Saimnieks LV / 2025.gads (Septembris)

Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta zemnieku saimniecībā Dravnieki darbojas draudzīgā un strādīgā Spūļu ģimene – saimniece Inguna ar vīru Jāni un abu bērni – Līga un Lauris. Saimniecība specializējas piena ražošanā, tāpēc darba sētā netrūkst un katram ir savi pienākumi.

Inguna ir atbildīga par govju ganāmpulka barošanu un uzturēšanu, kā arī veic vispārēju saimniecības pārvaldību. Uz Jāņa pleciem ir tehnikas uzturēšana labā darba kārtībā. Savukārt meita Līga ir veterinārārste un rūpējas par govju ganāmpulka veselību. Dēla Laura atbildībā ir augkopības un zemes darbi.

Sākums – no nulles
Saimniecība dibināta 2000. gadā. Piena cena tolaik bija salīdzinoši augsta un nemainīga, tieši šis faktors bija noteicošais, kāpēc Ingunu un viņas ģimene izlēma pievērsties piena ražošanai, nevis citai lauksaimniecības nozarei. „Pēc izglītības esmu zootehniķe, kā arī bija pieredze darbā piena fermā, tāpēc likumsakarīga bija nodarbes izvēle. Turklāt tolaik sākās mazie atbalsta projekti (līdz 10 000 latu), uz kuriem startējām un vinnējām. Uzbūvējām Daugavpils apkaimē pirmo nepiesietās govju turēšanas kūti 30 slaucamām govīm un slaukšanas zāli četrām govīm. Tā tolaik bija diezgan liela un jau moderna saimniecība,” stāsta Inguna.

Nedaudz vēlāk kopā ar kādu viņai labi pazīstamu zemnieku tika nopirkta vēl viena piensaimniecība ar 120 liellopiem Višķos, lai būtu pamats attīstībai.

„Tolaik bija izdevīgi nosacījumi fermas iegādei – viss pašreizējais ganāmpulks veidojies no šīs Višķu saimniecības govīm. Lielākā problēma satiksmē uz Višķu fermu un laukiem, kur joprojām tiek audzēta labība, ir sliktais ceļu stāvoklis – braukšana turp katru reizi ir izaicinājums,” teic saimniece.

2014. gadā Dravniekos tika uzbūvēta jauna ferma 210 govīm, abas saimniecības tika apvienotas un turpināts strādāt šeit.

„Viss ir sākts no nulles un piecām govīm, pašu spēkiem visu izveidojot, piesaistot ES finansējumu, rakstot LAD projektus, jo mums tolaik nebija nekā. Kad bankā vajadzēja saņemt kredītu līdzmaksājumam projektā, mums pat nācās ieķīlāt lopus, jo cita nekā tolaik nebija īpašumā,” atmiņās gremdējas Inguna.

Visus saimniekošanas gadus tika iegādāta nepieciešamā tehnika, lauksaimniecības inventārs un citas lietas, bez kurām nav iespējams kopt zemi un uzturēt piena ražošanas saimniecību.

Ganāmpulks, kas ražo A2 pienu
Govju skaits saimniecībā ir nedaudz virs 200– 205. Pamatā ganāmpulku veido Holšteinas melnraibās un sarkanraibās govis. „Višķu fermā tolaik tādas govis bija, un tā arī turpinām. Pamazām gan samazinām sarkanraibo govju skaitu, jo laika gaitā esam pārliecinājušies, ka tās ir temperamentīgākas un tām ir vairāk tesmeņu problēmu. Turklāt arī produktivitāte ir zemāka un piena līkne nav tik noturīga,” sarunā iesaistās meita Līga.

Govju sēklošanai izmanto tikai Amerikas buļļu ģenētisko biomateriālu. „Sadarbojamies ar Siguldas CMAS, kur ir liela buļļu izvēle. Parasti buļļus pati izvērtēju; galvenie kritēriji ir izslaukums un tauku saturs pienā. Pēdējā laikā arī pievēršu uzmanību, lai izvēlētie vaislinieki būtu ar vērtīgo A2A2 beta kazeīna gēnu, kas nodrošinātu A2 jeb īpašās kvalitātes pienu. Tas pēc sava sastāva ir tuvāks cilvēka mātes pienam, kā arī kazu un aitu pienam, kas ir vieglāk pārstrādājami un neizraisa alerģijas,” stāsta saimniece...

Pilnu rakstu lasiet septembra SAIMNIEKS LV numurā!