, .
fair_day 9.6℃
Vārda dienu svin: Māris, Mārica, Maigurs

ZIEMAS STĀSTS par dārzu un tā būtību

Mārtiņš Punculis , 30-03-2021
ZIEMAS STĀSTS par dārzu un tā būtību

Lai arī mums kā ģimenei ļoti gribas savā īpašumā iegūt kādu zemes stūrīti, nepiekrītu idejai, ka mēs varam zemi saukt par savējo. Ka, uzceļot žogu un ierakstot zemesgrāmatā savu vārdu, kļūstam noteicēji par zemi. Patiesībā esam vien gani un kopēji − niecīga daļiņa kopējā sistēmā. Zeme ir saņemtais mantojums, ko savas dzīves laikā aprūpēju un bagātinu, lai jau labākas kvalitātes nodotu nākamajai paaudzei.

Būsim godīgi – ne jau es audzēju (es neesmu tik varens). Sēkla pati jau satur visu, kas tai vajadzīgs. Sēkla nedomā, tā zina, kas no tās izaugs – sulīgs burkāns, varens koks vai kas cits. Pat pienenes sēklai nav problēmu ar savu identitāti. Viss, ko mēs varam darīt, ir nodrošināt sēklām optimālus apstākļus, lai tās varētu izpausties un pilnā mērā īstenot savu potenciālu. Un ticiet man − brokoļiem un gurķiem, arī rabarberiem, redīsiem, pat salātiem ir vienalga, cik stundu pavadi ārā, sagatavojot šos apstākļus. Kamēr augs saņems tam visu nepieciešamo − barības vielas, saules gaismu un ūdeni, tas neskaitīs, cik minūtes vai stundas velti viņam, cik, teiksim, grāmatas lasīšanai. (Protams, nebūtu nemaz slikti uz lasīšanu iekārtoties turpat dārzā.) Tādēļ iesaku plānot procesus un novērot sezonas, nevis pārstrādāties, vācot lapas, vedot tās uz otru dārza pusi, lai pēc dažiem mēnešiem jau mazākas uzturvērtības vestu atpakaļ. Zeme mūsu dārzos ir kas vairāk nekā tikai saistviela, kas notur vertikāli to, ko audzējam. Tā ir kā konts bankā, kas kļūst tukšāks katru reizi, kad veic pārskaitījumu vai izņem naudu, un ļoti ātri ir pavisam iztukšojies, ja netiek noguldīts vairāk nekā izņemts. Šim procesam nav jābūt sarežģītam un laikietilpīgam.

Pavisam nedaudz mainot savus paradumus, varam veikt lielus ieguldījumus mūsu zemē. Tā vietā, lai katru zālīti un nezālīti, ko noplūcam un izraujam, jo tā izlīdusi pārāk tuvu mūsu brokolim, mestu ķerrā un vestu prom, mēs to varam nolikt turpat netālu un ideālā variantā vēl ar salmu kušķīti apklāt. Tad būsim nevis patukšojuši, bet noguldījuši. Ja to visu vēl atturēsimies rudenī rakt un apgriezt otrādi, dažu gadu laikā gandrīz pavisam būsim atbrīvojušies no vajadzības ravēt. Protams, ne visas zāles es atstāju turpat, kur norāvis! Citas lieku mucā ar ūdeni un raugu, svaigiem pīļu mēsliem un pēc dažādām receptēm gatavoju dārzam tēju.

