Saimnieks LV / 2021.gads (Novembris.)

BASF Agricultural Solutions agronomu – konsultantu Uģi Ozoliņu laukkopībā visvairāk interesē izprast procesu būtību, iemeslus un rast risinājumus, kā strādāt efektīvāk, ražīgāk un ilgtspējīgāk.

– Vai nāc no lauksaimniecības vides?
– Maniem vecākiem ir ģimenes saimniecība, kuras pamatnodarbošanās ir piena lopkopība. Jau no bērnības esmu saistīts ar lauksaimniecību. Tomēr, krietni vairāk par lopkopību mani vienmēr ir saistījuši skaistie, sakoptie lauki –
augstražīgie sējumi. Kad stājos Latvijas Lauksaimniecības universitātē, pat neapsvēru citus studiju virzienus kā laukkopību un agronomiju.

Bakalaura studiju laikā biju praksē ZS Kotiņi. Tā bija mana pirmā saskare ar lielražošanu. Tolaik Kotiņi apsaimniekoja ap 1500 ha. Tas ļāva ieraudzīt lauksaimniecību no cita skatu punkta, novērtēt, kā universitātē iegūtās teorētiskās zināšanas pielietojamas praksē. Šī pieredze man atklāja, cik aizraujoša un interesanta ir lauksaimniecība. Agronoma profesija nav viegla, bet skaistākais tajā, manuprāt, ir izaicinājums atrast pareizo pieeju, lai iegūtu augstākās ražas – pareizi sastrādāt augsni, iesēt un sējumu apstrādāt īstajā laikā un pēc piemērotākās metodes. Pēc prakses bija iespēja kā agronomam turpināt darbu saimniecībā un šo iespēju arī izmantoju, nostrādājot saimniecībā vairāk nekā trīs gadus. Paralēli darbam Kotiņos pabeidzu arī maģistra studijas LLU.

Tad dzīves līkloči mani atveda uz BASF Agricultural Solutions.

Šogad pirmajā novembrī būs jau četri pilni gadi, kopš tur strādāju kā agronoms – konsultants. Abas šīs darba vietas man ir devušas iespēju redzēt, kā dažādās saimniecībās veiksmīgi un ne tik veiksmīgi strādā ar dažādām tehnoloģijām, un no puzles gabaliņiem veidot kopējo bildi, kā arī izpratni par lietas būtību.

– Kā izskatās tava darba diena?
– Lauksaimniecība lielā mērā ir sezonāls darbs. Pavasarī, vasarā ir vissaspringtākais grafiks. Dodos uz saimniecībām, kur kopā ar saimniekiem un agronomiem apsekojam laukus, vērtējam kultūraugu attīstību, palīdzu viņiem atrast risinājumus. Protams, runājam arī par piemērotākajiem BASF produktiem un tehnoloģijām, kuras varētu pielietot. Ikdiena nav iedomājama arī bez kolēģiem, kuri dalās ar saviem iespaidiem, zināšanām un pieredzi. Man tā ir vēl viena iespēja papildināt savu zināšanu bagāžu.

– Kas novērojams sējumos?
– Rudens sezona nebija viegla, pat vienas saimniecības ietvaros ziemas rapšu lauki ievērojami atšķiras. Tie, kas ir sēti optimālos termiņos, ir spēcīgi attīstījušies un ar augstu potenciālu, bet vēlāk sētos laukos rapši nav tik spēcīgi. Manuprāt, to ietekmējušas rudens lietavas, kā rezultātā zemes virskārta strauji atdzisa un vēsais laiks traucēja pilnvērtīgu attīstību. Tas pats attiecas arī uz ziemas kviešiem. Optimāli sētie kvieši ir pat cerošanas stadijā un izskatās labi.

Septembra beigās bija viena silta nedēļa, kas pozitīvi ietekmēja rapšu attīstību, tas ļāva arī vēlāk sētajiem rapšiem saņemties. Tiem, protams, nebūs pats augstākais potenciāls, bet ir lielāka cerība, ka pārziemos.

– Par ko galvenokārt interesējas lauksaimnieki?
– Ar saimniekiem runājam par visu – no augsnes sagatavošanas līdz pat kulšanai.

Viena tēma, protams, ir BASF produkti – to pielietojums, bākas maisījumi un efektivitāte. Šogad BASF piedāvājumā plašāk bija pieejami jaunie fungicīdi ar darbīgo vielu Revysol®, par kuru lietošanu un efektivitāti pret slimībām interesējās saimnieki.

