, .
partlycloudy_day -3.1℃
Vārda dienu svin: Dagmāra, Marga, Margita

ZM dažādiem projektiem no Atveseļošanas un noturības plāna vēlas 901 miljonu eiro

LETA , 17-09-2020
ZM dažādiem projektiem no Atveseļošanas un noturības plāna vēlas 901 miljonu eiro

Zemkopības ministrija (ZM) Finanšu ministrijā (FM) iesniegusi kopumā 12 reformu priekšlikumus un investīciju projektus iekļaušanai Atveseļošanas un noturības plānā par kopējo summu 901 miljons eiro, aģentūra LETA noskaidroja ZM.

Reformu virzienā par klimata pārmaiņām un ilgtspēju Zemkopības ministrija iesniegusi meliorācijas sistēmu izveides un pārbūves projektu, tam pieprasot 100 miljonus eiro. ZM vēsta, ka projekts ietvertu meliorācijas sistēmu atjaunošanu resursu efektīvākai un ilgtspējīgākai izmantošanai, siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazināšanu lauksaimniecībā un CO2 piesaistes palielināšanu zemes izmantošanai. 74,1 miljons eiro pieprasīts ieguldījumiem mežu ekosistēmas noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai.

Ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformu jomā ZM pieprasījusi 370,6 miljonus eiro investīcijās, tehnoloģijās balstītu, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai bioekonomikas nozarēs, kas palīdzētu palielināt uz eksportu orientēto un ar importu konkurējošo augstas pievienotās preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kas balstītas jaunu tehnoloģiju izmantošanā un inovācijās. Rezultātā tiktu veicināta bioekonomikas nozaru konkrētspēja, labi apmaksātu darbavietu veidošana.

Saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un reģionālo nevienlīdzību, tai skaitā ceļiem, ZM iesniegusi priekšlikumu piešķirt 125 miljonus eiro pašvaldības grants ceļu pārbūvei un lauksaimnieku pievadceļu un laukumu būvniecībai, kas nodrošinātu lauku teritorijās ceļa infrastruktūras attīstību uzņēmējdarbības konkurētspējas celšanu un iedzīvotājiem vietējās mobilitātes nodrošināšanu, uzlabojot darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību un lauku un pilsētu mijiedarbību kopumā.

Digitālās transformācijas jomā iesniegta digitālo tehnoloģisko risinājumu izstrāde ilgtspējīgai zemes apsaimniekošanai, tam pieprasot 11 miljonus eiro. ZM norāda, ka projekts palīdzētu realizēt pāreju uz digitālo ekonomiku, nodrošinot vienotu informācijas apriti, pasākumu plānošanu un realizāciju digitālā platformā ZM nozarēs, virzībai uz ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, klimata neitralitāti un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

Kā projekts digitālās transformācijas jomā iesniegts "Vienas veselības" digitālās platformas "no lauka līdz galdam" izveide par 35 miljoniem eiro. Projekts nodrošinātu vienotu informācijas apriti dzīvnieku veselības un pārtikas drošuma jomā, ieviešot "Vienas veselības" digitālo platformu "no lauka līdz galdam", tādējādi veicinot augstu sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni, Eiropas Savienības klimata un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu, kā arī "Vienas veselības" kā starpnozaru sadarbības pieeju, lai izprastu un samazinātu riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai un ekosistēmai kopumā.

Saistībā ar ražošanas zaļināšanu un privātajām investīcijām zaļajās tehnoloģijās ZM pieprasa 25 miljonus eiro digitālās platformas un infrastruktūras izveide zaļā publiskā iepirkuma nodrošināšanai. Zaļā kursa stratēģijas "No lauka līdz galdam" ieviešana, lai stimulētu vietējo ražotāju noturību un konkurētspēju. Uz komercdarbības segmentu orientēta digitālā platforma, kas kalpo kā rīks Zaļā publiskā iepirkuma īstenošanai.

