Saimnieks LV / 2024.gads (Decembris)

Braucot virzienā no Jelgavas uz Dobeli, pirms Auces pagrieziena ceļa malās var redzēt glīti rindās sakārtotus skābsiena ruļļus, kas, aptīti ar baltu plēvi, izskatās kā olas, bet tik lielas, ka varētu būt dinozaura. Patiesībā tā ir barība tuvējās zemnieku saimniecības Putriņas lielajam piena devēju ganāmpulkam. Saimniecības pamatnodarbošanās ir piena ražošana, bet papildnozare ir graudkopība.

Rudenīgi nemīlīgā rītā tiekamies ar kuplās un darbīgās Veidliņu ģimenes pārstāvjiem: saimnieci Veru un viņas dēliem – Jāni un Raiti, kuri visi darbojas saimniecībā. Pienākumi gan esot sadalīti – saimnieces pārziņā ir papīra lietas un govis, Jānis rosās uz laukiem un saimnieko kūtī, savukārt Raitis gādā par tehnoloģisko procesu pārraudzību.

Sākums
„Zemnieku saimniecība reģistrēta 1992. gadā. Šo vietu un mājas mantoja mans vīrs. Pati esmu no Latgales, bet lielāko daļu dzīves esmu pavadījusi šeit – Zemgalē. Sākumā bija viss – govis, cūkas, vistas, zosis, aitas un pat zirgs. Audzējām arī dārzeņus. Vēlāk pamazām daudzas nodarbes atkrita pašas no sevis. Sapratām, ka vajag vairāk cūku. Aitas, tā kā nezinājām, kā audzēt un kopt, arī ilgi nebija. Mēs bijām pilsētnieki un daudz ko nezinājām no lauku lietām, saķērām visu pēc kārtas. Iznākumā palika telītes, gotiņas, tāpēc likumsakarīgi palikām pie tām. Blakus vēl kolhozs bija uzbūvējis jaunu kūti, kuru mums bija iespēja atpirkt,” atceras Vera. „Kad vēl bija 8–9 govis, slaucām ar rokām, no rīta es pirms darba un zēni pirms skolas gājām uz kūti, tikai tad uz autobusu.”

„Nebija jau variantu – darbs bija jāpadara. Visi bijām kā viens vesels,” smejas Jānis.

Vēlāk jau tikuši pie slaukšanas aparātiem, slaukuši kannā, tad pienākusi kārta piena vadam. Nākamais evolūcijas lēciens jau bijis slaukšanas roboti.

Tikai brūna govs ir govs
Putriņas ir 100 % pašu audzēto lopu saimniecība, dzīvnieki no citurienes nav iegādāti.

Pavisam 215 slaucamas govis, kopumā novietnēs ir 425 dzīvnieki. Pārsvarā ir Holšteinas melnraibās šķirnes lopi. „Sākot nodarboties ar piena ražošanu, bija Latvijas brūnās, toreiz mūsu priekšstatos tikai brūna govs bija govs. Vēlāk tomēr pārgājām uz Holšteinas melnraibajām, kas izrādījās pienīgākas,” atceras Vera.

Sākotnēji brūnās govis sēkloja ar Holšteinas melnraibajiem buļļiem, līdz pamazām izveidots melnraibais ganāmpulks. Tomēr pa kādai govij ganāmpulkā ir sarkanraibā vai brūnā krāsā, jo romantiskā mīlestība uz brūnaļām neesot zudusi, saimniece teic: „Patīk man uz viņām paskatīties.”

Sēklošana
Biomateriālu govju sēklošanai saimniecība iegādājas no AS Kurzemes CMAS, bet sēklošanu veic saimniecības veterinārārste. „Viņa pie mums ir katru dienu, gan apskata govis, gan sēklo, gan veic citas darbības, jo saimniecībā lopu daudz,” stāsta saimniece.

Sēklošanai neizmanto šķiroto biomateriālu, jo tas ir salīdzinoši dārgi, ņemot vērā, ka govi var nākties sēklot divas vai trīs reizes. Tāpēc dzimst arī bullīši, kurus realizē divu nedēļu vecumā SIA Baltic Calves. Savukārt telītes audzē ganāmpulka atražošanai.

Govīm grūsnību pārbauda pēc 40. un pēc 65.–70. dienas, tad laižot ciet vēlreiz. Saimniecībā šim nolūkam ir iegādāts sonogrāfs.

„Slaukšanas robotā ir speciāla iekārta, kas analizē piena paraugu un nosaka, kad govij jāmeklējas, kad jāsēklo un vai ir grūsna, arī vai ir bijis mikroaborts. Robotizācija izteikti atvieglo darbu – laikus pamana arī slimības un, piemēram, tesmeņa iekaisumus,” apmierināts ar inovācijām pienkopībā stāsta jaunais saimnieks.

Ceļš līdz robotizācijai
„Kad darbinieku trūkuma dēļ divus gadus esi slaucis govis pats, par robotu ilgi nebija jādomā. 2016. gada rudenī pieņēmām lēmumu – vai nu likvidējam fermu, vai robotizējam. Tolaik bija ap 100 govīm. 2016. gada decembrī iesniedzām projektu atbalstam un nākamajā gadā pēc Jāņiem iedarbinājām savu pirmo slaukšanas robotu vecajā kūtī, kur govis pirms tam bija piesietajā turēšanā. Tad 60 govis tika palaistas vaļā, bet 36 vēl palika uz slaukšanu piena vadā,” atceras Vera.

Sākums bijis grūts, jo trūcis pieredzes, nebijis, kam pajautāt, jo Latvijā tolaik robotu bija maz. „Govis robotam tika izvēlētas pēc labākiem tesmeņiem un veselākās. Nedēļu mēs visi nedaudz pamocījāmies, un tad jau pierada,” piebilst Jānis.

Tagad saimniecībā ir pieci slaukšanas roboti – četri darbojas...

Pilnu rakstu lasiet decembra SAIMNIEKS LV numurā!