Lauksaimniekam veikt jauna produkta izmēģinājumu lielās platībās ir ievērojams risks, tāpēc viņš vēlas gūt apliecinājumu, ka šis līdzeklis derēs viņa situācijai un viss būs kārtībā. Darbīgā viela Revysol® šobrīd ir pieejama divos graudaugu fungicīdos –
Revytrex®, Balaya®. Tā kā Latvijā graudkopībā aktuālas slimības ir dzeltenplankumainība un pelēkplankumainība jeb septorioze, tad lauksaimniekiem ir daudz jautājumu par fungicīda efektivitāti tieši pret šīm slimībām. Par šiem līdzekļiem mums ir vairāku gadu izmēģinājumu dati no mūsu Baltijas izmēģinājumu centra, kas ir svarīgi, lai gūtu pārliecību par to, kā šis līdzeklis strādā mūsu klimatiskajos apstākļos.

Jāteic, ka fungicīdi ar darbīgo vielu Revysol® šogad tika lietoti diezgan plaši un atsauksmes ir labas. Saimnieki bija ieinteresēti, paņēma pamēģināt, daži to darīja arī lielākās platībās.

Tāpat mūsu piedāvājumā ir jauns herbicīds tauriņziežiem Corum®. Lauksaimnieki visvairāk interesējās par herbicīda lietošanas laiku un bija patīkami pārsteigti par tā elastību – Corum® var lietot atkarībā no sējuma stāvokļa, kā un cik daudz nezāļu ir sadīgušas sējumā. Šo herbicīdu var lietot vienreiz vai dalīti divreiz.

– Kam lauksaimniekiem būtu jāpievērš vairāk uzmanības, lietojot augu aizsardzības līdzekļus?
– Kopumā lauksaimnieki Latvijā ir ļoti zinoši. Īsti nav tādu nopietnu kļūdu, ko saimnieki pieļautu. Svarīgākais faktors, kas izšķir līdzekļu efektivitāti, ir pareizais sējuma apstrādes laiks. Dažreiz redzam kādu novēlotu apstrādi, kuras dēļ kāds no produktiem nav devis gaidīto rezultātu. Protams, tehnika lūst tieši tad, kad visvairāk nepieciešama, nelabvēlīgi laikapstākļi neļauj veikt smidzinājumu vairākas dienas, bet to nevaram ietekmēt.

– Kādas atziņas iegūtas šogad?
– Mēs jau zinām, ka laikapstākļi ir neparedzami, un šis gads parādīja, ka tie var būt vēl neprognozējamāki un ekstrēmāki. Spēcīgie nokrišņi un salnas pavasarī, pastāvīgie spēcīgie vēji, kad bija jāveic smidzinājumi, augsta temperatūra un sausums četras nedēļas pēc kārtas – šo visu izmainīt un ietekmēt nav mūsu spēkos.

Domāju, ka daudziem bija vilšanās, jo rezultāts pēc pavasarī redzētajiem skaistajiem laukiem nebija cerētais. Ražas bija ļoti dažādas – bija lauki, kur nokūla 7–8 t/ha, bija arī otra galējība, kad varēja knapi nokult tikai sēklas tiesu. Šī gada mācība – saimniekiem vajadzētu vairāk apsvērt risku vadību.

Šķiet, ka lietus nav ražu dažādības izskaidrojums, jo arī saimniecībās, kur kulti lieli apjomi, lietus nebija redzēts jau no Jāņiem. Domāju, ka šajā situācijā liela nozīme bija sējuma biezībai un sējuma sakņu sistēmas attīstībai jau sākuma stadijās. Ja sējumam attīstījusies spēcīga sakņu sistēma rudenī un pavasarī, tad augs var ilgāk izturēt sausumu un spēj mitrumu paņemt no dziļākiem slāņiem.

Vasarāju kultūraugi cieta visvairāk, vēlreiz pierādot, ka ziemāji ir stabilāka vērtība.

Liela nozīme ir arī augsnes sagatavošanai. Šogad pavasara arums izžuva momentā. To esam redzējuši arī iepriekš – piemēram, 2018. gadā, kad bija sausa vasara. Tāpēc jāvērtē, kādu augsnes sastrādes tehnoloģiju izvēlēties – rugaines kultivatoru vai diskus.

– Kāds ir tavs viedoklis par jaunajām tehnoloģijām – minimālo apstrādi, tiešo sēju, precīzajām tehnoloģijām?
– Katrā ziņā pozitīvs. Minimālā augsnes apstrāde Latvijā vairs nav nekāds jaunums, jo aršana ir darbietilpīga un tai nepieciešams liels laika un darbaspējas resurss. Nav brīnums, ka tā izplatīta arvien mazāk.