Holistisks dzīvesveids, kā arī holistiska saimniekošana ir sarežģīts process, ja to mēģina ar prātu izdibināt, jo ir tik daudz mainīgo un kopsakarību, kas, ko un kā iespaido. Tāpēc es iesaku pavisam vienkārši sākt ar vienu ieelpu, tad turpināt ar izelpu, vēlreiz, bet jau nedaudz dziļāku ieelpu nekā esam raduši utt. Apstājies dārza viducī, ieskaties dārzā, nedomā uzreiz par to tur nezāli, kas zem redīsa, vai neskrien pēc lāpstas − vienkārši pavēro. Apzinies savus palīgus, novēro, kā putni meklē kukaiņus. Uzliec viņiem ūdens trauku, kur padzerties. Lai ieinteresētu mārītes, kas tiks galā ar kaitēkļiem uz rozēm, iestādi pētersīļus. Nojauc galvā robežas starp savvaļas dabu, puķu dārzu un augļu dārzu − šīs sistēmas var pastāvēt kopā un papildināt viena otru. Vabolēm būs grūtāk atrast kartupeli, ja pa starpu augs puķes. Kaitēkļiem būs grūtāk rīkot dzīres uz kāpostiem, kas nebūs sastādīti taisnā rindā – gluži kā aicinošs viesību galds. Arī katru nezāli nevajag uzreiz nīdēt. Pasaki paldies, jo tā tev kaut ko mēģina pateikt. Visbiežāk problēma ar nezālēm (kaut gan man šis apzīmējums ļoti nepatīk, jo esam iemācījušies vienā vai otrā veidā izmantot gandrīz jebkuru augu, kas aug dārzā) ir atrisināma ļoti vienkārši, vien jāsaprot, uz ko tā norāda. Kā vienu no visvienkāršākajiem pieminēšu mulčēšanu (zemes nosegšanu). Dabā nav sastopama kaila zeme, tā ir rēta, kas pēc iespējas ātrāk jāaizpilda. Tāpēc atkal jau pieminēšu salmus − klājiet salmus, zāles un lapas, beriet kompostus. Jā tieši tā, komposts tiek bērts virsū, un lāpsta manām dobēm ij netuvojas. Tam visam pa virsu un augiem pa vidu varam sēt āboliņu, kas noklās tukšās vietas. Dārzeņu audzēšanā varam izmantot augļu koku mežu pamatprincipu, proti, norādīt vietu ekonomijai un simbiotisku attiecību veidošanai. Augus audzēt grupās. Kā vienkāršāko var minēt ļoti senu augu grupu kopumu. Kukurūza − garais augs (es izmantoju saulespuķes, ar kurām savukārt vēlāk baroju vistas), pa kuru rāpjas pupas. Es izmantoju arī zirņus pie vārtiem, pat puķuzirņus. Zem tā visa kā zemi sedzošus augus izvēlos cukīni, ķirbjus un gurķus. Pirms zemi sedzošais augs ir izaudzis un izpleties, jau novācu redīsu un salātu ražu. Redziet − šī tehnika ir vienkārša, augi ļoti veselīgi sadzīvo šādā sistēmā, arī sakņu sistēmas viena otru atbalsta un palīdz, turklāt šādā sistēmā nemaz nav vietas nezālēm.

Ilgtermiņa dārza iekopšanai izmantojam līdzīgus paņēmienus ar daudzgadīgajiem vai pašsējas augiem. Stādu ābeles, bumbieres, ķiršus, plūmes un lazdas. Starp un zem tiem − upeņu, jāņogu un ērkšķogu krūmus. Zemāk stādu meža zemenes, starp zemenēm vīteņaugus − pupas, zirņus un vīnogas. Ar salmu un šķeldu klātajā zemē vai, pareizāk sakot, zem tās aug un vairojas sēnes. Šāda sistēma, pareizi startēta, var turpināt ražot ar minimālu apkopi ilgu laiku.

Runājot par ziemas darbiem, mūsu tautas pasakās varam lasīt par to, ka ragavas jālabo vasarā un ziemas mēnešos jānodarbojas ar dārzniecību. (Tā nu gluži nav rakstīts, bet pievilksim aiz ūsām un teiksim, ka idejiski patiesība gan ir!) Kad kaimiņu dārznieki jau savus darbarīkus nolikuši un gaida pavasari, lai atkal ķertos pie dārza darbiem, mana aizņemtākā sezona tikai sākas. Ko es daru ziemas mēnešos dārzā? Staigāju, protams! Vēroju un plānoju, lai, pavasarim atnākot, izkapts būtu noasināta, zeme ar salmiem noklāta un jaunie krūmiņi, saknes sadzinuši, gatavi stādīšanai. Ziema ir periods, kad vislabāk sagatavot vietu kartupeļiem un stādīt ķiploku perimetrus.

Lai kā man vai kādam gribētos, mēs neesam spējīgi uzlabot dabas ritējumu, mēs varam to tikai atbalstīt un drusku paātrināt. Vienīgais, kas jāprot, lai to izdarītu, ir klausīties un vērot. Lai arī kā man gribētos, es nevienam nevaru iemācīt neko tādu, kas nav sen praktizēts un ko jūs paši jau nezinātu vai vismaz nejustu. Viss, ko es varu darīt, ir parādīt virzienu un pat, ja jūs nepieļausiet tās kļūdas, kuras es, tad citas gan! Tāpēc, lūdzu, aiciniet kļūdas savā dārzā un mācieties no tām!

 

 

 

 

 

 

 

Iesakām izlasīt Skatīt vairāk
KĀMJU DZIMTAS GRAUZĒJI  pilsētā un laukos
KĀMJU DZIMTAS GRAUZĒJI pilsētā un laukos

Mazo istabas kāmīšu radinieki ir peles un citu sugu grauzēji, kas dzīvo sau...

BEIDZOT SAVS stūrītis zemes
BEIDZOT SAVS stūrītis zemes

Pēdējos divos gados ir radies jauns vilnis māju vai citu nekustamo īpašumu ...

VASARA dravā
VASARA dravā

Peru telpas apsekošana. ilnībā apdzīvo telpu starp šķirdēli un sedzējrāmi, ...

Gribu savu pirmo bišu stropu. AR KO SĀKT?
Gribu savu pirmo bišu stropu. AR KO SĀKT?

1. Vietas izvēle Lai bišu strops netraucē: 1. Kaimiņiem. 2. Garāmgājējie...