Tāpat ZM pieprasījusi investīcijas 30 miljonu eiro apmērā inovāciju komercializēšanai bioekonomikas nozarēs - Eiropas Inovāciju partnerības izstrādāto projektu ieviešana ražošanā. ZM atzīmē, ka investīcijas palīdzētu nacionāli nozīmīgu, uz jaunradi vērstu, projektu īstenošanā lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības produktu pārstrādes nozarēs vai to sektoros, atbalstot tādu projektu īstenošanu, kas paredz jaunradītus risinājumus nozarē vai tās sektorā, lai sekmētu nozares attīstību kopumā. 27,3 miljoni eiro pieprasīti investīcijām aprites ekonomikas īstenošanai, kas palīdzētu efektīvai bioresursu izmantošanai, veicinot mērķtiecīgu lauksaimnieciskās produkcijas un pārtikas ražošanas blakusproduktu, kā arī pārtikas atkritumu izmantošanu. 23 miljoni eiro pieprasīti atbalstam pētniecībai bioekonomikas jomās jaunu zināšanu, produktu, tehnoloģiju radīšanai un pārnesei.

ZM arī prasa 70 miljonus eiro biometāna ražošanai un tā patēriņam infrastruktūras izveidei. Ministrija skaidro, ka modernās biodegvielas un biogāzes, kas iegūtas no dažādiem atkritumiem un atlikumproduktiem, nodrošina lielus SEG emisiju ietaupījumus ar mazu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku. Biometāna iegūšana no biogāzes dod iespēju maksimāli efektīvi izlietot iegūto biogāzi, savukārt biometāna izmantošana transportā dod iespēju aizvietot fosilo degvielu ar atjaunojamo enerģiju.

Par 10 miljoniem eiro iesniegts projekts digitālās platformas izveidei meliorācijas stāvokļa apzināšanai. Kā uzsver ZM, šis projekts palīdzētu pilnveidot meliorācijas kadastra informācijas sistēmu ar pāreju uz digitālu meliorācijas sistēmu stāvokļa apzināšanu, veicinot vienotu informācijas apriti digitālā formā, dokumentu digitalizāciju, informācijas ieguves metodikas izstrādi, tādējādi radot priekšnoteikumus efektīvai meliorācijas politikas veidošanai.

Kā ziņots, iepriekš Eiropas Savienības (ES) līderi panāca vienošanos, kas paredz izveidot ES ekonomikas atjaunošanas mehānismu 750 miljardu eiro apmērā, no kura Latvijai iezīmēti pieci miljardi eiro. Lai piesaistītu līdzekļus no ES atjaunošanas fonda, dalībvalstīm ir jāizstrādā nacionālie ekonomikas noturības plāni.

Augustā valdība uzdeva nozaru ministrijām līdz šā gada 11.septembrim iesniegt FM reformu priekšlikumus un investīciju projektus iekļaušanai Atveseļošanas un noturības plānā. Ministrijā piebilda, ka pēc tam, kad tiks saņemti visi ministriju priekšlikumi, tie vēl tiks vērtēti.

Atveseļošanas un noturības plānā, kas tiek izstrādāts, lai piesaistītu līdzekļus no Eiropas Savienības atjaunošanas fonda, darbs tiek organizēts sešu reformu virzienos - klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara.

Komentāri


Jūsu komentārs

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
Pārskats par augšņu agroķīmisko izpēti
Pārskats par augšņu agroķīmisko izpēti

10 gadu laikā, kopš Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veic augšņu ag...

Jaunais augsnes izpētes projekts palīdzēs gudrāk izmantot lauksaimniecības zemi
Jaunais augsnes izpētes projekts palīdzēs gudrāk izmantot lauksaimniecības zemi

Zemkopības ministrija sadarbībā ar partneriem 2021. gada februārī sākusi īs...

Provizoriskie lauksaimniecības bruto seguma aprēķini par 2020. gadu
Provizoriskie lauksaimniecības bruto seguma aprēķini par 2020. gadu

SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) Ekonomikas no...