Domāju, ka tiešajai sējai nākotne ir, bet ir arī daudz zemūdens akmeņu un agronomisku izaicinājumu – jāievēro augu maiņa, jāizvēlas apstākļiem piemērotākā sējmašīna. Nedaudz mainās arī ierobežojamo nezāļu spektrs, atsevišķas nezāļu sugas kļūst grūtāk ierobežojamas. Tiešā sēja iet roku rokā ar augu maiņu un starpkultūru audzēšanu. Viens no faktoriem, kas sarežģī tiešās sējas ieviešanu Latvijā, ir mūsu klimatiskie apstākļi. Piemēram, šoruden ir salīdzinoši vēss laiks un starpkultūras nav izveidojušas pietiekami lielu zaļo masu. Viens no starpkultūru uzdevumiem ir bioloģiski cīnīties ar nezālēm – aizņemt vietu laukā, lai nezāles nevar attīstīties.

Tomēr uzskatu, ka lauks ir jāuzar, ja, piemēram, slapjā laikā iedzītas rises, citādi turpmāk, strādājot šādā laukā tiešajā sējā, lauzīsim tehniku. Tāpēc arklu uzreiz nevajadzētu mest ārā.

Saimniekam pašam ir jāeksperimentē un jājūt savi lauki – neviens cits nevar to labāk izdarīt.

Aizvien izplatītāka kļūst augsnes mēslošana pēc kartēm – mēslojums tiek iedots tik, cik vajag, tur, kur vajag. Arī slāpekļa papildmēslošanu veic pēc sensora datiem, līdz ar to var novērst veldres riskus un efektīvāk izmantot mēslojumu.

– Kā vērtē bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā?
– Šeit vajadzētu nodalīt bioloģiskas, ražojošas saimniecības no tām, kas ir bioloģiskas, bet neražo. Esmu bijis bioloģiski ražojošās saimniecībās, kur ir ļoti skaisti lauki, ieguldītas zināšanas un liels darbs, kas nebeidzas ar sēklas iesēšanu.

Cits jautājums ir, vai ar bioloģisko lauksaimniecību mums pietiks, lai saražotu pārtiku visiem, kam tā nepieciešama. Viennozīmīgi, saimniekojot bioloģiski, būs novērojams ražības kritums, un ne visas saimniecības var pāriet uz bioloģisko ražošanu, jo nepieciešamas investīcijas un cilvēku resurss. Jābūt arī zināšanām, pieredzei un vēlmei pamēģināt ko jaunu.

– Zināms, ka jau vairākus gadus Latvijā darbojas BASF Baltijas izmēģinājumu centrs.
– Manuprāt, tas mums ir ļoti liels ieguvums, jo varam gūt priekšstatu par produktiem mūsu klimatiskajos apstākļos. Protams, mūsu rīcībā ir arī izmēģinājumu dati no Vācijas un Dānijas, bet tur ir cits klimats. Mūsu izmēģinājuma centra komanda jau testē arī produktus, kas vēl nav reģistrēti un ienāks tirgū tikai nākamgad vai aiznākamgad, tas ļauj arī mums – agronomiem gūt priekšstatu par gaidāmajiem jaunajiem risinājumiem.

Bieži vien kolēģi no Igaunijas, Lietuvas atbrauc pie mums ar zemnieku grupām, lai apskatītu šos izmēģinājumus. Tā ir iespēja ne tikai dalīties, bet arī iegūt informāciju par to, kā Baltijas reģionā strādā citi. 

– Kas ir šī gada BASF jaunumi?
– Jau pieminēju fungicīdus ar darbīgo vielu Revysol® un herbicīdu Corum ®, kas šogad plašāk bija pieejams tirgū un tika pielietots saimniecībās.

Pavisam svaigs jaunums, pie kā šobrīd strādājam, ir BASF vlogs “Agronoma zābakos”. Vloga video sižetos lauksaimniecību apskatīsim nedaudz no cita skatupunkta, runāsim par kultūraugu attīstību sezonā, risinājumiem uz lauka, palīdzēsim plānot uz priekšu un dosim pamatotas rekomendācijas, lai saimnieks saņemtu informāciju savlaicīgi un varētu pieņemt pārdomātus, pamatotus lēmumus.

– Ko tu gribētu novēlēt lauksaimniekiem?
– Augstražīgas un kvalitatīvas ražas izaudzēt mēs mākam, tāpēc novēlu, lai būtu piemēroti laikapstākļi un nebūtu ekstrēmu galējību. Gluži kā precīzajā lauksaimniecībā, lai lielus līst un saule spīd tad, kad vajag, un tik, cik vajag.