Saimnieks LV / 2026.gads (Oktobris)

Augsnes veselība ir pamats ilgtspējīgai un ekonomiski efektīvai lauksaimniecībai. Veselīga, bioloģiski aktīva augsne ļauj labāk izmantot mēslojumu, saglabāt auglību un mazināt ietekmi uz vidi.

Augsne ir viena no tām ekosistēmas daļām, par kuru pārāk daudz nedomājam (tā ir vide augu augšanai) un kuru visbiežāk uzlūkojam no šāda, funkcionāla aspekta. Taču augsnes nozīme sniedzas daudz tālāk. Šī apbrīnojamā sistēma nodrošina pārtikas ražošanu, regulē ūdens apriti, uzkrāj oglekli un uztur bioloģisko daudzveidību. Mūsdienu zinātne arvien skaidrāk apliecina, ka augsne nav nedz statiska, nedz nedzīva. Tā ir dinamiska, sarežģīta un dzīva sistēma, kurā nepārtraukti norisinās dažādi fizikāli, ķīmiski un bioloģiski procesi. Veselīga augsne bieži tiek raksturota kā dzīva augsne, un šis apzīmējums nav metafora. Vienā tējkarotē augsnes var atrast miljardiem mikroorganismu – baktērijas, sēnes, vienšūņus – un arī lielākus organismus – sliekas un kukaiņus. Tie sadala organiskās atliekas, veido humusu un pārvērš barības vielas augiem pieejamā formā. Īpaši nozīmīga ir augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte – mikroorganismi piedalās barības vielu apritē, tostarp slāpekļa un fosfora ciklos, kā arī veido simbiotiskas attiecības ar augiem. Piemēram, mikorizas sēnes paplašina augu sakņu sistēmu, palīdzot efektīvāk uzņemt ūdeni un barības vielas.

Nereti profesionālajā sfērā nākas saskarties ar neizpratni par dzīvības procesiem augsnē un mikroorganismu milzīgo lomu barības elementu pārvaldībā. Mēs lieliski zinām, ka ražas potenciāla veidošanai mums vajag konkrētu daudzumu slāpekļa, fosfora un kālija mēslojuma. Zinām, ka ir jāierobežo sārņaugi un nezāles, un saprotam fungicīdu nozīmi kultūraugu sējumos, taču mikroorganismu un tos saturošo produktu lomu mēdzam uzskatīt par fantastikas stāstiem un lokāliem eksperimentiem, ko var atļauties tikai pēc vairākiem turīgiem gadiem...

Pilnu rakstu lasiet oktobra SAIMNIEKS LV numurā!