķēdes. Krasa atšķirība vērojama brieža gaļas cenās. Visaugstākā cena ir Beļģijā, Šveicē, Vācijā, Nīderlandē un Čehijas Republikā. Vidējā cena ir 6.5 EUR/kg. Latvijas cena ir zem vidējās cenas par brieža gaļas kautķermeni, tādējādi tas rada iespēju konkurēt ar citām Eiropas valstīm. Vērtējot konkurenci, Eiropas briežaudzētāju asociācijas pārstāvji norāda, ka kopumā Eiropas brieža gaļas tirgus tiek uzskatīts par labvēlīgu, bez sasvstarpējas agresijas. Lielākā daļa briežaudzētāju savu produkciju realizē vietējā tirgū. Liela konkurence briežaudzētāju vidē ir, piedāvājot savvaļā medītu gaļu, kas ir lētāka par briežu dārzos iegūto. Tirgū tiek piedāvāta savvaļas brieža gaļa, briežu dārzos iegūtā un ekoloģiskā brieža gaļa, kas tiek ražota bioloģiskajos uzņēmumos, taču patērētāji par to ir maz informēti. Ir būtiskas atšķirības, kas ietekmē brieža gaļas kvalitāti. Vairāki Eiropas eksperti norāda, ka labākais iespējamais briežu audzētāju segments ir ekoloģisks produkts. Tas nodrošina gaļas kvalitāti, bet arī palielina cenu, īpaši pārdodot vietējā tirgū ar norādītu izcelsmes saimniecību. Apvienotajā Karalistē, Francijā un Vācijā pastāv konkurence starp vietējiem uzņēmumiem un importu no Jaunzēlandes. Vācijā iespējama konkurence ar Polijas importētājiem.

Valstīm, kurās ir salīdzinoši mazi brieža gaļas realizācijas apjomi, pastāv problēmas pašiem apmierināt vietējā tirgus pieprasījumu, līdz ar to tiek importēta brieža gaļa, kas lielākoties nāk no Jaunzēlandes. Šī valsts pazīstama ar stabilu brieža gaļas nodrošinājumu gada griezumā, kā arī gadiem ilgas mārketinga atpazīstamības dēļ, kas ļāvis Jaunzēlandei nostiprinātsavu pozīciju tirgū. Taču lielākais mīnus ir gaļas eksportēšanas veids. Jaunzēlande ir vienīgā valsts pasaulē, kas ar augstas kvalitātes pētījumiem ir sasniegusi atdzesētas brieža gaļas derīguma termiņu 90 dienas, turpretim Latvijā šis termiņš ir 45 dienas. Tas skaidrojams ar augstu higiēnas prasību ievērošanu, kas ir iespējams, tikai izmantojot jaunākās tehnoloģijas, kas mazām, individuālām saimniecībām nav pieejams. Tomēr, lai arī Jaunzēlande spēj nodrošināt ilgāku briežu gaļas derīguma termiņu, jāņem vērā transportēšanas laiks, kas galu galā pietuvojas Eiropas derīguma termiņa laikam, un tā ir Eiropas valstu priekšrocība konkurences cīņā ar Jaunzēlandi.

Daudzas Eiropas valstis importē saldētu brieža gaļu, bet tas nav tik ekskluzīvi kā atdzesēta brieža gaļa, kas saglabā gaļas kvalitāti. Latvijā, piemēram, briežaudzētājiem ir grūtības ar vietējo tirgu, jo pircēji nav pietiekami izglītoti par brieža gaļu, tās kvalitāti u.c. Tādēļ, zinot, ka tuvējās kaimiņvalstīs pastāv briežu gaļas deficīts, parādās stabils pieprasījums, kas var tikt veiksmīgi apmierināts. Papildus tam var nodrošināt atdzesētas, nevis saldētas gaļas piegādi. Lielākā konkurence gan rodas atšķirīgo cenu dēļ.

