Saimnieks LV / 2020.gads (Jūnijs.)

Vēl pirms dažiem gadiem par piena aitām, to slaukšanu un piena pārstrādi Latvijā bija dzirdēts samērā maz. Pirmo ganāmpulku 2016. gadā sāka veidot Iluta Straģe Bauskas novada  Brunavas pagasta Lobgalē. Par saimniekošanu ar piena aitām un piena galaproduktiem nu jau varam uzzināt daudz vairāk.

Interese par šo Latvijā mazpazīstamo lopkopības nozari Ilutai radusies, kopjot zemnieku saimniecības Krišjāņi slaucamās govis. Bijusi vēlme pēc kaut kā radošāka un lielākas dažādības. Ideju aizguvusi no Lietuvas kaimiņiem Biržos, bet aitas viņai patikušas kopš bērnības. Iluta Straģe stāsta: „Nozare nav Latvijā attīstīta, tas tiesa, bet domāju, perspektīva gan. Ir liela iegūstamo produktu dažādība. Pirmais tapa saldējums no aitu piena, bet dažādajiem sieriem un jogurtiem pievērsos vēlāk, kad aitu ganāmpulks paplašinājās. Aitu pienam ir augstāks tauku un olbaltumvielu saturs nekā govīm vai kazām, attiecīgi ap 7 % un 6 % vidēji. Tas satur arī daudz A un E vitamīna, ir ar zemu holesterīna līmeni. Šis piens ir ļoti veselīgs, lietojams svaigā veidā, bet arī labi piemērots pārstrādei. Saldējumam nav vajadzīgas nekādas papildu saistvielas, jo tas ir pietiekami trekns un bagāts ar olbaltumvielām. No tā var gatavot visdažādākos sierus, feta, cietos sierus, brī tipa, jogurtu un, protams, saldējumu. Aitas piens ir uzturvielām bagāts, un tā produktus droši var lietot alerģiski cilvēki vai tie, kuriem netīk kazu piena specifiskā piegarša. Siera gatavošanas pamati ir līdzīgi kā visiem sieriem, tikai tā struktūra ir maiga un trausla, līdz ar to darināms kā smalks mākslas darbs.”

No aitām izslauc ap 1–2 litru piena dienā.

Pārtikas un veterinārais dienests pieprasa regulāri (vienu reizi pusgadā) pārbaudīt kādu no produktiem. Taču piena parauga kvalitāte ir jāpārbauda vienu reizi mēnesī sertificētā laboratorijā. Viena kilograma siera saražošanai vajagot aptuveni 5–6 l aitas piena un 10–11 l govs vai kazas piena. Iluta atzīst, ka piena aitas ir vieglāk aprūpējamas. Tās labprāt uzturas laukā gan vasarā, gan ziemā. Saimniece pārliecināta, ka galvenais ir ganāmpulka kvalitāte, laba šķirne un veselīgas jaunās aitiņas, kas ir saimniecības produktivitātes atslēga. No aitām izslauc ap 1–2 dienā. Tās ir ļoti ziņkārīgas pēc dabas  un ļoti iecienījušas dažādus kārumus. Uz slaukšanas telpu dodas naski, jo zina, ka tur gaida garšīgie graudi. Aitas slauc divas reizes dienā, bet uz rudeni, samazinoties piena daudzumam, var slaukt tikai vienreiz. Patlaban Ilutai slaucamas 60 aitas. Jērus mēneša vecumā atšķir, pakāpeniski atradinot no aitas. Mazie ir ļoti ēdelīgi, tāpēc, lai piena būtu vairāk, labāk to darīt ātrāk.

Iluta Straģe pieteikusies bioloģiskās saimniecības statusa iegūšanai un strādā, lai izpildītu tam nepieciešamās prasības. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir tīra, dabīga izejviela. Piena aitu šķirne ir Beļģijas piena aitas un Ostfrīzijas piena aitu krustojumi.

Pagājušajā gadā saimniecībā saražots ap 1000 kg saldējuma, 1000 kg jogurta un ap 650 kg dažādu sieru. Jau ceturto gadu darbu amplitūda ir milzīga – no svaigpiena izejvielas ieguves fermā līdz gataviem gala produktiem. Iluta ar smaidu sejā, enerģiski stāsta: „Ja paši spējam pārstrādāt pienu, 300 l nedēļā, ieguvums ir daudz lielāks. Mūsu pircēji ir galvenokārt rīdzinieki. Mans mērķis – ražot un gatavot kaut ko atšķirīgu, garšīgu un kas patīk arī citiem. Ir interesanti tirgū satikt dažādus cilvēkus, aprunāties un izzināt viņu garšas gaumi un vēlmes. Ideju man tiešām vairāk nekā spēju realizēt. Aktuālākais – projekts, kas paredz angārtipa kūts celtniecību, modernu slaukšanas zāli un jaunu piena dzesēšanas iekārtu. Projekta kopējā summa 46 tūkst. EUR. Jaunā kūts plānota uz pusi lielākam ganāmpulkam.”

Ilutas un Jāņa Straģu ģimenē aug pieci bērni. Jaunākajam Krišam – Antonijam gan vēl tikai divarpus gadi. Vecākā ir meita Luīze, tad seko Alberts, Agate un Elza. Vīra pārziņā ir zemnieku saimniecība Krišjāņi. Bērni labprāt Ilutai palīdz lielos un mazos aitkopības darbos. Kopš saimniecībā iegādāti īpašie mīluļi, aitu gani, Polijas Podhales aitu šķirnes suņu pāris, jautrības netrūkst ne ganāmpulkam, ne bērniem. Iluta stāsta: „Nekādā ziņā nedomāju, ka tā lieta kļūs tik nopietna. Nu jau apvēlušies astoņi mazie kucēni. Biju pārsteigta, ka pēc sludinājuma internetā pusotras nedēļas laikā visiem pieteicās saimnieki. Attālajai aitu fermai sargi patiešām lieliski, svešiniekam daudz jokot ar viņiem nevajadzētu.”

Iluta un Jānis ir īsti brunavieši, arī dzīves ceļš tāpēc savijies kopā. Iluta uzaugusi četru bērnu ģimenē, brāļi un māsas tepat tuvumā dzīvo un strādā. Vecākiem Rasmai un Jānim Žilinskiem netālu ir sava saimniecība Ķērpji. Iluta atzīst, ka viņas ģimenē neviens pa pasauli lielo laimi nav gājis meklēt. Visiem piemīt tāda kā iedzimta uzticība savam pagastam un novadam. Arī pati agri apzinājusies, ka grib dzīvot laukos. Pēc bakalaura grāda iegūšanas ikonu glezniecībā Bulduru Kristīgajā akadēmijā Iluta atgriezusies mājās. Vēlāk laukiem vajadzīgās zināšanas iegūtas LLKC rīkotajās mācībās un Mūžizglītības organizētajos kursos saistībā ar Latvijas lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. Iluta Straģe atzīst, ka jāmācās ir nepārtraukti un siera gatavošanā ikreiz var apgūt ko jaunu un vērtīgu.