Saimnieks LV / 2026.gads (Septembris)

Sarunā ar uzņēmuma Pioneer pārdošanas vadītāju Latvijā Aivu Kupferi atskatāmies uz aizvadītās sezonas mācībām un galvenajiem priekšnoteikumiem augstvērtīgas rapšu ražas ieguvei. Intervijā agronome skaidro, kāpēc izšķiroša nozīme ir tieši sēklu ģenētikai un iebūvētajai slimību noturībai. Tāpat pārrunājam piemērotāko rapšu un kukurūzas hibrīdu izvēli dažādām saimniekošanas tehnoloģijām un intensitātēm, demo lauku nozīmi, kā arī jaunākās uzņēmuma strukturālās pārmaiņas.

– Kāda šī sezona ir bijusi rapšu audzētājiem, kā laikapstākļi ietekmējuši pašreizējās ziemas rapšu ražas un kvalitātes rādītājus?

– Ja runājam par šī gada ražām, tad ziemājiem obligāti ir jāņem vērā jau iepriekšējais gads un rudens sezona, kad notiek sēja. Lauksaimniekiem ļoti daudzi izšķiroši lēmumi ir jāpieņem un darbi ir jāizdara jau rudenī – sākot no savlaicīgas sējas un rūpīgas šķirņu izvēles, beidzot ar mēslošanu un augu aizsardzības plāna paveikšanu. Atskatoties uz pārziemošanas un pavasara periodu, es varu piekrist ekspertiem, ka ziema kopumā bija labvēlīga. Vienīgās problēmas radās tajos reģionos, kur augsne rudenī bija īpaši pārmitra. Turklāt augšņu pārlieku lielais mitrums ietekmēja ne tikai rapšus, bet arī ziemas kviešus, kuriem bija problēmas dīgt un attīstīties jau rudenī. Es to vairāk novēroju tieši Latvijas rietumkrastā, Liepājas pusē. 

Vadoties pēc Lauku atbalsta dienesta apkopotajiem datiem, pagājušajā rudenī bija vērojams ziemas rapšu sējplatību samazinājums. Ņemot vērā tobrīd valdošos laikapstākļus, tas bija pilnīgi loģiski. Lauksaimnieki reaģēja ļoti pareizi, un platību samazinājums nenotika tādēļ, ka viņi vienkārši negribētu sēt rapšus. Ja raugāmies uz 2026. gada sezonu, esmu pārliecināta, ka mēs atgriezīsimies pie iepriekšējām platībām, ko augsekā varam atvēlēt ziemas rapšiem. Šis bija ļoti būtisks moments – pārmitrās augsnēs sēt gan ziemas rapšus, gan arī graudaugus ir liels risks. Turpretī tagad – augusta vidū, kad lauksaimnieki atkal sēj rapšus, apstākļi sēklas sadīgšanai ir ideāli. 

Pavasaris, kā jau vienmēr Latvijā, atnāca ar dažādiem izaicinājumiem. Bija raksturīgas ievērojamas temperatūras svārstības – bija siltuma periodi, tiem sekoja stipri zemākas temperatūras. Bija novērojams arī diezgan ilgstošs posms ar izteiktu sausumu, taču rapšus tas tik ļoti neietekmēja, jo spēcīgai sakņu sistēmai ir jābūt izveidotai jau rudenī. Vēlāk atnāca mitrums un kopējā situācija noregulējās. Arī vasaras sezonā izteiktas bija tieši temperatūras svārstības, kad pāris dienas termometra stabiņš pakāpās līdz +30 °C grādiem, bet pēc tam uzreiz sekoja lietus periods un zemas temperatūras, tomēr pilnībā noziedējušos augus tas vairs negatīvi neietekmēja. 

Jāatzīst, ka vējainais un vēsais laiks aprīlī un maijā daļēji pat palīdzēja saimniekiem, jo bija novērojama krietni zemāka kaitēkļu – gan stublāja smecernieku (kas ir paši pirmie pavasara kaitēkļi), gan vēlāk krustziežu spīduļa (tieši pirms ziedēšanas perioda) aktivitāte. Kaitēkļu intensitāte rapšu sējumos bija daudz zemāka, ko ļoti skaidri redzam tagad, novācot ražu...

Pilnu rakstu lasiet septembra SAIMNIEKS LV numurā!