Eiropas briežaudzētāju asociāciju pārstāvju skatījumā pastāv vairāki izaicinājumi, iekarojot Eiropas briežu gaļas tirgu. Kā viens no būtiskākajiem ir patērētāju izglītošana un ieradumu maiņa. Ir jāmaina patērētāju uzskats, ka brieža gaļa būtu jāēd tikai medību sezonā, patēriņš visa gada garumā varētu radīt daudz lielāku pieprasījumu. Otrs būtisks izaicinājums ir pārliecināt patērētājus un izplatītājus, ka par audzētavās audzētu brieža gaļu ir vērts maksāt vairāk nekā par savvaļas medījuma gaļu – gaļas kvalitātes nemainīguma dēļ, kas saistīts ar dzīvnieka izcelsmi, vecumu, sertificētām kaušanas prasībām u.tml. Vērā ņemams aspekts, kas tieši saistīts ar patērētāja zināšanām par brieža gaļu, ir reizē priekšrocība un trūkums Eiropā ražotai un Eiropas tirgū izplatītai brieža gaļai – lai gan šādu gaļu un produktus iespējams pārdot atdzesētus, kas ievērojami palielina to kvalitāti un vērtību, derīguma termiņš ir krietni īsāks nekā sasaldētai gaļai, līdz ar to pastāv lielāks risks un jābūt drošam par gala patērētāju un pieprasījumu. Tātad visa pamatā ir nepieciešamība pēc izglītota patērētāja ar konstantu pieprasījumu pēc konkrētā produkta. Ir jāveido laba briežaudzēšanas un to produktu ražošanas reputācija ar piemēriem no vairākām Eiropas valstīm.

Šiem diviem izaicinājumiem seko uzņēmējiem svarīgākais – padarīt to par ienesīgu nozari. To iespējams sasniegt, nosakot palielinātu cenu par garšas kvalitāti, veselīgu pārtiku, ekoloģisku izcelsmi (savvaļas gaļa nevar būt bioloģiska). Ekspertu skatījumā brieža gaļas un tās produktu izplatīšanas jautājums, iespējams, būtu jāskata katrā valstī individuāli un atšķirīgi. Eiropas briežaudzētāju asociāciju pārstāvji ir vienisprātis, ka kopēja labuma gūšanai katrā valstī vajadzētu veikt promocijas pasākumus. Asociāciju uzdevums būtu izstrādāt Eiropas Savienībā vienotus nozares noteikumus; līdz šim tie joprojām katrā valstī ir atšķirīgi. Lai palielinātu briežaudzēšanas produktu ražošanas un realizācijas potenciālu, tas vispirms jāattīsta katrā valstī atsevišķi un  jānostiprina briežaudzēšanas sektors kā profesionāla nozare, ar kuru jārēķinās tāpat kā ar līdz šim tradicionālajām pārtikas ražošanas nozarēm.

Lai gan brieža gaļas tirgum Eiropā ir potenciāls un plašas izaugsmes iespējas, kas likumsakarīgi nozīmē, ka šobrīd ražotāji neizmanto savas potenciālās ražošanas jaudas, kopējais skatījums uz situāciju un iespējamo attīstību ir pozitīvs. Eiropas briežaudzētāju asociāciju pārstāvju redzējums par briežu gaļas nākotni ir daudzsološs. Eksperti norāda, ka briežaudzētāju vidū nepieciešama uz sadarbošanos vērsta pieeja, kā arī jāpaaugstina vadības prakse un jāuzlabo ganāmpulku veiktspēja – saimniecībās audzētu briežu gaļas tirgus neattīstīsies, kamēr nebūs konstants brieža gaļas piedāvājums visa gada garumā, ne tikai medību sezonā, kas noved pie tā, ka izplatītāji vēršas pie Jaunzēlandes audzētājiem pēc brieža gaļas produkta. Pieaugot interesei par veselīgu dzīvesveidu un pareizu uzturu, prognozējams, ka brieža gaļas tirgus Eiropā nākotnē augs.

Raksta pamatā ir izmantots Paulas Laumas Jakobijas 2019. gadā Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātē Kristīnes Bērziņas vadībā izstrādātais bakalaura darbs Latvijas briežaudzēšanas produktu stratēģijas izvēle, ieejot Eiropas tirgū.